Deviņi senās pasaules noslēpumi, kuri palikuši neatrisināti

Deviņi senās pasaules noslēpumi, kuri palikuši neatrisināti
Foto: AFP/Scanpix

Varētu šķist, ka mūsdienās visu uzzināt ir pavisam vienkārši, jo modernās tehnoloģijas atvieglo informācijas iegūšanu un apstrādi. Taču, kā ir ar senās pasaules noslēpumiem? Patiesībā to atklāšanā nejaušībām ir tikpat liela nozīme kā rūpīgi plānotiem pētījumiem.

"National Geographic" raidījumu cikls "Senās pasaules noslēpumi", kas skatāms no 5. februāra, ielūkosies notikumos, kas ļāvuši paplašināt zināšanas par senajām civilizācijām.

Turpmākajās rindās lasi apkopojumu par intriģējošiem senās pasaules noslēpumiem, kuri vēl nav līdz galam atminēti.

Precīzas "grieķu uguns" – zudušā Bizantijas napalma – pagatavošanas tehnoloģijas

Napalms ir viens no šausminošākajiem mūsdienu ieročiem, kas ir aizliegts, taču zinātniekus prātus jau ilgi nodarbina VII gadsimta izplatītais degmaisījums – "grieķu uguns". Arī tas spēj nodedzināt kuģus, kā arī to nav iespējams nodzēst ar ūdeni.

Nāvējošā brūvējuma recepti radīja ķīmiķu un inženieru ģimene no Konstantinopoles, taču tā "nomira" līdz ar viņiem. Visticamāk, "grieķu uguns" galvenās sastāvdaļas bija strauji uzliesmojošais ligroīns (vieglā jēlnafta) un priežu sveķi. "Elles liesmas" tika izsmidzinātas ar īpašām vara caurulēm. "National Geographic" eksperti 2002. gadā veica eksperimentu, kurā atklājās, ka vieglās jēlnaftas un priežu sveķu maisījums patiešām spēj nodedzināt kuģi dažās minūtēs.

Seno mīnojiešu rakstības uzbūves principi

Varenās Mīnojas kultūras atliekas Vidusjūrā tika atklātas vairāk nekā pirms 100 gadiem, taču zinātnieki joprojām nespēj atšifrēt Grieķijas salās Krētā un Tērā (tagadējā Santorini) izplatīto mīnojiešu rakstību, kas pazīstama kā "Lineārā rakstība A". To veido vairāki simti zīmju, 80 procentu no tām ir unikālas.

Izpētei ir pieejami vairāk nekā 1400 paraugi, un, iespējams, ko jaunu varētu palīdzēt atklāt lielo datu un mākslīgā intelekta, piemēram, "IBM Watson" izmantošana. Kāda teorija Mīnojas kultūru saista arī mītisko zemi Atlantīdu, par kuras meklējumiem vēsta arī "National Geographic" raidījums "Meklējot Atlantīdu".

Deviņi senās pasaules noslēpumi, kuri palikuši neatrisināti
Foto: Publicitātes foto

Baijas tuneļi: kulta vieta vai stilizēta ieeja Aīda valstībā

Pirms 2000 gadiem Baija bija Romas impērijas Lasvegasa. Neapoles līča krastos pie karstajiem avotiem slējās dārgas villas un publiskās pirtis, kur bagātie un ietekmīgie pilsoņi baudīja dzīvi. Toreiz uzskatīja, ka minerālūdeņi spēj piešķirt nemirstību, bet piekrastes kalderās slēpjas ieeja Aīda valstībā. 50. gados kādā vīna dārzā zem biezas zemes kārtas tika atklāta ieeja tunelī.

Šaurā eja bija pārpilna ar vulkāniskajām gāzēm, taču tā piesaistīja arheologa – amatiera Roberta Peidža uzmanību. Viņš atklāja, ka kompleksa ieeja vērsta pret punktu, kur vasarā aust saule, bet eju virziens precīzi atbilst virzienam no austrumiem uz rietumiem saulgriežu laikā. Iespējams, vīzija par ieeju Aīda valstībā patiešām bija šī grandiozā un no apkārtējiem slēptā tuneļu kompleksa cēlāju mērķis.

Neandertāliešu izmiršanas noslēpums

Globālās sasilšanas iespaidā mazinās Zemes ledus slāņi, tādēļ ir ļoti, ļoti ticams, ka kādu dienu kaut kur varētu tikt atrastas izcili labi saglabājušās izmirušo cilvēku senču – neandertāliešu atliekas. Līdzīgi kā aptuveni pirms desmit gadiem Sibīrijā, Jamalas pussalā mūžīgā sasaluma slānī tika atrasts labi saglabājies mamutu mazulis. Tiek lēsts, ka mamutēns dzīvojis aptuveni pirms 10 000 gadiem. Šāds atradums ļautu izprast, vai neandertālieši izmira klimata pārmaiņu dēļ vai arī neizturēja konkurenci ar cilvēkiem.

