Ciemojoties kādā svešā zemē vai vienkārši vietā, kur esat pirmo reizi, klīšana pa ieliņām ir viens no veidiem, kā iejusties tās atmosfērā un iepazīt vietējo kultūru. Reizēm ielas ir tik īpašas, ka pašas kļuvušas par apskates objektiem. Tieši par šādām ielām arī ir šis stāsts. Daļa no tām iekļuvušas pat Ginesa rekordu grāmatā, citas savukārt neparastu pārtapšanu piedzīvo reizi gadā, bet to stāsti nenoliedzami ir interesanti.

Zilās ielas Šefšauenā Marokā

Foto: Shutterstock

'Vila de Gracia' Barselonā, Spānijā

Foto: Shutterstock

Ja cilvēki Barselonā min nosaukumu "Gracia", viņi patiesībā runā par vienu no vēsturiskajiem centriem jeb "Vila de Gracia" kvartālu. Tā, iespējams, ir interesantākā apkaime Barselonā. Tās ieliņas un laukumi tā vien aicina lēnīgās pastaigās.

Līdz pat 16. gadsimtam te kalnos bija tikai atsevišķas fermas. Ar laiku te tika izbūvētas bagāto pilsētnieku vasarnīcas un otrās rezidences. Šis izveidojies par smalku un skaistu rajonu.

Tomēr īpaši interesanta šī vieta kļūst augustā, kad ielas tiek izrotātas par godu Žēlastības (Gracia) svētkiem, bet ļaudis pulcējas, lai tos atzīmētu ar uguņošanu un dažādām izdarībām.

Vairāk par Barselonu lasiet šeit.

Lidojošo lietussargu ielas Aguedā, Portugālē

Foto: Shutterstock

Šajā Portugāles pilsētā ir apskatāmas brīnišķīgas mākslas instalācijas, kas slavenas visā pasaulē. Tos dēvē par Lidojošajiem lietussargiem. Tie ir daļa no Agitaguedas mākslas festivāla. Ik gadu jūlijā pilsētas ielās var vērot un pastaigāties zem simtiem krāsainu lietussargu, kas izvietoti virs gājēju galvām. Instalācija rada burvīgu atmosfēru citādi saules pielietajās un karstajās ielās.

Foto: Shutterstock

Šī gan nav vienīgā vieta, kur meklēt šāda veida instalāciju. Tāda ir arī, piemēram, Dubaijas grandiozajā Brīnumu dārzā.

Salūzušo akmeņu ceļš Enšedē, Nīderlandē

"Roombeek" ir veikalu un dažādu iestāžu pilns rajons. Reiz te tecējis neliels strauts, kas devis nosaukumu ielai. Kādreiz ūdens izmantots tekstilrūpniecībā, bet vēlāk novadīts pazemē, lai tā vietā izveidotu pārvietošanās ceļu. Tomēr pilsētas arhitekti un projektētāji, veidojot moderno rajonu, atraduši interesantu veidu, kā atgriezt tā tecējumu virszemē, ļaujot cilvēkiem pa to pārvietoties.

Tagad ūdens ir daļa no pilsētas urbānās ainavas un piesaista lielu uzmanību arī no tūristu puses. Ūdenī izvietoti asimetriski, melni bluķi, kas atgādina salūzušu asfalta segumu, bet pa vidu plūst ūdens straume.

Jāpiebilst, ka robustie, melnie bluķi, kas izvietoti dabīgajā ūdens plūsmā, ir arī atsauce un postošu ugunsgrēku, kas 2000. gada 13. maijā šo apkaimi izpostīja, jo eksplodējusi pirotehnika, raksta "Quora.com".

Burvju paklāja ielas Orotavā, Kanāriju salās

Foto: Shutterstock

Lai arī Tenerife varētu būt plašāk pazīstamā un populārākā Kanāriju sala, tomēr, ja meklējat ko īpašāku un mazāk tūristisku, bet arī vēsturisku un greznu, tad jādodas uz Ortitavu (La Orotava), kur jūnijā ielas rotā fantastiski ziedu un ornamentu paklāji. Tie tiek "izklāti" uz Jāņiem jeb kā šeit svētkus dēvē "Cotrpus Christi". Senie "Corpus Christi" svētki bija nozīmīga sastāvdaļa viduslaiku pilsētu dzīvē. Svētki pamatā norisinājās jūnijā, parasti svētā Jāņa dienā, un saistīti ar kristīgo baznīcu.

Pilsēta ir ļoti skaista, ar šaurām ieliņām, lieliski saglabātām 17. un 18. gadsimta ēkām ar koka balkoniņiem, bet svētku laikā visu pārpludina puķes un tās ielas vārda tiešā nozīmē uzzied.

Foto: Shutterstock

Tehniski gan to visu, iespējams, nemaz nevar saukt par ziedu paklāju, jo viss šis skaistums tiek veidots, izmantojot arī tuvējā vulkāna pelnus un smiltīs, no kā tiek veidoti zīmējumi un savdabīgi mākslas darbi. 2007. gadā šī ielu māksla iekļuvusi Ginesa rekordu grāmatā kā lielākais smilšu gleznojums pasaulē.

