Izraēla tiek uzskatīta par kristietības šūpuli. Šajā zemē dzimis un dzīves gaitas vadījis Jēzus. Simtiem tūkstošiem kristiešu no visas pasaules dodas uz Jēzus piedzimšanas vietu Betlēmi, pilsētu, kur pagājusi viņa jaunība, – Nācareti, kristību vietu – Jordānas upi.
Jeruzaleme ir pilsēta, kas oficiāli joprojām netiek atzīta par Izraēlas galvaspilsētu, taču tiek saukta par trīs reliģiju pilsētu. Tai ir īpaša nozīme gan jūdaismā, gan kristietībā un Islāma ticībā. Te atrodas visu triju reliģiju atzītā ķēniņa Dāvida kaps, tam blakus – viņa vārdā nosaukta sinagoga. Virs Dāvida kapa atrodas Pēdējā Vakarēdiena istaba, kur notika Jēzus Lieldienu maltīte kopā ar 12 apustuļiem.
Jeruzalemē kristieši uzmeklē arī Kristus kapa baziliku, kas uzcelta vietā, kur Jēzus sists krustā, apglabāts un augšāmcēlies. Bazilika sadalīta starp 6 reliģiskajām konfesijām: katoļu, grieķu pareizticīgo, armēņu, koptu, sīriešu un etiopiešu – un katrai ir savi sānu altāri un lūgšanu stundas. Jeruzalemei cauri ved "Via Dolorosa" – Kristus Sāpju ceļš jeb Krusta ceļš, kurā Jēzus izcieta mocības no notiesāšanas vietas līdz krustā sišanai.
Ebreju svētvieta – Raudu mūris – ir 60 m platas un 22 m augstas balsta būvju daļas, kas ieskauj Dievnama kalnu, kura virsotnē atradusies Jeruzalemes baznīca.
Otrais iemesls – vēsture
1947. gadā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju ar aicinājumu izveidot ebreju valsti britu Palestīnas mandātā. Pret jauno valsti visnaidīgāk noskaņoti bija tās arābu kaimiņi, kuri uzskatīja, ka tā tiek veidota arābu teritorijā, taču deklarācijā bija minēta jaunās valsts saikne ar Bībeles laika ebreju valsti. Izraēlas izveidošana vēl joprojām ir sāpīgs trieciens musulmaņu pasaulei, kas uzskata, ka palestīniešiem atņemtas mūžam piederējušās mājas. Savukārt visas pasaules ebreji priecājas, ka atguvuši zemi, no kuras reiz padzīti un pārcietuši holokaustu.
Taču šim priekam vēl aizvien pāri gulst smagā konflikta ēna, kas neļauj ebrejiem šai zemē dzīvot droši. Tāpēc tūristiem ieteicams pilsētas arābu rajoniem doties cauri naskākā solī un neuzkavēties arābu veikaliņos. Militāristi izvietoti visas valsts teritorijā, un 100% drošību te nevar garantēt nevienam.
Trešais iemesls – medicīna un rehabilitācija
Veselības uzlabošanas kūres ir populārs Izraēlas apmeklējuma iemesls. Šeit kvalificēti speciālisti veic dažādas ārstnieciskās procedūras.
Neparastas izjūtas piedāvā ārstēšanas kurss Nāves jūrā, kura atrodas 400 m zem jūras līmeņa un pārsteidz ar karstumu. Gaisa temperatūra šeit var būt pat divreiz augstāka nekā citviet Izraēlā. Neatņemama ārstēšanās kursa sastāvdaļa ir peldes Nāves jūras koncentrētajā sālsūdenī, no kura jāsargā acis, brūces, kā arī jāizvairās no tā iekļūšanas mutē. Dūņu procedūras ārstē daudzas kaites - astmu, psoriāzi u.c.
Tā kā apkaimē ir ļoti maz augu, Nāves jūras ūdens un apkārtnes gaiss satur ļoti maz putekšņu un citu alergēnu, kas alerģiskiem pacientiem uzturēšanos šeit padara īpaši patīkamu. Nāves jūras kūrortos ir populāra klimatterapija (izmanto veselīgus klimatiskos apstākļus), helioterapija (izmanto Saules radiācijas bioloģiskos efektus), talasoterapija (peldēšanās terapija), balneoterapija (izmanto Nāves jūras dūņas).
Nāves jūrā iegūtos organiskos materiālus jau pirms vairākiem gadu tūkstošiem izmantoja ēģiptiešu mūmiju veidošanai, parfimērijai un lauku mēslošanai. Uz šīs bāzes attīstījušās kosmētikas rūpnīcas, kuru produkcija ir pieprasīta visur pasaulē.
