Tā kā ar mašīnu nebraucu, tad gribēju doties uz Bausku ar sabiedrisko transportu, lai vienas dienas laikā tā pa īstam "uzsūktu" pilsētas garšu un redzētu to interesantāko. Ieradusies pilsētā, devos uz Bauskas Tūrisma informācijas centru (TIC), kas iekārtots skaistajā Rātsnama ēkā netālu no autoostas.
TIC var dabūt pilsētas karti ar apskates objektiem, kā arī, ja neesat pārliecināti, ko gribat redzēt, darbinieki jums palīdzēs. Te var apskatīt arī seno mērinstrumentu ekspozīciju, kurā pašiem ir iespēja nomērīties un nosvērties, uzzinot savus parametrus "olektīs" un "pudos".
Var arī iegādāties centra izdomātos instrumentus, piemēram, "čarkometru", kas izmēra, cik daudz Bauskas alu var izdzert, vai bērniem "konfektometru", kas izmēra, cik konfektes bērns drīkst apēst.
TIC vadītāja Inese Turkupole-Zilpure manam dienas maršrutam ieteica apskatīt turpat pāri ielai izveidoto Sinagogas dārzu ebreju tautas piemiņai, kas ir jauns un netipisks apskates objekts. Apskatīt Bauskas pili, kas šobrīd ir vienīgā atjaunotā renesanses stila pils Latvijā. Maršrutā iekļāvām arī Bauskas muzeju, kurā ir īpatnējas ekspozīcijas, kurās apmeklētājs tiek aizrauts atpakaļ laikā, kā arī Rīgas Motormuzeja Bauskas filiāli, kurā izvietotas unikālas auto kolekcijas, kas neesot citur. Kā vēl viens apskates objekts, ejot uz pili, ir Rožu aleja Rīgas ielā: "Vietējie iedzīvotāji ir izveidojuši rožu dekorācijas, kas ir izšūtas un piestiprinātas pie vecpilsētas ēkām. Rozes tāpēc, ka Bauskā dzimušajam dzejniekam Vilim Plūdonim ir dzejolis "No puķēm vismīļākās man rozes tumšsarkanās", kā arī Zemgales tautastērpu brunčos ir tipiskais rozes raksts," teic centra vadītāja.
Priekšdienām mani informēja arī par Bauskā gaidāmajiem festivāliem, piemēram, "Vimbu svētki", kas notiks 15. aprīlī, kurā makšķernieki var sacensties par brangāko lomu, jo Bauska ir iecienīta makšķerēšanas vieta.
Pirmo izlēmu apskatīt Rātsnamu, kas bijis lielākais un greznākais Kurzemes un Zemgales hercogistē. Tajā atrodas arī dzimtsarakstu nodaļa, kur pirms 400 gadiem atradusies kalpotāju istaba, bet augšējā stāvā Rātes sēžu zāle un kanceleja. Tā interjeru veidojuši vietējie Bauskas iedzīvotāji – mākslas zinātnieki Dainis Bruģis un Ina Līne. Tajā apskatāma senākā 17. gadsimta Bauskas attēla gravīra, 400 gadus senas gravīras "Pastarā tiesa" oriģināls, kas ir vienīgā Latvijā, kura saglabājusies pilnā komplektā.
Pēc tam, apskatot Sinagogas dārzu un Rožu aleju, devos uz Bauskas pili. Krāsainās rozes tiešām ziemas pelēko pilsētas ainavu burtiski atdzīvina. Ātri vien no ceļa tālumā ieraugu pils siluetu un gar labo pusi arī pietuvojos Mēmeles upei, kas ainavu padarīja nedaudz mežonīgu. Pa ceļam uzduros zīmei, kas norāda, ka gar upes krastu uz pili izveidota dabas taka. Ejot pa taku, var redzēt pils atjaunoto daļu, kā arī pilsdrupas, kas rada interesantu kontrastu.
Par pilī apskatāmo Bauskas pils muzeju Taiga Skane, Bauskas pils muzeja zinātniskā un izglītojošā darba nodaļas vadītāja - mākslas eksperte, teica: "Visa informācija pils atjaunošanā iegūta no dokumentu, arhitektūras un arheoloģijas izpētes. Ap to pilnībā ir saglabājusies aizsardzības sistēma."
Vadītāja stāsta, ka vecā pilsdrupu daļa tiks saglabāta un kalpos kā romantiska drupu ainava. Un pils cietoksnis turpinās kalpot kā militāra 15. gadsimta būve, kas ir īpaša Latvijas kultūras mantojumam un vēstures izzināšanai.
Bauskas pilī ir izveidotas dažādas izstādes – "Tērps un rotas Kurzemes hercogistē 1562 - 1620", kurā var redzēt seno kostīmu rekonstrukcijas. Tajā izvietoti dažādi informatīvie materiāli, atradumi no hercoga kapenēm, čeholi, ko reiz vilkuši virs kurpēm, lai tās nenodiltu, un daudz kas cits. Sieviešu apavu pētniecība bijusi sarežģīta, jo garo kleitu dēļ vēsturiskajos attēlos kurpes nav redzamas, atklāja pilī.
Ekspozīcijā redzamas fotogrāfijas, kas parāda, ka pilij stāvkrastu nobrukumi bijuši jau 18. un 19. gadsimtā, un tāda problēma ir vēl joprojām. Aiznākamās vasaras projekts ir nostiprināt nogāzi pamatīgāk, informēja muzeja darbiniece.
