Pirms dažiem gadiem vienā no neparastākajiem Turcijas reģioniem, Kapadokijā, kas slavena ar saviem klinšu veidojumiem un kalnu masīviem, tika atklāta iepriekš nezināma pazemes pilsēta, kurā arheoloģiskie izrakumi sākti tikai pērn, bet jau tiek lēsts, ka tā varētu būt lielākā šāda veida pilsēta pasaulē. Tūristiem daļu no tās plānots atvērt vien 2018. gadā, bet "Delfi" ar Turcijas vēstniecības Somijā un topošā Lietuvas goda konsula Kapadokijā Jākupa Dinlera palīdzību bija ekskluzīva iespēja to apskatīt jau tagad.
Lūk, ieskats vienā no jaunākajiem lielajiem vēstures atklājumiem.
Kapadokija ir slavena ar saviem klinšu veidojumiem, alām un daudzajām pazemes pilsētām. Lodziņi, durvis, alas un pat baznīcas klintīs te redzamas ik uz soļa. Arī pazemes pilsētu netrūkst, bet jaunatklātais pazemes telpu un tuneļu tīkls ir ievērojams ar to, ka tas ir milzīgs. To pašlaik pazīst ar turku vārdu "Derinkuyu" jeb "Dziļumā" vai arī sauc par Pils pilsētu, jo tā nejauši atklāta klintī zem Nevsehiras pils. Pašreizējie atklājumi liecina, ka tai bijušas astoņas terases, kurās bijuši līdz pat pieci stāvi katrā, pastāstīja darbu vadītājs, arheologs Ali Aidins (Ali Aydın).
Arheologi nav īsti droši, vai pazemē tiešām pastāvīgi dzīvojuši cilvēki, vai arī šādas pilsētas izmantotas tikai apdraudējuma, liela karstuma un zemestrīču laikā, bet pārējā laikā lietotas kā noliktavas un cilvēki dzīvojuši virszemē.
Jaunatklātajā pilsētā atklājumi gan bijuši pārsteidzoši un atrasti pierādījumi, ka tur cilvēki tiešām varētu būt dzīvojuši arī ilgāk. Turklāt tās bijušas bagātu ļaužu mājas – alās telpas bijušas plašas, tur ierīkots arī ūdensvads un vannasistabas, bijušas lineļļas ražotnes, kas liecinājis par īpašu turīgumu, jo lineļļa bijusi dārga un pieprasīta. To izmantojuši apgaismojuma radīšanai un arī pārtikā. Arheologi spriež, ka šajā pilsētā, iespējams, mituši vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku, un tās atklāšana ir milzīgs solis uz priekšu, lai izprastu to, kāpēc šajā reģionā ir tik daudz alu pilsētu. Kāpēc tas nav vienkārši? Jo alu pilsētas, visticamāk, izbūvējuši kristieši vai viņu priekšteči, bet kristieši šajā reģionā noteikti mituši pirms musulmaņiem. Kad reliģija teritorijā mainījusies, citu ticību ļaudis vajāti, tāpēc bijušas nepieciešamas slēptuves, vismaz tā pieņem vēsturnieki. Protams, vēlāk nīsto kristiešu mītnes un liecības par tām lielākoties iznīcinātas un alās iekārtotas noliktavas vai citas noderīgas telpas, kā arī vietējo mājas, kas izbūvētas, gan paplašinot alas klintīs un iznīcinot iespējamās vēstures liecības uz sienām, gan ārpus tām. Šādās mājās ļaudis mituši vēl līdz pat mūsdienām. Lai arī zinājuši, ka kalna iekšienē kaut kas ir, vietējie par to nav īpaši interesējušies, stāsta Ali.
Kad pašvaldība kalnā dzīvojošajiem piedāvājusi jaunas, labiekārtotas mājas zemāk pilsētā, viņi 2009. gadā labprāt turp pārcēlušies. 2012. gadā aptuveni 1500 vecās mājas ar smago tehniku sākuši nojaukt un tā nejauši atklāta lielākā pazemes pilsēta – tuneļi vairāku kilometru garumā. Pašlaik teritorijā aptuveni 25000 kvadrātmetros notiek izrakumi. Bet pati pilsēta, kas vēl nav pilnībā atrakta, ir vismaz 400 tūkstošus kvadrātmetru liela. Augšējos stāvos atklātas vairākas baznīcas un kapelas, kā arī apbedījumi, bet zemāk – trīs lineļļas spiestuves, garš ūdensvads, kas vedis uz 12 kilometru attālo ūdens ieguves vietu, tāpat arī telpas dzīvniekiem un plaši dzīvokļi. Diemžēl darbi jāveic ļoti uzmanīgi un, iespējams, pat būs jāpārtrauc, jo kaļķakmens, kurā pilsēta izcirsta, cilvēku darbības, zemestrīču un arī sākotnējo māju jaukšanas ar smago tehniku rezultātā kļuvis ļoti trausls.
"Šis atklājums uzskatāms par jaunu pērli, jaunu dimantu, jaunu zeltu arheoloģijā," rakstīja "National Geographic".
Materiāls tapis ar "Go Adventures" atbalstu