Verkorinas ģeometriskās ielas Šveicē

Ik gadu nelielā Verkorinas (Vercorin) ciema, ko iecienījuši slēpotāji, vadība aicina kādu mākslinieku, lai tas vasaras mēnešos brauc un izdaiļo viņu ielas. Viņi nevēlas vienu skulptūru, bet gan projektu, kas ietvertu visu ciemu.

Slavenākais šāda veida projekts tapis 2010. gadā. Mākslinieki Sabina Langa un Daniels Baumans pieņēmuši šo izaicinājumu, sakot, ka, tā kā lielākā daļa ciema ēku un to fasāžu ir vecas, vēsturiskas, un tieši iespēja atrast ko kontrastējošu, šķitusi interesanta. Tā nu tapuši košās krāsās veidoti ģeometriski zīmējumi uz ielām, kas kontrastējuši ar seno ciema izskatu.

Sākumā, izmantojot tikai karti, viņi izzīmējuši visus krāsu ceļus. Tad mākslinieki sākuši vilkt ģeometriskas līnijas un zīmējumus, kas ved uz ciema centrālo laukumu. "Tā bija bāze, uz kuras veidojām savus zīmējumus," skaidrojuši mākslinieki.

Tā nu ciems ticis pie skaistiem ielu gleznojumiem, kas piesaistījuši vēl vairāk tūristu. Līnijas un objekti uz ceļa ļoti patikuši arī bērniem un riteņbraucējiem.

Šie mākslinieki līdzīgas ģeometriskas gleznas uz ielām gleznojuši arī citur pasaulē.

Vienīgā iela, kur Londonā brauc pa labo pusi

Foto: Shutterstock

"Savoy Court" ir iela Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, kur atrodas luksusa viesnīca "Savoy Hotel". Tik tālu nekas īpašs. Tomēr šī ir vienīgā iela Apvienotajā Karalistē, kur oficiāli atļauts braukt pa labo ielas pusi. Tiek uzskatīts, ka šī ieraža radusies laikā, kad parādījās klasiskais Londonas melnais taksometrs un tā šoferis varējis izbāzt pa logu roku, sēžot vadītāja vietā, lai atvērtu pasažierim durvis, kas atvērās uz otru pusi, nekā ierasts.

Lai izlaistu pasažierus pie viesnīcas, šeit daudz ērtāk bijis braukt pa labo pusi, tā nu iela kļuvusi par visas valsts izņēmumu, un tajā jau vairāk nekā 100 gadus brauc pa labo pusi, raksta "The Guardian".

Šaurākā iela pasaulē – Rotlingena Vācijā

Kurā brīdī iela kļūst par ielu? Šķiet, tas ir retorisks jautājums. Tomēr Ginesa rekordu grāmatā ierakstītā šaurākā iela meklējama Reitlingenē (Reutlingen), Vācijā – nelielā pilsētiņā, kas var lepoties ar jaukām un romantiskām pildrežģu mājiņām. Tās vēsturiskajā vecpilsētā. Patiesībā tas ir pavisam šaurs celiņš, ko sauc par Šproierhofas (Spreuerhofstraße) ielu, un tā izbūvēta starp divām blakus esošām mājām.

Tam, kas pa ieliņu grib pastaigāties, iespējams, būs jāietur diēta, jo vidēji ir 40 centimetrus plata, bet tās šaurākajā punktā – nieka 31 centimetrs. Ieliņa nav arī diez ko gara – tikai 3,8 metrus. Tomēr tā kā tā atrodas uz pašvaldības zemes, pilsētas iedzīvotāji uzstāj, ka tā ir publiski pieejama iela. Tā kļuvusi arvien šaurāka, jo vecās ēkas pie tās sašķiebušās un pārbūvētas.

Jāsaka, ka uz šīs ielas nav daudz ko redzēt, un tā nav arī īpaši skaista. Tomēr pūļiem tūristu no ASV un Āzijas dodas šurp, lai šajā vietā nofotografētos. Savukārt vietējie smej, ka šī iela ir viņu pludmales sezonas formas labākais mērs.

Jāpiebilst, ka arī mums ir līdzīga iela – Rozena iela ir pati šaurākā Vecrīgas iela, kur, izplešot rokas, ir iespējams aizsniegt pretējā nama sienu. To viegli atrast, ja esat Doma laukumā, kur ir viens ieliņas galapunkts.

Lombarda iela Sanfrancisko

Foto: Shutterstock

Lombarda iela atrodas Sanfrancisko pilsētā uz kalna – starp "Hyde" un "Leavenworth" ielām. Pasaulei plašāk šī iela zināma, pateicoties saviem astoņiem asajiem līkumiem, kas veidoti, lai samazinātu kalna dabisko stāvo nogāzi. Jāpiemin, ka pieļaujamais braukšanas ātrums šajā ielā ir piecas jūdzes jeb astoņi kilometri stundā.

Šī apstādījumiem rotātā, gleznainā iela ir viens no Sanfrancisko simboliem, gluži tāpat kā krāsainie namiņi, un bieži redzama Holivudas filmās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!