Deviņi senās pasaules noslēpumi, kuri palikuši neatrisināti
Foto: Publicitātes foto

Amerikas ziemeļu ledāji slēpj liecības par vikingu klātbūtni kontinentā

Ziemeļamerikā līdz šim ir atrastas divas vikingu apmetnes – Ņūfaundlendā un Bafina salā. Taču, ja Kanādas ziemeļu piekrastē izkustu ledāji, tad, iespējams, atklātos seno apmetņu tīkls, kas liktu pārrakstīt šī kontinenta "atklāšanas" vēsturi. Atklājumi Bafina salā mudināja pētniekus vēlreiz izpētīt jau esošos artefaktus no šiem reģioniem. Izrādījās, ka daļu priekšmetu var attiecināt uz vikingu pasauli, un tas liek domāt, ka attiecības starp senajiem norvēģiem un Amerikas iedzimtajiem bijušas ciešākas, nekā mēs šodien zinām.

Neticami izturīgā Damaskas tērauda noslēpums

Atgriežoties dzimtenē no krusta kariem, daudzi Eiropas karotāji runāja par islāma kaujinieku zobeniem, kas "varēja sagriezt gaisā uzmestu zīda lakatu" un kurus "varēja saliekt deviņdesmit grādu leņķī un atliek atpakaļ". Taču vēl XXI gadsimtā precīza Damaskas tērauda recepte ir noslēpums. Ir zināms vien tas, ka to gatavoja no tīģeļa tērauda, kuru ieguva, kausējot dzelzi kopā ar kādiem augu piemaisījumiem. Eiropas kalējiem līdz šim nav izdevies iegūt tādu asumu, elastību un viļņotas iezīmes.

Elitāro Ulfbrehta zobenu izcelšanās

Arī vikingi lietoja zobenus, kuru radīšanas tehnoloģijas bija līdzīgas Damaskas tēraudam. Zobeni, kuru asmeņus rotāja vien noslēpumains vārds "Ulfberht", iespējams, tika radīti kādā Vācijas klosterī VIII – X gadsimtā vai Tuvajos Austrumos, taču to patiesā izcelsme joprojām ir mīkla. Dažādās Ziemeļeiropas vietās atrasti aptuveni 170 šādi zobeni. Ekspertus pārsteidz to kvalitāte, jo tik tīra un eleganta metāla apstrāde, viņuprāt, ne vienmēr ir bijusi pieejama – ne industriālās revolūcijas laikos, ne arī šodien. Iespējams, tieši ar šādiem zobeniem brutāli tika nogalināti skandināvu karotāji, kuru atliekas atrastas Veimutā, Anglijas dienvidos.

Noslēpumainā piramīda Kinnareta ezera (Galilejas jūras) dibenā

2003. gadā zinātnieki, ar hidrolokatoru pētot senā Kinnareta ezera dibenu, nejauši atklāja milzīgu apļveida veidojumu. Ģeofiziķi veidojumu, kura platība līdzinās divām Stounhedžām, salīdzināja ar bronzas laikmeta statuju. Bazalta konusa pamats ir 70 metrus garš, augstums – desmit metri, svars – aptuveni 60 000 tonnu. Veidojums, kura vecums ir aptuveni 2000 – 12000 gadu, reiz atradies virszemē un tad nogrimis. Tas varētu būt izmantots reliģiskiem nolūkiem, taču veidojuma patiesā nozīme vēl ilgi nebūs zināma.

Ķīnas pirmā imperatora Cjiņa Šihuana kapeņu komplekss

Šodien arheologi visai daudz zina par milzīgo Cjiņa Šihuana kapeņu kompleksu, kuru "sargā" 8000 galvu lielā terakotas kareivju armija. Te esošajos masu kapos apbedīti celtniecības laikā mirušie amatnieki, strādnieki, iespējams, arī notiesāti noziedznieki, kuru mirstīgās atliekas ir iekaltas ķēdēs. Izrādās, Cjiņs Šihuans nespēja nodrošināt to, lai viņa vecākais dēls veiksmīgi mantotu troni. Par imperatora atdusas vietas izpēti stāsta arī "National Geographic" raidījums "Milzu apbedījumi Ķīnā".

Kapenēs atrastās liecības liek domāt, ka varas sagrābšana bijusi ļoti brutāla un asiņaina. Pašas kapenes nav atvērtas, jo arheologi baidās no potenciāliem bojājumiem, taču, iespējams, ko līdzēt varētu modernās tehnoloģijas – magnetometri, zemi ģeoradari vai attālināti vadāmi roboti.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl