Ekskursija uz Valku: rudens baudīšana ar vienu kāju - Latvijā, otru – Igaunijā

Ekskursija uz Valku: rudens baudīšana ar vienu kāju - Latvijā, otru – Igaunijā
Foto: Valkas novada dome

Vai iespējams būt divās valstīs vienlaicīgi? Vai esi bijis pilsētā, kura gan vēsturiski, gan ģeogrāfiski tiek uzskatīta par vietu, kur sākas Latvija? Šāda vieta ir Valka, kuras centrā vienlaikus var atrasties divās valstīs – ar vienu kāju stāvot Latvijā, ar otru – Igaunijā, vienā rokā turot saldējumu, otrā rokā – “jäätis”. Lai to neaizmirstu, iespējams arī sevi iemūžināt fotogrāfijā pie robežstaba un Eiropas Savienības ceļazīmes “sākas Latvija” un “sākas Igaunija”.

Kā nokļūt Valkā?

Ekskursija uz Valku: rudens baudīšana ar vienu kāju - Latvijā, otru – Igaunijā
Foto: Valkas novada dome

Uz šo robežpilsētu ved gan autobusi no Rīgas, Smiltenes un Valmieras, gan vilcieni no Rīgas uz Valgu un no Tartu uz Valgu. Savukārt no stcijas pilsētā var nokļūt, izmantojot pilsētas sabiedrisko transportu. Ar autobusu un vilcienu sarakstiem iespējams iepazīties šeit.

Tāpat ērti aizbraukt uz Valku ir ar personīgo auto caur Valmieru. Attālums no Rīgas līdz Valkai ir 147,5 kilometri.

Ko apskatīt?

Dvīņu pilsētu robeža

Ekskursija uz Valku: rudens baudīšana ar vienu kāju - Latvijā, otru – Igaunijā
Foto: Valkas novada dome

Esot Valkā, noteikti jāaiziet līdz robežai. Vietējie joko, ka šajā vietā jāēd saldējums, vispirms to paturot abās robežas pusēs, lai noskaidrotu, kurā tas izkusīs ātrāk – Latvijas ziemeļos vai Igaunijas dienvidos.

Vēsturiski situācija, kad robeža ir pilsētas vidū, veidojās 1920. gadā, nospraužot robežu starp jaunajām Latvijas un Igaunijas valstīm. Tā kā starptautiskā komisija (angļu, latviešu, igauņu pārstāvju sastāvā) nespēja savstarpēji vienoties, tad lēmumu pieņēmis šķīrējtiesas priekšsēdētājs angļu pulkvedis S.Dž. Tallents, galveno pilsētas daļu piešķirot Igaunijai, bet priekšpilsētas daļu kopā ar Putraskalnu Latvijai.

2007. gada 21. decembrī, kad Latvija un Igaunija pievienojās Šengenas bezvīzu telpai, Rīgas un Raja ielu robežpunktu svinīgi atvēra Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un Latvijas Republikas prezidents Valdis Zatlers, par piemiņu sev atstājot pa gabaliņam no robežbarjeras, kura kādreiz kalpoja kā dvīņu pilsētu robežšķirtne. Šodien robeža nevis šķir, bet vieno, un tās tuvums ir viens no iemesliem, kādēļ pilsētu brauc aplūkot tūristi.

Turpat ir arī divas skaistas robežupes - Varžupīte un mūžīgā robežšķērsotāja Pedeles upe, kuru krastos pašlaik var vērot brīnišķīgi iekrāsotas rudens lapas.

Valkas novadpētniecības muzejs

Ekskursija uz Valku: rudens baudīšana ar vienu kāju - Latvijā, otru – Igaunijā
Foto: Valkas novada dome

Muzejs dibināts 1970. gadā ēkā, kas celta no 1850. līdz 1853. gadam speciāli Vidzemes draudžu skolu skolotāju semināram. Atrašanās vēsturiskajā ēkā noteikusi muzeja misiju: popularizēt latviešu pedagoga un koru kultūras pamatlicēja Jāņa Cimzes un viņa audzēkņu atstāto kultūras mantojumu, veicināt sabiedrības interesi un izpratni par vēsturiskajiem procesiem Valkas novadā.

Līdz 31.oktobrim muzejā apskatāma arī Dinas Smelteres un Kristīnes Ganiņas radošo darbu izstāde "Kiwi nav mājās".

Valkas Lugažu baznīca un skatu tornis

Ekskursija uz Valku: rudens baudīšana ar vienu kāju - Latvijā, otru – Igaunijā
Foto: Valkas novada dome

Baznīca atrodas pašā Valkas centrā, Raiņa un Rīgas ielu krustojumā. Pirmo reizi baznīcas vārds vēstures avotos parādās 1477. gadā. Tā ir majestātiska savā vienkāršībā un askētiskumā ar īstu lauku dvēseli un svnīgumu.

Baznīcas izskatā atpazīstami vairāki stili, kas izriet no vairākkārtējām pēckara seku atjaunošanas. Tās priekšdaļā vērojamas klasicisma un baroka iezīmes. Mūsdienās baznīca pilda dievnama funkcijas, bet baznīcas tornis kalpo kā pilsētas skatu tornis, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Valku-Valgu. Kopš 2013. gada pavasara baznīca vakara stundās priecē ikvienu garāmgājēju arī ar savu īpašo izgaismojumu.

