Portugālē
Visai reti un tikai konkrētu apstākļu sakritībā interesentu acīm paveras Portugāles ciematiņš "Vilarinho da Furna", kas, krītoties ūdens līmenim, atklāj savas staltās ēku sienas un vēsturi.
1967. gadā šajā apvidū tika uzsākta HES būvniecība, kas paredzēja ciematiņa pilnīgu appludināšanu. Aptuveni 300 cilvēki bija spiesti pamest savas mājas, lai jau pavisam drīz (1972. gadā) vietu, ko viņi agrāk sauca par mājām, klātu krietna ūdens kārta.
Kā vēsta "Atlas Obscura", šajā vietā mīt aptuveni 2 tūkstošus sena vēsture, kas iznirst no dzelmes tad, kad krītas ūdens līmenis. Tiesa, lai neļautu pilsētai pazust nebūtībā, par godu tai netālu ir izveidots muzejs, turklāt pa ūdens tilpni ar laivām, kurām ir caurredzami dibeni, tiek vedāti arī tūristi, tā ļaujot vismaz nedaudz saskatīt to, kas vēl ir palicis no šīs aizmirstās pilsētas.
Itālijā
Arī Itālija tikusi pie savas nogrimušās pilsētas, kas iekarojusi tūristu sirdis. Agrāk šajā vietā, kas meklējama pavisam netālu no Austrijas un Šveices robežām, atradās divi ciematiņi. Kad tika nolemts par mākslīgā ezera "Reschensee" izveidošanu, lielākā daļa ciematu ēku tika nojauktas, minēts "Huffington Post". Tomēr tagad par kādreizējo dzīvību šajā apvidū atgādina tikai 14. gadsimtā celtais baznīcas tornis, kas kļuvis par populāru apskates objektu.
Lai arī tikai baznīcas tornis vēl izspraucies no zaļganzilā ūdens, vietējie runā, ka dažkārt vēl joprojām dzirdot, kā zvana baznīcas zvani. Tiesa, faktiski tas nav iespējams, jo zvani tika demontēti pirms vietas appludināšanas 1950. gadā.
Ezera apkārtnē iespējams doties pastaigās pa dažādām takām, bet ziemā, kad ūdens ir labi sasalis, iespējams aiztecēt pat līdz pašai torņa smailei.
Grieķijā
Pilsēta nogrima apmēram 1000 gadus p.m.ē. zemestrīces laikā. Tās drupas 1967. gadā atklāja ģeologs Nikolass Flemings. Labi veidots ielu, pagalmu tīkls, neapstrādātu akmeņu mājas, keramikas lauskas, kapi. Jāpiebilst, ka Pavlopetri nekas neliecina par nopietnām ostas būvēm, tādēļ pētnieki domā, ka tirgotāju kuģi noenkurojās 10-20 metrus no ostas, savukārt karakuģi tika vilkti uz liedagu.
Vairāk par nogrimušo pilsētu lasi šeit.
Spānijā
Lūk, vēl viena bēdīgi skaista vieta arī Spānijā – Mediano. Arī šeit agrāk atradies ciems, no kura iedzīvotājiem bijis jāaiziet, atpakaļ neatskatoties. Līdz ar plāniem par rezervuāra izveidošanu (kas, starp citu, kļuvis par vieno no lielākajām ūdens tilpnēm valstī), vieta appludināta 1974. gadā.
Šobrīd vienīgā liecība, ka agrāk tur rosījusies dzīvība, ir 16. gadsimtā celtā baznīca, kuras tornis stalti izslējies no ūdens dzelmes, skaidrots "Atlas Obscura". Tieši šī pastkartes cienīgā vieta kļuvusi par īstu tūristu magnētu.
Noteikti jāpiebilst, ka šis nav vienīgais bēdīgi slavenais ciems, ko ūdens "aprijis" Spānijā – īpaši sausā laikā un konkrētos apstākļos no ūdens dzelmes iznirst arī, piemēram, "Mansilla de la Sierra" un "San Romà de Sau".
Igaunijā
Pie šī saraksta var pieskaitīt arī mums netālu esošo un salīdzinoši viegli sasniedzamo Murru cietumu.
Skatoties no krasta, nevar pat iedomāties, kas ir paslēpts zem ūdens. Tomēr tur atklājas pavisam cita pasaule – neskaitāmas celtnes, režģi, ūdenszālēm apaugušas stieples un telpas, kas kādreiz piederēja Murru cietumam.
Šajā vietā, tieši cietumnieku un padomju kareivju acu priekšā, kādreiz tika iegūts kaļķakmens, bet, Igaunijai atgūstot neatkarību, raktuves slēgtas. Karjers ātri vien piepildījies ar ūdeni, un drīz arī bijušais cietums nogrimis ezerā.
Mūsdienās vietējie šo vietu dēvē par "zilo lagūnu", jo ezers ir tirkīzzilā krāsā – dziļš un skaidrs. Šī kļuvusi par ļoti populāru peldvietu vasarā, bet nirēji no visas pasaules brauc uz šo objektu visu gadu. Ezers aktuāls ne vien vasarā, bet arī ziemā, kad interesenti dodas uz šo vietu, lai uz caurredzamās ledus kārtas slidotu virs nogrimušajām ēkām.
Arī vairākos ārzemju tūrisma portālos un ceļvežos Rummu ir atzīmēta kā unikāla un interesanta vieta.
