Ne tikai pilsētas, bet arī lauki mainās, un Latvijas lauki pēdējos gados kļuvuši vēl interesantāki ceļotājiem, īpaši ģimenēm, kas vēlas atpūsties tīrā un sakoptā vidē, turklāt parādīt bērniem, kā top gardumi, ko ik dienu ceļam galdā. Nu jau vairākus gadus lielisks iemesls izrauties no pilsētas burzmas un apskatīt ko interesantu ir lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" rīkotā akcija "Atvērtās dienas laukos", kurā otro gadu iesaistās arī Lietuvas saimniecības.

Šoreiz gan katrā no kaimiņvalstīm pasākums notiks citā laikā, lai interesenti varētu apmeklēt pēc iespējas vairāk saimniecību, stāsta pasākuma koordinatore Anna Palelione. Latvijā lauku saimniecības savas durvis vērs tieši uz valsts svētkiem – 4. un 5. maijā, savukārt uz Lietuvas laukiem vēl viens iemesls aizbraukt būs Māmiņdienas nedēļas nogalē no 11. līdz 13. maijam, jo tad tur interesantus pasākumus piedāvās 76 saimniecības. Jau tradicionāli Latvijā šādu saimniecību ir gandrīz divas reizes vairāk – 130. Saimniecībās varēs gan apskatīt dzīvnieciņus, gan nogaršot dažādus labumus, gan iegādāties arī kādus stādus saviem dārziņiem, gan piedalīties interesantos pasākumos.

Lūk, "Lauku ceļotāja" izveidota interaktīva karte, kur vari atrast tevi interesējošās saimniecības un apskates objektus, kas iesaistījušies akcijā. Papīra formātā kartes pieejamas gan "Lauku ceļotāja" birojā Kalnciema ielā, gan degvielas uzpildes stacijās "Cirkle K", gan saimniecībās un tūrisma informācijas centros. Jāpiebilst gan, ka tie pārsvarā ir mazi ģimenes uzņēmumi, kas aicina ciemos, tāpēc pirms braukšanas vēlams piezvanīt un pabrīdināt par ierašanos, lai nesanāk, ka priekšā jau ir vesels autobuss citu viesu, saka Palelione.

Kāpēc svētkos braukt uz laukiem?



Pirmkārt, akcijas dienā saimnieki piedāvā atlaides, īpaši sagatavotus pasākumus un programmas, piemēram, par godu valsts svētkiem un Latvijas simtgadei daudzas lauku saimniecības aicina ciemos uz Baltā galdauta svētkiem – būs gardumi, koncerti, lauku labumu tirdziņi un izzinošas ekskursijas un kopīga dāvanu sarūpēšana Latvijai. Iedvesmai daži no akcijas piedāvājumiem: "Saldējuma kopā dūcināšana", "Leģendārās konfektes "Gotiņa" meistarklase", "Saimnieču un saimnieku svētki", "Izbaudi ķiploku karalisti", "Kamielis Murats aicina ciemos", "100 lavandas Latvijai" dobes izveide, "Olas inkubācijas ceļš – no olas līdz cālim!", "Mājas siera siešana", "Medus māksla" un daudzi, jo daudzi citi.

Otrkārt, akcija "Atvērtās dienas laukos" ir iespēja paviesoties pie tādiem saimniekiem, kas ikdienā vairāk laika velta ražošanai vai arī ir sastopami ar savu produkciju tirdziņos, taču šoreiz būs mājās un gaidīs jūs – savus ciemiņus.

Treškārt, nevienā citā reizē tik daudz dažādu saimniecību nebūs atvērtas viesiem vienlaicīgi – tāpēc šī ir laba iespēja doties ceļojumā ar daudziem interesantiem pieturpunktiem.

Akcijas laikā apmeklētājiem abās valstīs kopā būs atvērtas vairāk nekā 200 lauku saimniecības, un katra gaidīs viesus ar savu īpašo piedāvājumu. Akcijā piedalās naktsmītnes, amatnieki, pirtnieki, pārtikas ražotāji, biškopji, stādu audzētāji, lielās lauku saimniecības, pilis un muižas, atrakciju parki, lauku krodziņi un restorāni, dabas takas un daudzi citi. Visus akcijas dalībniekus var atrast akcijas mājaslapā www.celotajs.lv.

Ideja maršrutam

Foto: Andra Briekmane

Arī "Tūrisma Gids" jau aprīļa sākumā kopā ar "Lauku ceļotāja" ekspertiem devās uz dažām no akcijā iesaistītajām saimniecībām, lai izjustu un atklātu Latvijas lauku pavasara burvību un sastaptu apbrīnojami uzņēmīgos saimniekus un saimnieces. Šoreiz braucām uz leišmalīti – Sēlijas pakalniem, kur noteikti meklējamas vienas no skaistākajām ainavām Latvijā ar apaļmugurainiem pakalniem un zilām ezeru acīm. Šīs ir Jāņa Jaunsudrabiņa vietas, kurās katrs, kas lasījis "Balto grāmatu", atradīs ko pazīstamu, pat, ja tikai intuitīvi, jo aprakstītie notikumi aizmirsušies.

