Satikušies Deli, ceļotāji ātri apskatījuši un pabaudījuši trokšņaino pilsētu, ar nakts autobusu devās ceļā uz kalnu pilsētu Manali, kur Jākobu sajūsminājuši draudzīgie iedzīvotāji un gardais ēdiens. Tālāk puiši ar močiem sāka braucienu augstāk Himalajos, kur viņus sagaidīja ne vien fantastiski skati, bet arī pamatīgas grūtības. Pirmās – jau turpat netālu no Manali. Tā kā vietējā pašvaldība, lai būtu dabai draudzīga, ierobežojusi transportlīdzekļu skaitu līdz 1000 dienā, uz nelielajiem kalnu ceļiem veidojas milzu sastrēgumi. Bet, kad tie bija pievārēti, ceļi kļuva tukši, savukārt skati – arvien skaistāki, atceras Jākobs.
Jo augstāk ceļotāji devās, jo neparedzamāki un bīstamāki kļuva ceļi. Tomēr ceļotājiem veicās, un visu ceļu augšup debesis bija zilas.
Braucot pa ceļiem augstu kalnos, ceļotāji saskārās arī ar vairākām, ja tā var teikt, sadzīves problēmām. Proti, ja vienā ceļa pusē ir klints, bet otrā – kūstoša un netīra sniega klāta krauja, kuru labāk izvēlēties dabisko vajadzību kārtošanai? Arī degvielas uzpildes stacijas Himalajos ir visai reta parādība, tāpēc pie tām ir garas rindas, jo nākamā var būt tikai pēc vairākiem simtiem kilometru. Protams, arī ceļu kvalitāte daudzviet bija visai bēdīga, kūstošais sniegs tos izskalojis, bet satiksme – haotiska. Jo augstāk viņi braukuši, jo retinātāks un ledaināks kļuva gaiss.
Ceļojums vienmēr ir pilns piedzīvojumu, lai kur dotos. Arī puišiem netrūka interesantu atgadījumu – piemēram, pa ceļam izkritušu kameru, griežoties atpakaļ, viņiem izdevās atgūt, jo kravas auto šoferis to bija atradis un atdeva. Savukārt nedaudz vēlāk viņi Himalaju bezceļos sastapa grupu motoceļotāju no Lietuvas.
Augstākā pāreja, ko viņi šķērsojuši, atrodas vairāk nekā piecu kilometru augstumā. Par sevi pēc dažu dienu nepārtrauktas braukšanas lika manīt arī nogurums.
Atceļā ceļotājus pārsteidza arī smilšu un spēcīga sniega vētra. Jāpiebilst, ka puiši uzņēmās arī neprātīgu risku un, neklausot vietējās armijas aizliegumam, tomēr devās uz pāreju, kas pašiem sagādāja visai nepatīkamus un pat ļoti bīstamus brīžus.
Tomēr pārvarējis sevi un sasniedzis mērķi, Jākobs nomocījies un izmircis jau tajā pašā dienā atzina, ka pēc gada vai desmit gadiem šo noteikti atcerēsies kā vienu no lieliskākajiem piedzīvojumiem dzīvē.
