Senākajai Latvijas pilsētai Ludzai – 840. Ko tur brīvdienās apskatīt?
Foto: Ludzas TIC

Šo skaisto, ezeriem un mežiem bagāto novadu Latvijas rītu pusē Baltijas latgaļu ciltis dzīvošanai izvēlējās jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Par to liecina 14 apmetnes, vairāk nekā 25 pilskalni un aptuveni 70 kapukalni. Ķīšukalnā pacēlās latgaļu koka pils novada robežu aizsardzībai. Vēlāk, 14. gadsimta beigās, Livonijas ordenis uzcēla varenu mūra pili, apkārt tai sāka augt rosīga un bagāta pilsētiņa, kuru nodēvēja pils ķēniņa meitas Lūcijas vārdā par Ludzu. Šogad, no 11. līdz 13. augustam Ludza svinēs 840. jubileju.

Senākajai Latvijas pilsētai Ludzai – 840. Ko tur brīvdienās apskatīt?
Foto: Ludzas TIC


Ludza allaž atradusies svarīgā tirdzniecības ceļu krustpunktā starp Eiropu un plašo Krievzemi, šis apstāklis noteicis zemes un cilvēku likteņus – to savā īpašumā centušies iegūt gan krievi, gan zviedri, gan poļi, gan vācieši. Gadsimtu gaitā te uz dzīvi apmetušies arī igauņi, krievu vecticībnieki, baltkrievi, ukraiņi, ebreji. Šodien pilsētas seju un nākotni iezīmē nozīmīgo ceļu un notikumu krustcelēs, sadzīves un tradīciju, kultūras un mākslas mijiedarbība. Kopš 2004. gada Ludza ir Eiropas Savienības robežpilsēta un tilts starp Eiropas un Krievijas zemēm.

Lūk, Ludzas Tūrisma informācijas centra (TIC) ieteikumi, ko apskatīt un kur atpūsties šajā pilsētā.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti

07fff40b5dd495aca2ac4e1c3fbc60aa.orphus