5 brīnišķīgas vietas kalnu ieskautajā Balkānu valstī Melnkalnē

5 brīnišķīgas vietas kalnu ieskautajā Balkānu valstī Melnkalnē
Foto: Linda Balode

Vidusjūras baseina pērle Melnkalne ir viena no senākajām Eiropas valstīm, kas vilina ar savu brīnumaino dabu, Adrijas jūrā ienirstošajiem majestātiskajiem kalniem, bagātīgu vēstures mantojumu un viesmīlību. Tūroperators un ceļošanas eksperts "Novatours" dalās ieteikumos, ko vērts iepazīt, esot šajā skaistajā valstī.

Kotora un Kotoras līcis

5 brīnišķīgas vietas kalnu ieskautajā Balkānu valstī Melnkalnē
Foto: Shutterstock


Pie Adrijas jūras un Kotoras līča esošā Melnkalnes pilsēta ir zināma jau kopš Romas impērijas laikiem un piesaista ar pārsteidzošo ainavu un burvīgo vecpilsētu. Šķietami laikā sastingušo Kotoras pilsētu ielenc venēciešu būvētais aizsargmūris, bet vecpilsētu caurvij šauras ieliņas. Virs rietumu Jūras vārtiem akmenī iecirsts bijušā Dienvidslāvijas vadītāja Josipa Broza Tito aforisms: "Sveša mums nevajag, bet savu neatdosim." Pilsētā ir daudz omulīgu kafejnīcu, veikaliņu, ceptuvju, antikvariātu, muzeju. Kotoras unikalitāti vislabāk sajutīsiet svaigo produktu tirgū un mazajos vietējos veikaliņos. Iespaidīgs skats uz pilsētu paveras gan no Sv. Ivana cietokšņa, kas slejas augstu kalnā un līdz kuram var nokļūt, pieveicot 1350 pakāpienus, gan arī skatoties augšup, sēžot laivā brauciena laikā pa Kotoras līci.

Senā Kotora arī ietverta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Perasta

Šķiet, ka Venēcija noslīdējusi Adrijas jūrā un apstājās Kotoras līcī, tikai dažus kilometrus uz ziemeļrietumiem no Kotoras. Romantiskā Perasta atrodas Sv. Eliasa (873 m) kalna pakājē, zemesragā, sadalot līci divās daļās. Šī pilsētiņa ir viena no visgreznākajām Melnkalnē un piesaista pasaules slavenākos cilvēkus. Perastā ir tikai viena galvenā iela, bet apskatīt to un pabūt tajā tūristiem liek ainava un īsta vēstures dārgumu krātuve: saglabājušās 16 baznīcas, 17 baroka stila pilis, deviņi aizsardzības torņi. No pilsētiņas paveras brīnumains skats uz kalnu ieskauto līci un divām salām, kas atrodas Perastas krastos.

Sveti Stefana sala

5 brīnišķīgas vietas kalnu ieskautajā Balkānu valstī Melnkalnē
Foto: Publiciātes foto


Kotoras līcī starp Budvas un Petrovacas kūrortiem esošā Sveti Stefana sala ir kļuvusi par greznu un modernu kūrortu. Šeit cieši viena pie otras uzceltas villas, kotedžas, viesnīcas ar terakotas jumtiem senajā stilā. Salu ar kontinentu savieno smilšu mols, kas piekrasti sadala divās apbrīnojamās smilšu pludmalēs. Šādas, šķietami pie kontinenta piesietas salas sauc par "tombolo" un ir ļoti retas. Krastā lejup pa nogāzi uz līča pusi uzcelts tāda paša nosaukuma zvejnieku ciemats, ko omulīgi caurvij šauras ieliņas, ko izdaiļo laukumi ar baznīcām un mājām, un Vidusjūras stila villām.

Lipas ala

Aptuveni piecu kilometru attālumā no senās pilsētas Cetiņe atrodas pirmā tūristiem atvērtā ala, kur apmeklētājiem tiek piedāvāta ekskluzīva iespēja redzēt maģisko pazemi. Dabas veidotas pazemes zāļu un koridoru garums šeit sasniedz aptuveni 2,5 kilometrus. Šeit plešas ezeriņi, čalojošie strauti un avoti kopā ar stalagmīta ornamentiem un mākslīgo apgaismojumu piešķir alai krāsu, spilgtumu un spožumu. Šobrīd tā ir vienīgā šāda veida ala valstī, kur tiek organizētas ekskursijas.

Skadaras ezera nacionālais parks

5 brīnišķīgas vietas kalnu ieskautajā Balkānu valstī Melnkalnē
Foto: Shutterstock


Vairāk nekā divas trešdaļas no lielākā ezera Balkānos – Skadaras, atrodas Melnkalnē, bet otra daļa – Albānijas teritorijā. Ezers ir kļuvis par lielāko purva putnu mājvietu, jo tur mīt vairāk nekā 250 putnu sugu, tā ūdeņos mīt 50 zivju sugas, bet ezera apkārtnē sastopami dažādi dzīvnieki – lapsas, vilki, zebiekstes, ūdri un citi zīdītāji. Šī ir lieliska vieta pārgājienu mīļotājiem. Šeit ir ierīkotas aptuveni 10 pārgājienu takas, pa kurām var nonākt līdz vēsturiskajiem ciematiem, alām, ūdenskritumiem, dabīgiem baseiniem, viensētām un medus saimniecībām. Ierīkoti ir arī velosipēdistu celiņi un trases kalnu velosipēdiem.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti