Oahaka ir štats Meksikas dienvidos. Tur var izbaudīt gan šīs valsts cilvēku viesmīlību un neparastās tradīcijas, gan apskatīt vairākus dabas brīnumus. Viens no tādiem ir arī Jerve Elagua (Hierve el Agua) ūdenskritumi un minerālūdeņu baseini.

Tie atrodas aptuveni 14 kilometrus no Mitlas. Jerve Elagua sastāv no vairākiem siltiem minerālūdens baseiniem un diviem nelieliem ūdenskritumiem, kas plūst pāri pārakmeņojušos minerālu slāņiem.

Spāņu vārds "hierve" nozīmē vārīties. Iespējams, ka tad, kad cilvēki ieraudzījuši, kā siltais ūdens gāžas pāri augstā kalna malai, veidojot tādas kā ūdens cilpas, viņiem ienācis prātā tieši šis vārds. Tomēr, mums, ziemeļniekiem, tie vizuāli drīzāk atgādina aizsalušu ūdenskritumu, jo minerāli visu apkārtni iekrāsojuši baltu un izskatās kā lāstekas.

Šis dabas veidojums radies, ūdeņiem sūcoties cauri karsta kaļķakmenim, bet minerālu nogulsnes kārtām klājušas uz kalna nogāzes. Kā jau teikts, šejienes ūdenskritumi ir sniegbalti, savukārt divi baseini uz klintīm, ir pārpilni kalcija karbonāta, magnija un sēra, tādēļ iekrāsojušies dzelteni. Savukārt citos baseinos ūdens ir tirkīzzils un dzidrs.

Šejienes ainava ir līdzīga kā pazemes alās, kurās redzami stalaktīti (grieķu vārds "stalaktos" nozīmē pilēt). Šādās alās lietus ūdens pazemē nokļūst, tekot cauri kaļķakmenim un radot nogulšņu veidojumus pie alu griestiem. Šeit ļoti līdzīgs process notiek virszemē. Minerālu stabiņi un burbuļiem līdzīgi veidojumi paceļas no zemes, jo pazemes avoti spraucas cauri to slāņiem, tūkstošiem gadu laikā veidojot arvien jaunas kārtas.

Šīs vietas nosaukums gan ir nedaudz maldinošs, jo ūdens baseinos un ūdenskritumos nevārās. Tas ir pārpilns no pazemes nākušām gāzēm, bet tā temperatūra variē no 22 līdz 26 grādiem pēc Celsija. Tomēr gāzes un tvaiks tiešām rada iespaidu, ka ūdens vārās. Turklāt šī ir izcila vieta, lai peldētos.

Jerve Elagua mūsdienās ir visai iecienīts tūristu apskates objekts, kā arī peldvieta, bet kādreiz tas izmantots ūdensapgādē - ar tik nepieciešamo ūdeni no tā apgādātas apkārtnes ielejas. Tas plūdis pa speciāli veidotām kanālu sistēmām un terasēm, teikts "Legalnomads.com". Tā savā laikā bijusi viena no sarežģītākajām ūdens apgādes sistēmām Centrālamerikā. Arheologi uzskata, ka tā varētu būt pamesta 14. gadsimtā, bet kanālu un terašu tīkls redzams vēl mūsdienās.

Pašlaik šeit var apskatīt divus ūdenskritumus – Grande, kas, protams, ir lielākais, Chica cascade, kas ir neliels. Abi atrodas netālu, un līdz tiem iespējams nokļūt kājām. Tūrisma sezonas laikā gan tur esot ļoti daudz cilvēku. Baseinu apkārtne ir labiekārtota, tur ir arī ģērbtuves, kā arī stāvlaukums automašīnām.

Ērts veids, kā nokļūt pie ūdenskritumiem, ir izmantot taksometru kopā ar citiem tūristiem (shared taxi) no Ohakas pilsētas. Protams, iespējams nolīgt arī šoferi vai braukt pašiem. Jāatceras, ka šajā vietā daudzviet ir maksas ceļi. Tāpat, lai tur nokļūtu, vajadzētu nodrošināties ar transportlīdzekli labā tehniskā kārtībā, īpaši, ja brauciet lietus sezonā, teikts Meksikas tūrisma portālā "Visitmexico.com" Savukārt ieeja ūdenskritumos izmaksās 20 peso (aptuveni 1 eiro) par cilvēku.

Netālu atrodas arī citi interesanti apskates objekti, piemēram, Mitlas drupas, kā arī pasaules lielākais koks Eltulē (El Tule), kas aug pilsētiņas baznīcas pagalmā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!