Piedzīvojumi Ekvadorā: kā latvieši atrada melno pludmali, par ko neraksta ceļvežos
Foto: Undīne Miezīte

Undīne un Jānis ir ceļotāji no Latvijas, kuri nolēmuši radikāli izmainīt savu ikdienu un devušies pavadīt vienu gadu Latīņamerikā. Viņu piedzīvojumiem Bolīvijā, Peru, Ekvadorā, Kolumbijā un Meksikā var sekot līdzi "Facebook" lapā un blogā "Kurirundine.lv".

Lūk, neliels un sirsnīgs ieskats, kā latviešu ceļotāji meklē ideālo pludmali Ekvadorā. Pirmo stāsta daļu lasiet šeit.

"Vairāk nekā puse Ekvadoras piekrastes ir izbraukāta – redzētas mīlīgas piekrastes pilsētiņas un skaistas Klusā okeāna pludmales. Lai arī bijām priecīgi par savu saules un ūdens kūri, tomēr, bija palikusi "pēcgarša", ka kaut kā, nu pavisam mazlietiņ, pietrūkst. Mūsu listē vēl bija palikušas neapskatītas pludmales Ekvadoras ziemeļu pusē. Varbūt tur atradīsim vietu, no kurienes varam doties prom ar pilnības sajūtu? Un, nemanot, mazais zvejnieku un sērfotāju ciems Mompiče (Mompiche), kļuva par mūsu gaidītāko galamērķi.

Nokļūšana uz turieni gan nebija tā nervus saudzējošākā. Maršruts: Kanoa - Pedernalesa – Čamanga – Mompiče. Pirms Pedernalesā šķērsojām ekvatora līniju. Bijām atgriezušies ziemeļu puslodē! Pēc posma Pedernalesa – Čamanga, tikām izlaisti kaut kādā noliktavu rajonā, nekurienes vidū, kur mums bija jāgaida nākamais autobuss uz Mompiči. Bildes paspilgtināšanai – apkārt staigāja vietējie puikas vienos šortiņos un mačetēm rokās. Ne visai harizmātiskais autobusa biļešu pārdevējs no mūsu iepriekšējā autobusa pēkšņi pienāca pie mums un, vicinot kvīšu grāmatiņu, teica, ka pārdos mums biļeti nākamajam autobusam. Loģika un intuīcija teica, ka nākamā biļete jāpērk uz vietas autobusā un vīrietis ir nelabs melis, kas grib nokāst dolārus no, viņaprāt, neko nesaprotošiem tūristiem. Pēc skata, teatrālās uzvedības un sejas izteiksmēm redzēju, ka vecis ir reti riebīgs tipiņš. Pēc viņa atkārtota mēģinājuma mums iepārdot biļetes, knapi novaldījos pateikt kādu asāku vārdu (jo tobrīd spāniski zināju tikai galīgi asos, nevis eleganti atšujošos). Tā vietā pajautājām sievietei, kas arī izkāpusi no mūsu autobusa un gaidīja citu, vai viņa dosies Mompičes virzienā. Viņa apstiprina. Skaidrs, jāgaida autobuss un jāpērk biļete tur, kā to dara vietējie.

Uz Mompiči, braucot no dienvidu puses, tiešie autobusi neiet, tādēļ mūs izlaida uz šosejas, sešu kilometru attālumā no pilsētiņas. Ceļa galā stāvēja auto, kas mūs piedāvāja aizvest par četriem dolāriem. Pēc iepriekšējiem notikumiem man bija kašķīgs noskaņojums, summa šķita par lielu un, pārāk nepiedomājot, piedāvājumu noraidīju. Sākām ceļu mērot kājām. Apkārtne zaļa, ar skaistu reljefu. Noskaņojums bija uzlabojies. Spriežot pēc navigācijas, kājām ejot, līdz galamērķim jāiet 1 stunda un 15 minūtes, kamēr ar mašīnu tās būtu bijušas astoņas minūtes. Bail iedomāties, kādas būs mūsu spējas nākamajā dienā piecelties no gultas, mērojot šo attālumu ar lielajām, smagajām mugursomām. Turpinājām iešanu un man uznāca smiekli par savu muļķību. Jānis vien nopūtās, bet neko par manu ietiepību nepārmeta. Nebijām pat pieveikuši pirmo kilometru, kad apstājās vienīgais garāmbraucošais auto. Laipnais ekvadorietis mūs aizveda līdz pat hosteļa durvīm un piedāvāto samaksu nepieņēma. Lepni paskatījos uz Jāni ar "sieva vienmēr zina labāk" skatienu.

Piedzīvojumi Ekvadorā: kā latvieši atrada melno pludmali, par ko neraksta ceļvežos
Foto: Undīne Miezīte

Pāris naktīm bijām noīrējuši bambusa bungalo hostelī "Mud House". Dzīvē tā izskatījās daudz labāk nekā internetā. Bambusa sienas, bambusa gulta, bambusa plauktiņi un guļamtīkls pie ieejas bungalo. Vēl pa teritoriju skraidīja divi sunīši un kaķis. Hosteļa saimnieki, amerikāniete un kolumbietis, bija jauki un draudzīgi. Īsāk sakot, šajā vietā bija īstā noskaņa.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl