Ekskursijas pa Latvijas likteņa pieturvietām: Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi

Ekskursijas pa Latvijas likteņa pieturvietām: Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi
Foto: Iveta Berga-Muižniece

Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumos no 14. līdz 16. septembrim šogad pasākumi notiks 64 vietās visā Latvijā, kur būs iespējams izzināti vairāk par Latvijas valsts dibināšanu un attīstību.

Eiropas kultūras mantojuma dienas ir viens no nozīmīgākajiem ikgadējiem notikumiem kultūras mantojuma jomā Eiropā, kuru laikā 50 Eiropas kultūras konvencijas dalībvalstīs no augusta līdz oktobrim norisinās tematiski, mantojuma vietu saimnieku, entuziastu un speciālistu rīkoti kultūras pasākumi. Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā koordinē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, katru gadu izvēlas tēmu, ko izcelt. Šogad tā ir vietas, kas saistītas ar Latvijas valsts dibināšanu un attīstību.

Programma piedāvā ne tikai iepazīties ar vietām un notikumiem, kas cieši saistīti un liecina par valsts idejas rašanos, piemēram, izstaigājot Baumaņu Kārļa vietas Limbažos, apmeklējot Dziesmu dienu Dikļos vai Franča Trasuna muzeju "Kolnasāta", bet arī apzināties, kas ir mantojums, ko radām nākotnei, piemēram, ekskursijā iepazīstot Rīgas pils Kastellas jauno arhitektūru vai izpētot Latvijas Nacionālo bibliotēku kultūras kanona spēlē.

Atceroties nozīmīgākās Latvijas atbrīvošanas kara laika norises, Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta "Airītes" piedāvās foto orientēšanos pa Kalpaka bataljona pēdām, savukārt Brāļu kapos tiks iedegts jaunais izgaismojums. Starpkaru periodā sasniegto, būs iespējams iepazīt, apmeklējot skolu programmā celtās ēkas visos Latvijas reģionos, izzinot Ķeguma HES celtniecību, Gulbenes staciju ar dzelzceļnieku koloniju, rūpnīcas ražojumus VEF muzejā un iepazīstot Jāņa Daliņa vietas Valmierā, Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeju "Pikšas" un jaunsaimnieka saimniecību Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

Kur apskatīt vietas, kas saistītas ar pretošanās kustību, kā arī idejām un kustībām, kas nodrošināja nozīmīgu vērtību saglabāšanu? Tās varēs izzināt, dodoties ekskursijā nacionālās pretošanās kustības vietā – Stompaku purvā, iepazīstot Rundāles muzeja Baznīcu mākslas ekspozīciju un Rūjienas luterāņu baznīcas atjaunošanas stāstu pēc ugunsgrēka 1974. gadā.

Notikumus, kas saistīti ar Atmodu un valsts atgūšanu, izzināt aicinās Slutišķos, atceroties Daugavpils HES projektu, kā arī Tautas frontes muzejā, un Salaspilī, daloties atmiņās par Slepenās radio stacijas darbību Augusta puča laikā.

Par valsts atjaunošanu un iekļaušanos starptautiskajā apritē būs iespējams uzzināt, iepazīstot Ārlietu ministrijas namu vai piedaloties Eiropas Savienības mājas fotoorientēšnās spēlē. Atceroties pirmās Eiropas kultūras mantojuma dienas, kas 1995. gadā bija veltītas koka mantojumam Latvijā, pozitīvās izmaiņas varēs novērtēt Kalnciema ielas kvartālā un Žaņa Lipkes memoriālā, baudot latviešu kino. Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā apskatāmi būs laikmetīgās mākslas darbi, bet ekskursijās un izstādē varēs uzzināt par Firksu-Pedvāles muižas kungu mājas pārbūvi.

2018. gads Eiropai un tās kultūras mantojumam ir simboliski un vēsturiski nozīmīgs, jo tas iezīmē virkni svarīgu notikumu, piemēram, simto gadadienu kopš Pirmā pasaules kara beigām un vairāku dalībvalstu neatkarības pasludināšanas, kā arī Trīsdesmit gadu kara sākuma četrsimto gadadienu. Ar mērķi mudināt atklāt un iepazīt Eiropas kultūras mantojumu un stiprināt piederības izjūtu kopīgai Eiropas telpai šis gads pasludināts par Eiropas Kultūras mantojuma gadu.

Eiropas kultūras mantojumu dienu programma pieejama Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mājaslapā. Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi ir bez maksas, ja kāda papildus aktivitāte ir par samaksu, tas norādīts pasākumu programmā. Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl