Belogradčikas cietoksnis atrodas 1,5 kilometru attālumā no pilsētiņas ar tādu pašu nosaukumu, starp Belogradčikas klintīm. Šis cietoksnis bijis nozīmīgs jau senajos romiešu laikos, ap 1. līdz 3. gadsimtu, kad romieši šeit izbūvējuši arī ceļus, veidojot jaunās provinces Balkānu pussalā. Protams, tām bija nepieciešama aizsardzība – tā tapa Belogradčkas cietoksnis.
Cietokšņa misija bija kontrolēt un aizsargāt ceļu no Ratsiārijas pilsētas (tā atradusies netālu no tagadējā Arkaras ciema), teikts oficiālajā Bulgārijas tūrisma portālā Bulgariatravel.org. Romieši uzbūvējuši forta augšējo daļu, ko dēvē arī par citadeli. Dažu metru attālumā saglabājušās arī liecības par Latīņu cietoksni, kas kalpojis kā papildu nocietinājums.
Kā zināms, Balkānu vēsture ir visai raiba un kariem pārpilna, kā jau visām zemēm, kas atrodas lielvaru pierobežu zonā. 395. gadā Balkānu zemes atdalījās no Romas impērijas, bet daļēji robežojās ar Bizantiju, tā nu cietoksnis saglabājis savu nozīmību. 7. gadsimtā, nodibinot Bulgāru valsti, forts ietilpis tās teritorijā, bet vēlākie cari to nostiprinājuši un pārbūvējuši.
1396. gadā Osmaņu impērijas karapulks to tomēr iekaroja un pēc tam labās atrašanās vietas un jau iepriekšējo iestrāžu dēļ atzina par labu aizsardzības būvi, tādēļ vēl vairāk to uzlaboja un modernizēja. Vēlāk tur izvietots garnizons valsts rietumu daļas aizsardzībai un iespējamo bulgāru sacelšanos apspiešanai.
Tomēr Balkānos vienmēr mituši ugunīgi ļaudis, kas necieta uzkundzēšanos. 1850. gadā arī šajā cietoksnī notikusi sacelšanās, ko tomēr apspieda. Tās organizatori sagūstīti un aizvesti pa forta slepenajiem tuneļiem, bet pēc tam viņiem nocirstas galvas. Vietā, kur tas noticis, tagad uzstādīts piemineklis viņu varonībai. Pēdējo reizi cietoksnis militāriem mērķiem izmantots 1885. gadā, karā starp Serbiju un Bulgāriju, teikts Bulgariatravel.org.
1965. gadā cietoksnis atzīts par valsts arhitektūras un būvniecības pieminekli. Mūsdienās Belogradčikas cietoksnī var apskatīt trīs nodalītus pagalmus, kuru kopējā platība ir visai iespaidīga – 10210 kvadrātmetri. Tāpat visai labi saglabājušies cietokšņa mūri, kuros var apskatīt spraugas lielgabaliem un dažāda veida nocietinājumu būvniecības paraugus.
Pats skaistākais cietoksnī, protams, ir tā apkārtne – klintis un akmens veidojumi, kas ieskauj fortu. Augstākais punkts fortā ir Pirmā plātne ( Първа плоча), no kuras paveras brīnišķīgs skats uz Balkānu pussalas iekšzemi.
Šis ir ļoti populārs tūrisma reģions Bulgārijā, krāšņo Belogradčikas klinšu un daudzo vēstures pieminekļu dēļ. Šīs klintis tiek uzskatītas par pasaules dabas brīnumu. Tās atrodas apmēram 30 kilometru garā teritorijā. Zinātnieki izpētījuši, ka tās veidojušās pirms vairāk nekā 20 miljoniem gadu. Daudzām no gleznainajām klintīm ir arī neparasti nosaukumi – piemēram, Ādams un Ieva, Madonna, Sēnes, Lauva, Lācis, Mūks, Pils un citi. Šeit izveidotas arī kāpelēšanai piemērotas takas un pārgājienu maršruti. Klintīs ir arī neskaitāmas alas. Dažas no slavenākajām atrodas turpat pie cietokšņa vārtiem.
Netālu ir arī Maguras alas, kur apskatāmi slaveni sienu gleznojumi.
Informācijai: Ieeja cietoksnī maksā 4 bulgāru levas jeb aptuveni 2 eiro, arī alās ieejas biļete izmaksās tikpat.
Darba laiks:
No jūnija līdz septembrim cietoksnis atvērts no pulksten 9 līdz 18, bet no septembra līdz maijam no pulksten 9 līdz 17.
Materiāla tapšanā izmantota informācija no Bulgariatravel.org, Lonelyplanet.com un Travel-bulgaria.com.