Ceturtais iemesls – kultūra un arhitektūra
Izraēlā triju kultūru saknes jaušamas gan arhitektūrā, gan sadzīvē. Jeruzaleme ir kontrastaina – ir vietas, kur obligāti jāapsedz galva un potītes, bet citur pat dienas laikā notiek diskotēkas.
Iespaidīgs skats paveras uz ķēniņa Hēroda celto Masadas cietoksni uz klints Nāves jūras krastā. Ebreju sacelšanās laikā 66. gadā neliela ebreju pretošanās grupa sagrāva Masadā izvietoto romiešu garnizonu un pārvērta cietoksni par vienu no galvenajiem sacelšanās atbalsta punktiem. Šeit 960 ebreji – kareivji, sirmgalvji, mātes ar bērniem – noturējās 3 gadus. Tie, kas kaut reizi uzkāpuši Masadā pa stāvo čūskas taku, saprot, kāpēc iekarotāji bija spiesti tik ilgi turēt cietoksni aplenkumā un tam neuzbrukt - Masada atrodas atsevišķas klints virsotnē, un katrs, kurš mēģina tai tuvoties, kļūst par dzīvo mērķi.
Skaista arhitektūra vērojama senajā ēģiptiešu pilsētā Jafā, kur dzīvo inteliģence, senajās mājās ir mākslinieku darbnīcas, studijas, teātri, salonveikali, kā arī mazi mājīgi restorāni un kafejnīcas.
Piektais iemesls – atpūta
Izraēla piedāvā lieliskas atpūtas iespējas Sarkanās jūras un Vidusjūras krastos. Te ir ļoti daudz veikalu, naktsklubu, bāru, diskotēku, kā arī ūdens atrakciju. Aktīvai atpūtai - vindsērfings vai kaitbords, niršana, zemūdens dzelmju pētīšana laivās ar stikla dibenu, stiklots lifts, kas nolaižas Sarkanās jūras dzīlēs, atklātais delfinārijs.
Populārs ir izklaižu centrs Mini Izraēla, kur 6000 m² platībā var iepazīties ar Svēto zemi miniatūrā; ēkas ir aptuveni cilvēka augumā.
Eilatas piekrastē ir burvīga pils, kurā ierīkots tematisks parks Kings City ar akmens alām. Te iespējams brauciens laivās pa valdnieka Zālamana pils zālēm un interaktīvo tehnoloģiju atrakcijas.
Zinātāji iesaka būt uzmanīgiem ar naudas tēriņiem atpūtai un izklaidēm: vispirms jānoskaidro ēdienu patiesā cena un to, kādā valūtā tā norādīta, bet taksometra šoferim labāk palūgt ieslēgt skaitītāju un noskaidrot, cik maksā brauciens līdz galamērķim.
Nāves jūra, ko sauc arī par pasaules dzelmi, ir visdziļākā Zemes garozas ieplaka, tā plešas 76 km no ziemeļiem uz dienvidiem, un 12–17 km no rietumiem uz austrumiem. Katru dienu no tās iztvaiko 8–12 mm ūdens, bet pēdējos 100 gados krasts atkāpies par 40 metriem.
Svilins ir īpaša kastīte, kurā ielikta zīmīte ar Dieva vārdu, un to piestiprina pie pieres, nododoties lūgšanām pie Raudu mūra.
Raudu mūris ir sadalīts divos sektoros. Sievietes un vīrieši lūgšanas skaita atsevišķi, turklāt, pirms dodas pie šīs svētvietas, apsedz galvu
Dāvida zvaigzne ir viens no jūdaisma simboliem, radusies senatnē, pirms ~ 200 gadiem. Zvaigznes 12 malas simbolizē 12 Izraēla ciltis, kuras apvienoja valdnieks Dāvids. Mūsdienās Dāvida zvaigzne ir Izraēlas karoga galvenais simbols.
Kipa – mazā cepurīte, ar ko dievbijīgi ebreji apsedz galvu, ir arī populārs Izraēlas suvenīrs.
Gazas sektors – Palestīnas nacionālās pašpārvaldes pārvaldīta teritorija, kas vienmēr bijusi karstākais ebreju un palestīniešu konfliktu punkts. Te dzīvo ap 660 000 iedzīvotāju, no kuriem aptuveni puse ir palestīniešu bēgļi, kas jau vairākās paaudzēs uzturas bēgļu nometnēs.
Minhenes traģēdija ir radikālo palestīniešu frakcijas "Melnais septembris" organizēts terora akts pret Izraēlas sportistiem, kas notika 1972.gada Olimpiskajās spēlēs Minhenē, kad tika nogalināti 11 sportisti. Izraēla nav noliegusi atbildību par vēlāk notikušajām 10 palestīniešu teroristu slepkavībām, kuras toreizējā premjere Golda Meira uzdeva veikt slepenā dienesta "Mossad" aģentiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