Pirmā vieta, ko apmeklējām, bija putnu saimniecība "Vilciņi" skaistā vietā pie Saukas ezera, ap kuru, strap citu, ved interesants riteņbraukšanas maršruts. Šeit audzē putnu mazuļus – proti, te arī "Atvērtajās dienās laukos" varēs iepazīt ceļu, kā no olas izšķiļas cālēns, pīlēns vai cits putniņš un kā tas izaug. Varēs ielūkoties gan kūtī, gan inkubatorā, pabarot zosis un apskatīt tramīgās un trauslās pērļu vistiņas. Noteikti jāapciemo arī pudeļpīļu bars, kas savas vienādās gaitas dēļ, šķiet, atgādina kori, kuru patramdīt patīk arī mājas peļu junkuram, bet bērniem patiks omulīgie trusīši. Saimniecība audzē un pārdod putnus mājsaimniecībām, un, izrādās, arvien vairāk ir cilvēku, kas savās mājās vēlas paši savas vistiņas un pīles, lai jebkurā laikā būtu pieejamas svaigas olas. Arī mūs saimniece "Vilciņos" cienā ar olām, turklāt visdažādākajās krāsās un lielumos. Šīs īpašības arī atkarīgas no tā, kāds putns tās dējis.

Nepilnu 20 kilometru attālumā atrodas vēl viena atraktīva saimniecība. Šeit Jolanta Kovnacka pēc vecāsmammas receptes ražo ozolzīļu, cigoriņu, burkānu un miežu "kafeju". Pirmais viņas radītais dzēriens bijusi vecmāmiņai par godu nosauktā kafeja "Alīda" un pagājis laiks, līdz atkal atrasta īstā bērnības garša un sastāvdaļu pareizās proporcijas, stāsta Jolanta, rādot ražotnē goda vietā nolikto vecmāmiņas fotogrāfiju un veco pannu, kas izceļojusi Sibīriju un atgriezusies Latvijā.

Foto: Andra Briekmane
Arī citām Jolantas radītajām kafejām ir savs stāsts – vienai recepte izveidota par godu meitiņai Paulīnei, bet vēl divas citas nosauktas dzimto vietu Viesītes un Sēlijas vārdā. Jolanta visas dzēriena sastāvdaļas audzē savā un vecāku saimniecībā, bet ražotne iekārtota nelielā konteinerā. Protams, kafeju var un vajag nogaršot. Degustācija notiek turpat nojumītē, un Jolanta pacienā arī ar maizīti un cepumiem, kuras mīklai piejaukti kafejas biezumi. Ļoti latviska bērnības garša ir šiem gardumiem.

Viena lieta, par ko jābrīdina ceļotājus, kas dosies uz Sēliju, ir tā, ka šeit ir ļoti maz vietu, kur ikdienā iegriezties paēst vai pārnakšņot. Viena no retajām šādām vietām plašā apkaimē ir viesu nams "Liepas" Aknīstē, kas arī ir ģimenes uzņēmums. Proti, tētis viesu namu izveidojis, lai abas meitas atgrieztos no Anglijas un viņām būtu, kur strādāt. Ģimenei ir arī zemnieku saimniecība, no kuras virtuvē nonāk visdažādākie lauku labumi. 4. maijā te visi aicināti ierasties uz Baltā galdauta svētkiem (dalības maksa 1,50 eiro).

Tālāk ceļš veda uz kaimiņzemi – pavisam netālu atrodas vieta ar nosaukumu Jodupe, kur Pergales ielā 2 ir Laimutes Sadauskienes ceptuve. Tajā top lietuviešu iecienītais gardums, ko pie mums sarunvalodā formas dēļ dēvē par "eglīti", bet oficiālais tā nosaukums ir šakutis. Tāpat te var dabūt tikko ceptus medus cepumiņus sēnītes. Arī pašiem apmeklētājiem ļauts iemēģināt roku, cik tad viegli vai grūti izcept "eglīti". Mīklas recepte atgādina vafeļu mīklu, bet pats process ir krietni piņķerīgāks – trīs līdz četras stundas virs uguns vai speciālas elektriskās plīts tiek griezts rullis, uz kura ir mīkla, ko ik pēc brīža papildina, gluži kā pilinot smilšu pili jūrmalā. Rezultāts, protams, gards. Apmeklētāju grupām dāmas lietuviešu tautastērpos demonstrē arī to, kā šakutis top uz bērza malkas kurinātas uguns. Ja laiks atļauj, vērts pakavēties. Arī šeit gaidīs viesus Atvērtajās dienās, un ikviens bez maksas varēs nogaršot šeit ceptos labumus, kā arī izzināt to tapšanas procesu.

Dienas noslēgumā devāmies uz viesu māju un nelielu vīna darītavu "Roksalas". Šeit sausos vīnus no vietējām dabas veltēm – rabarberiem, ērkšķogām un arī vīnogām – darina mežzinis Raimonds ar dēliem.

Foto: Andra Briekmane

Viņam ir arī iespaidīgs vīna pagrabs, kur glabājas gan paša darinātie, gan no ārzemju ceļojumiem atvestie vīni. Raimonds ar aizrautību māk stāstīt gan par vīnu darināšanu šeit, ziemeļzemēs, gan par to baudīšanu. Arī Atvērto dienu laikā te notiks degustācija (3 eiro) un pats saimnieks sagaidīs viesus.

Akcija norisinās projekta "Lauksaimniecības tradīciju mantojums agro-tūrismā Latvijā un Lietuvā" (Agriheritage, LLI-65) ietvaros, ko finansē Eiropas Savienības Interreg Latvijas - Lietuvas programma 2014. - 2020. gadam no Eiropas Reģionālā attīstības fonda.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!