Arāla jūra, ko pareizāk būtu saukt par ezeru, sadalīta divās daļās - mazā un lielā. Kādreiz ceturtā lielākā ezera pasaulē – Arāla jūras – austrumu baseins, pateicoties PSRS laika upju novirzīšanas projektiem un nokrišņu trūkumam, ir pilnībā izžuvis, liecina ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) "Earth Observatory" satelītattēli. Savukārt mazajā baseinā, ko ar ūdeni apgādā Sirdarja, ūdens vēl ir, un tā ūdeņi vietējiem un ceļotājiem vēl sniedz veldzi.
Lielo baseinu ar ūdeni apgādāja kādreiz milzīgā upe Amudarja – vēl pagājušā gadsimta vidū tās platums dažviet pārsniedza 3,5 kilometrus. Pašlaik no kosmosa uzņemtie attēli rāda, ka pēdējo gadu laikā Lielais baseins turpina sarukt acīmredzami, jo upes ūdeņi, kas rūpniecisku, gaisa pilīm līdzīgu plānu dēļ reiz pagriezti pretējā virzienā, izžūst un uzsūcas tuksneša smiltīs. Līdz ar Arāla izžūšanu arī klimats apkaimē ir mainījies un kļūst arvien karstāks – sāls, kas klāj visu izkaltušo zemi, protams, ceļotāju labsajūtu neuzlabo un vēlmi pēc ūdens padara vēl spēcīgāku. Savukārt ziemas šī paša iemesla dēļ kļūst arvien aukstākas.
Visa minētā postaža radās, pateicoties PSRS vadības "grandiozajai" idejai apgādāt visu pasauli ar kokvilnu. Lai apūdeņotu apkārtējās stepes un audzētu kokvilnu, 20. gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados inženieri Kazahstānā, Turkmenistānā un Uzbekistānā sāka vērienīgu irigācijas projektu, novirzot divas Arāla jūrā ieplūstošās upes – Amudarja un Sirdarja.
Ezerā ūdens kļuva arvien mazāk, tāpēc palielinājās sāls koncentrācija, nogalinot gandrīz visu dzīvību tajā un iznīcinot zvejniecības nozari. Turklāt gultni, kura sāka atklāties pēc ūdens atkāpšanās, klāja PSRS laikos lauksaimniecībā izmantotās ķimikālijas. Vēja nesti toksiskie putekļi no kādreizējās ezera gultnes mūsdienās ir kļuvuši par draudu veselībai, bet sāls daļiņas degradē lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Visi minētie apstākļi radījuši "Mēness ainavu", kas izmantota daudzās filmās, kā arī piesaista ceļotājus un fotogrāfus, kuri vēlas redzēt ko neparastu un tūristu nepārpludinātu.
Zinātāji gan brīdina, ka pašiem, bez gida vai kāda apkaimes pazinēja, doties uz šīm vietām nebūtu prāta darbs, jo šajos plašumos nav īstu ceļu vai norāžu. Tāpat uz Arāla jūru nokļūt nemaz nav tik viegli. Ceļš būs grūts un izaicinājumu pilns, jo jādodas caur tuksnesi – aptuveni astoņu stundu garā braucienā no Nukusas pilsētas līdz Arālam. Tomēr, ja vēlaties meklēt piedzīvojumus, šī ir īstā vieta, kurp doties ar bezceļu apvidus auto. Šādas tūres piedāvā vairākas vietējās kompānijas.
Ekskursijas pa Arāla jūru vai to, kas no tās palicis, vislabāk sākt no Muinakas (brauciens būs ap 100 kilometrus tāls), kādreizējās zvejnieku pilsētiņas, kas "izžuvusi" līdz ar jūru – iedzīvotāju maizes devēju. Muinakā visai vienkārši var nokļūt no Nukusas – ar autobusu vai taksometru. Pilsētā var apskatīt saulē un sāls putekļos rūsējošus kuģu vrakus, kas kādreiz lietoti, lai izvestu krastā lomu (Arāla jūrā mitušas 20 zivju sugas).
Tiek piedāvāti gan īsi izbraucieni pa izžuvušā Arāla kādreizējo gultni, gan dienas maršruti (ap 350 kilometrus gari), kā arī vairāku dienu tūres un izbraucieni ar vilcienu vai lidojumi virs spocīgās teritorijas.
Šādā tūrē iespējams doties gan uz kapenēm, gan vairāk nekā 1000 arheoloģiskajiem pieminekļiem. Vairāk informācijas: visituzbekistan.travel.
Pastaiga pa vietām, ko vēl pirms dažiem desmitiem gadu klājusi jūra, ir īpatnējs piedzīvojums, jo tur uz zemes daudzviet arī tagad atrodami gliemežvāki, smiltis sajaukušās ar sāli, bet visapkārt mētājas izkaltuši jūras augi. Daudzviet redzami pamestie un rūsējošie vraki – kuģu kapsētas, kas īpaši iespaidīgi izskatās saulrietā. Pašlaik gan daudz ātrāk pa "jūras" lielāko daļu pārvietoties ar "tuksneša kuģi" kamieli.
Tāpat, esot šajā apvidū, vērts apskatīt arī krievu gleznotāja, arheologa un kolekcionāra Igora Savitska Valsts mākslas muzeju, kurā glabājas plaša krievu mākslinieku gleznu kolekcija. Muzejs atrodas Nukusā.
Viesnīcu un naktsmāju izvēle šajā apvidū gan nav visai plaša. Naktsmājas jāsarunā vai nu pie vietējiem iedzīvotājiem, vai arī pārnakšņot var, piemēram, Muinakas vienīgajā viesnīcā, kur numuriņš izmaksās aptuveni trīs eiro par nakti. Nekādas lielās ērtības gan no tās negaidiet, jo zvaigžņu naktsmītnei nav.
Materiāla tapšanā izmantota informācija no: everytrail.com, visituzbekistan.travel, lonelyplanet.com.