Baznīca gan atvērta tikai dažas stundas dienā no otrdienas līdz svētdienai. Pirmdienās tā ir slēgta. Vairāk informācijas: visit.valka.lv

Pedeles dabas taka

Gleznainā Pedeles dabas taka ved gar Pedeles upes krastiem. Ejot pa to, jāuzkāpj Putraskalnā, no kura lapenes paveras skats uz Valku un Valgu. Taka turpinās pāri robežai un iekļauj kaimiņpilsētas atpūtas takas un upes pludmales joslu. Takā ir izveidoti pastaigu celiņi, lapene ar skatu uz Valku un Valgu, soliņi atpūtai.

Ekskursija uz Valku: rudens baudīšana ar vienu kāju - Latvijā, otru – Igaunijā
Foto: Valkas novada dome

Ir versija, ka Putraskalna nosaukums radies no Putras ciema, kuru 1875. gadā izveidoja Paju muižas nomnieks Pencis. Leģenda vēsta, ka senāk igauņiem ar latviešiem bijuši lieli kari. Reiz latviešu karapulks nonācis līdz robežai un apmeties kalnā atpūsties. Vārījuši tur lielu katlu ar putru, lai būtu spēks karot. Pulciņš igauņu tikmēr sanākuši kopā, noliekuši pie zemes prāvu koku, uztaisījuši milzīgu lingu un laiduši uz latviešu nometnes pusi ar akmeni. Smagais akmens trāpījis taisni paša katlā, tā, ka visa putra izšļakstījusies. Arī karošana līdz ar to izjukusi. No tā laika kalna virsa bieži vien ir staigna, kur jāmaisās reizēm kā pa putru. Ģeologi to skaidro ar pazemes avotiņu lielo skaitu. Tā arī paugurs iesaukts par Putraskalnu. Putraskalns bijis igauņu-somu rakstnieces Hellas Vuolijoki un igauņu dīvas Līnas Reimanes bērnības rotaļu vieta.

Skulptūra "Koklētājs"

Netālu no Valkas Brīvdabas estrādes, Avotkalna virsotnē, atrodas šūnakmenī cirsta skulptūra "Koklētājs", kas tika uzstādīta 1972. gadā par Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku simtgadei. Tās autori ir tēlnieki O. Siliņš un A. Voitkāns, kā arī arhitekts V. Šusts. Aktīvās atpūtas cienītājiem šī ir iecienīta vieta. Pavasarī, vasarā un rudenī šeit notiek skriešanas seriāls "Optimists", bet ziemā izveidota trase slēpotājiem. Kalna pakājē atrodas neliels avotiņš, kas satur dzelzi, tādēļ šī vieta saukta par Avotkalnu.

Iepazīt dvīņu robežpilsētas Valku un Valgu piedāvā arī vietējais Tūrisma informācijas centrs, dodoties kādā no maršrutiem, kas iekļauj svarīgos pilsētu apskates objektus. Centrs piedāvā, piemēram, piedzīvojumu pārgājienu pa Valku un Valgu – "Meklējot robežu", bet, ja pie sirds iet mistiskas leģendas un stāsti, vērts doties ekskursijā "Valka veļu laikā". Piedzīvojums jauniešiem varētu būt skolēnu mācību uzņēmuma "One Line" piedāvātā "Nakts trase".
Tāpat, esot Valkā, nevajadzētu aizmirst par tās dvīņu pilsētu – Valgu, kurā arī netrūkst apskates objektu. Ar tiem var iepazīties šeit. Noteikti iesakām aizbraukt uz Valgas muzeju, ko atdzīvina maketi, mūzika un vaska figūras, un apskatīt arī Valgas Militārās tematikas parku.

Ekskursija uz Valku: rudens baudīšana ar vienu kāju - Latvijā, otru – Igaunijā
Foto: Valkas novada dome

Kur paēst Valkā vai Valgā?

Gardas un sātīgas maltītes Valkas un Valgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem piedāvā kafejnīca "Mego", bistro "Jumis" , restorāns "Lilli", viesnīcas "Metsis" restorāns Medību zāle, kafejnīca "Riia kohvik" un citi ēdināšanas uzņēmumi

Visas ēdināšanas iestādes: visit.valka.lv

Ēdināšanas iestādes Valgā: www.visitestonia.com

Kur nakšņot?

Valka un Valga piedāvā viesiem mājīgas telpas un laipnu uzņemšanu dažāda veida izmitināšanas vietās – viesnīcās, viesu namos, kā arī skolēnu grupām paredzētos hosteļos.

Naktsmītnes Valkā

Naktsmītnes Valgā

Noderīga informācija tūristiem:

Ekskursija uz Valku: rudens baudīšana ar vienu kāju - Latvijā, otru – Igaunijā
Foto: Valkas novada dome


Valkas novada Tūrisma informācijas birojs
Adrese: Rīgas iela 22, Valka, LV-4701
Tel. +371 64725522; +371 26446602 – Liene Bērziņa; +371 26496945 – Diāna Aņina
E-pasts: tib@valka.lv
Mājaslapa: www.visit.valka.lv

Valgas Tūrisma informācijas centrs
Adrese: Kesk 11, Valga
Tel. +372 766 1699; +372 55983028
E-pasts: valga@visitestonia.com
Mājaslapa: www.turism.valgamaa.ee

Raksts tapis sadarbībā ar Valkas Tūrisma informācijas biroju

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl