Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs publicējis vēsturiskas fotogrāfijas, kurās redzamas tradicionālās ūdens slaloma sacensības Amatas upē, kas Cēsu rajonā aprīlī notiek jau kopš 1964. gada.
"Jau agrākus gadus tūristi – sportisti pa grupiņām, pa pārītim izbrauca Amatas pavasara krāces, un ar katru gadu to saradās arvien vairāk un vairāk. Tā šie atsevišķie braucieni izvērtās par lielām un aizraujošām sacensībām. Ar katru gadu sarežģīja trasi, straujumos iekāra vārtus utt. Pirmās oficiālās sacensības Amatas palos notika 1964. gadā, kurās piedalījās ap 50 braucēju. Tas arī bija ūdens slaloma pats sākums Latvijā. Pirmā trase bija izvēlēta gara – no Amatas stacijas līdz Kārļu tiltam. Ar katru gadu trasi saīsināja, bet ievērojami sarežģīja. 1968. gadā "Amatā" piedalījās jau ap 1500 braucēju un ap 20000 skatītāju (avīžu ziņas). Trase – no Biržaku tilta līdz "Lejas-Smīdēm", ap pusotra km garumā, ar 18 vārtiem. Tā bija "Amata – 68"," rakstīts Melānijas Vanagas Amatas upes baseina izpētes materiālu fragmentos mājaslapā Amata.lv.
Arī šogad aizvadītas sacensības, kas notika Amatas upē 2. un 3. aprīlī pie Zvārtes ieža. Nobraucieni notika no Kārļu tilta vai Zvārtes ieža tilta līdz Līgatnes-Kārļu tiltam. Slaloms sākās pirms Zvārtes ieža.
Katru gadu laivošanas sezona sākas ar sniega kušanu, palu ūdeņiem un laivu nobraucieniem Amatā. Šogad sniega sega nebija pārāk bieza un laika apstākļu dēļ tā pazuda pakāpeniski un jau visai pasen. Upēs ūdens līmenis paaugstinājās lēni, sasniedzot tikai minimālo braukšanas līmeni. Tomēr entuziasti ik gadu seko ūdens līmeņa svārstībām un noķer iespēju veikt tradicionālo pavasara braucienu. Pavasara laivošanai ir arī savas priekšrocības – nav knišļu un odu, kas vasarā var sabojāt atpūtu, bet straume ir lielāka un brauciens jautrāks. Jāpiebilst, ka Amatai ūdens līmenis ļoti mainās pēc stipriem lietus.
Pērn pie Zvārtes ieža izbūvēti arī jauni dabas tūrisma objekti, kas noderēs tiem, kuri ar laivošanu ir uz "jūs".
Ko vēl apskatīt?
Tiem, kas devušies uz Amatu tikai kā "zemes tūristi", kā vēl viens apskates objekts noderēs arī Cecīļu dabas taka, kas atrodas aptuveni 10 kilometru attālumā no Zvārtes ieža. Tur atradīsiet arī šo kājāmgājēju tūrisma maršruts, kurā ir iespēja iepazīt Amatas novada dabas objektus gar Kumadas upes un Dančupītes krastu.
Teika stāsta, ka Cecīļu ieža alās dzīvojis velns ar divām raganām. Katru pusnakti viņi dejojuši ieža priekšā. Ļaudis velnu nokaitinājuši. Viņš gribējis Kumadu aizbērt, paņēmis smiltis un nesis uz upi. Te "Cecīļos" iedziedājies gailis. Velns sabijies un meties alā. Smiltis izbirušas pretī "Velna kambara" iezim, veidojot uzkalniņu. No tā laika velns neesot manīts.
Takas sākuma punkts ir Amatas novada Ieriķos, kilometru no kafejnīcas, degvielas uzpildes stacijas un Tūrisma informācijas centra, pie "Lejas Cecīļu" mājām.