Varat piedalīties tematiskajās ekskursijās un dzīvesstila nodarbībās, kur māca renesanses laika dejas, var uzlaikot kostīmus, uzzināt par tērpu darināšanas un nēsāšanas tehniskajām pusēm, kā arī piedalīties galminieku brīvā laika aktivitātēs.
Pilī var apskatīt akmens kaluma kolekciju, kurā blakus viens otram izstādīti priekšmetu oriģināli un rekonstrukcijas, kā arī pabūt zālē, zem kuras otrajā gadu tūkstotī pirms Kristus, esot bijusi baltu cilts apmetne. Pils ir neskaitāmu apskates objektu pilna, piemēram, tajā ir Kurzemes hercogienes un hercoga istabas, tāpat te ir viena no lielākajām lielgabalu kolekcijām Latvijā.
Muzejā plāno izveidot Kurzemes hercogu portretu galeriju, kā arī akmens podiņu kolekciju pils zālē, kuru šobrīd vēl rekonstruē. Pašlaik pilī notiek uzkopšanas darbi jaunajai sezonai maijā, bet tam nevajadzētu traucēt cilvēkus braukt jau tagad, bet jāģērbjas silti, jo telpās ir vēss. Taiga Skane stāsta, ka jārēķinās ar vismaz divām stundām, lai apskatītu visu pili.
Skatu tornī šobrīd gan nevar uzkāpt, jo kāpņu apledojuma dēļ tas ir bīstami, bet, sākot ar maiju, tas noteikti ir jāizdara, jo pils darbinieki plāno torņa uzlabošanas un konservācijas darbus, tādēļ tas vasarā tikšot slēgts un atkal atvērts tikai 2020. gadā.
Vairāk par pili lasiet šeit.
Nākamā vieta, kurp devos, bija Bauskas muzejs, kurā ir ekspozīcija "Bauska 20. gadsimtā". Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Aigars Urtāns izstāstīja, ka šo ekspozīciju var iziet trīs veidos: "Ideja ir, ka apmeklētājs nokļūst uz tādas kā improvizētas ielas, kur parādīts, kā Bauska ir izskatījusies. Ielas otrā pusē var ielūkoties tā laiku cilvēku dzīvē, piemēram, veikalā vai istabā un apskatīties, kāda bija reālā vide. Viens pats var izstaigāt ekspozīciju, vai otrs veids ir "Pastaiga 20. gadsimtā", kad apmeklētājs var iet kopā ar gidu, kurš pastāsta, pievērš uzmanību konkrētām detaļām, bet trešā iespēja ir "Piedzīvojums Bauskā", kas ir teatralizēta izrāde jeb izglītojošā programma, kur darbinieki pārģērbjas un izzina visu kopā ar apmeklētājiem.
Ekspozīcijā var ielūkoties, piemēram, Bauskas fotosalonā, kalēja darbnīcā (tajā laikā svarīgs amats, jo zirgs vēl bija svarīgākais transporta līdzeklis), te var ieskatīties vecākajā frizētavā Bauskā, kā arī nokļūt vēl dažādās interesantās telpās. Vienā no tām atrodas pirmais televizors Bauskā, kas vēl joprojām darbojas. Urtāns informē, ka bērniem un jauniešiem ekspozīcija tiek pielāgota, stāstot vieglāk saprotamas lietas. Bet pašiem mazākajiem apmeklētājiem augšstāvā ir izveidots ceļojums 20. gadsimtā ar tā laika rotaļlietām.
Tagad muzejs gatavojas izstādei "Deviņdesmitie no simts", te apskatāmas arī mākslas un rotu izstāde, kā arī izzinoša izstāde "Zudušie baušķenieki", kas veltīta tautībām, kuras reiz dzīvojušas Bauskā, piemēram, te stāstīts par Bauskas ebrejiem un vāciešiem. Vairāk par gaidāmajiem pasākumiem muzejā lasīt šeit.
Mana pēdējā pietura bija Motormuzejs. Muzeja gids Armands Jegorčenko izrādīja gan kara laika mašīnu Amfībiju, kas varējusi pārvietoties pa ūdeni un zemi, gan Padomju Savienībā tapušu džipu, kas skaitās vienīgais oriģinālais Latvijā, kā arī citus retus auto modeļus. Bonuss tam, ka atbrauc nesezonā, ir cilvēciskais kontakts, jo darbiniekiem bija vairāk laika pievērst apmeklētājam uzmanību un visu izskaidrot, jo katrai mašīnai te ir savs interesantais stāsts. Arī bērniem te tiek rīkoti dažādi pasākumi un radošās darbnīcas, ekskursijas, ballītes un interaktīvās spēles. Te var uzzināt arī stāstu par sieviešu lomu automobiļu būves vēsturē. Vairāk informācijas par muzeju šeit. Svarīgs muzeja simbols ir briedis. Darbinieki saka, ka, to paberzējot, sev pievelc veiksmi.
Bauska noteikti ir pilsēta, kurp vērts braukt arī citos gadalaikos, jo tajā ir daudz interesantu apskates objektu, kas caurvij visu pilsētu, un kaut ko interesantu atrast varēs ikviens.
