Klāt rudens, un daudzi biežāk vakarus kopā ar draugiem dodas pavadīt kādā krodziņā vai kafejnīcā, lai pavadītu laiku jautrās sarunās. Šādā reizē lieti noderēs interesanti fakti, ar ko pārsteigt draugus. Lūk, 15 fakti par pasaulslavenām vietām, ko apkopojis "The Telegraph", no kurām lielākā daļa būs jaunums gan jums, gan viņiem.

Stounhendža

Foto: Reuters/Scanpix

Pirms 100 gadiem slavenā Stounhendža tika pārdota izsolē un par 6600 mārciņām to nopirka baronets Sesils Čabs kā dāvanu sievai. Tomēr baronetei šāds akmeņu krāvums nav gājis pie sirds, tāpēc Čabs Stounhendžu pēc trim gadiem uzdāvināja valstij.

Sidnejas Opera

Uz šīs koncertzāles skatuves slavenais aktieris un vēlāk arī Kalifornijas mērs Arnolds Švarcenegers 1980. gadā pirmo reizi izcīnīja Mistera Olimpijas titulu bodībildingā.

Tauera tilts

1952. gadā slavenais tilts pāri Temzai ticis pacelts, kad uz tā vēl atradies cits Londonas simbols - divstāvu autobuss. 78. maršruta autobusa vadītājs Alberts Gantons gan neapjucis, piedevis gāzi un pārlēcis ar braucamo pāri nepilnu metru platajai šķirbai. Par šo varonību viņš saņēmis balvu – 10 britu mārciņas.

Centrālparks

Lai palīdzētu apmeklētājiem orientēties milzīgajā parkā, pie katra laternas staba ir savs četrciparu numurs. Pirmie divi cipari apzīmē tuvāko ielu, savukārt otrie divi cipari norāda vai atrodaties austrumu vai rietumu pusē – pāra cipari apzīmē austrumus, nepāra – rietumus. Piemēram, numurs 7420 nozīmē, ka atrodieties netālu no 74. ielas parka austrumu pusē.

Lohnesa ezers

Foto: AP/Scanpix

Dzelzs lēdijas Margaretas Tečeres valdība nopietni apsvēra Lohnesa ezera briesmoņa medības. Bijusi pat runa, ka no Amerikas vajadzētu atvest delfīnus, kas palīdzētu briesmīgo radību atrast.

Ermitāža

Foto: Vida Press

Krievijas lielākais muzejs ir mājvieta aptuveni 70 kaķiem, kas sargā mākslas darbus no grauzējiem. Šādu tradīciju ieviesusi jau Sanktpēterburgas dibinātāja Pētera I meita imperatore Elizabete, kas ir arī muzeja izveidotāja.

Svētā Paula katedrāle

Svētā Paula (St. Paul) katedrāle ar masīvo kupolu ir Sera Kristofera Vrena (Christopher Wren) meistardarbs. Lielākā daļa Londonu apmeklējušo cilvēku zina par tajā esošo slaveno "Čukstu galeriju" (Whispering Gallery), tomēr daudz mazāk ir tādu, kas zina, ka tās mozaīku raksta grīdu veidojušas cietumnieces no Piespiedu darba nama. Tāpat reti kurš zina, ka 1964. gadā šajā vietā runu teica Mārtins Luters Kings. Un vai zinājāt, ka šī baznīca būtu pilnīgi nopostīta 2. pasaules kara laikā, ja vien tai 1940. gadā uzmestā nacistu bumba, kas tomēr nebija eksplodējusi, laikus netiktu neitralizēta? Tāpat ticis izjaukts mēģinājums uzspridzināt bīskapa troni Paula baznīcā 1913. gadā.

Brīvības statuja

Foto: Shutterstock

Runā, ka statujas seja veidota, modelējot autora māti Šarloti. Sākotnēji to gribējuši uzstādīt pie Suecas kanāla, bet beigās statuja tomēr nonākusi Ņujorkas ostā.

Eifeļa tornis


Vācu okupācijas laikā torņa lifta kabelis ticis pārgriezts, un tas bijis slēgts apmeklētājiem. Nacisti mēģinājuši torņa galā uzlikt milzīgu svastiku, tomēr tā bijusi tik liela, ka vējš to aizpūtis, un zīmi nācies aizvietot ar citu.

Tadžmahals

Foto: Shutterstock

Mauzoleja būvēšanā tika iesaistīti 22 tūkstoši cilvēku un tūkstotis ziloņu, tomēr šis process aizņēma 17 gadus. Šahs Džahāns, kas šo ēku cēla savai mirušajai sievai, gribējis tam pretī uzcelt otru tādu pašu mauzoleju – tikai melnu.

Vestminsteras abatija

Kopš 14. gadsimta Karaļa Edvarda krēsls Vestminsteras abatijā izmantots Britu monarhu kronēšanā. Kronēšanas krēsls ir viena no vecākajām joprojām lietošanā esošajām mēbelēm Anglijā.

Interesanti, ka viena tā detaļa krēslā vairs nav atrodama. Tas ir Akmens plācenis (Stone of Scone) jeb Likteņa akmens, uz kura tikuši kronēti Skotijas karaļi un ko Edvards bija tiem atņēmis. 1950. gada Ziemassvētkos četriem skotu studentiem izdevies to nozagt un pārvest pāri robežai. Tomēr britu varasiestādes atradušas šo elementu un atveduši atpakaļ, novietojot abatijā, bet 1996. gadā tas oficiāli atdots Skotijai. Ja labi ieskatīsieties, uz krēsla ieraudzīsiet arī zīmes un skrāpējumus, ko atstājuši no 18. un 19. gadsimta svētceļnieki, tūristi un studenti.

Amazone

Foto: AFP/Scanpix

Nacisti 1935. gadā uz Amazones džungļiem nosūtījuši ekspedīciju, lai izpētītu un izveidotu tur priekšposteni Dienvidamerikā. Kā raksta Jenss Glusings (
Jens Gluessing
), viens no šīs ekspedīcijas dalībniekiem nomiris no drudža. Par to liecinājis džungļos atrastais vairāk nekā 2,70 metrus augstais krusts ar svastikām un uzrakstu, ka šajā vietā atdusas 1936. gada 2. janvārī mirušais Jozefs Grainers, kas vācu izpētes darbu laikā miris no drudža.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!