Napoleona III valdīšanas laikā 19. gadsimtā Parīze piedzīvoja daudz pārmaiņu, tostarp tika izveidoti daudzi parki un laukumi. Īpaši nopelni tajā, kā pašlaik izskatās pilsētas zaļā rota, ir baronam Žoržam Ežēnam Osmānam, kurš 19. gadsimta sešdesmitajos gados vadīja plašus Parīzes pārbūves darbus.
Pilsētas viduslaiku šaurās ielas tika pārbūvētas par plašiem, regulāriem bulvāriem, daudzviet tika izveidoti parki un skvēri. Protams, mūsdienās ikviens, kas kaut nedaudz interesējas par ģeogrāfiju un ceļošanu, zinās, ka Parīzē apskates vērti ir Luksemburgas dārzi vai Luvras pievārtē esošais parks, kā arī Sēnas krastmala vai Versaļas pils dārzi. Tomēr Parīze glabā arī daudzus noslēpumainus, nelielus skvērus un dārzus, ko iecienījuši tikai vietējie un, kam katram ir savs stāsts un šarms. Tā kā Parīzē jau pavisam drīz sāks plaukt pirmie krokusi un iestāsies pavasaris,piedāvājam ieskatīeties dažos no parkiem, kas varbūt nav tik zināmi un ko iesaka portāls Learni.st.
Promenādes apstādījumi
Promenade Plantée jeb apstādījumi izveidoti 1993. gadā, tādēļ, iespējams,ka šis ir viens no jaunākajiem Parīzes parkiem. Tas ir nedaudz noslēpumains un neparasts, jo atrodas 10 metrus virs ielas līmeņa (kā tas redzams arī video). Tas ir tāpēc, ka parks izveidots uz pamestas dzelzceļa līnijas, kas slēgta 1969. gadā.
Zorža Kāna skvērs
Tehniski šis pat nav īsts parks, bet gan burvīgs skvērs Marē rajonā, un katru pavasari tajā zied simtiem dažādu šķirņu tulpes. Tā ir lielsika vieta, kurp doties vienkārši palasīt grāmatu un vērot cilvēkus, jo šādas nodarbes taču tik ļoti piederas dzīves baudīšanai Parīzē. Piedevām tā ir vieta, kur ir samērā kluss un satiksme tikpat kā nav dzirdama.
Zoržs Kāns (Georges Cain) bija parkam blakus esošā Karnavalē muzeja kurators 19. un 20. gadsimta mijā. Viņa vārdā nosaukto dārzu sāka veidot 1923. gadā, bet publikai to atvēra tikai pēc astoņiem gadiem – 1931. gadā. Tajā arī mūsdienās redzami arheoloģiski elementi, piemēram, kolonnu fragmenti un vēlmju aka. Parka vidū ir Aristīda Maijola (Aristide Maillol) veidota skulptūra. Arī karstajās vasaras dienās šajā parkā var glābties no svelmes.
Informācijai: Kā jau minēts, šis laukums atrodas tieši pie Karnvalē muzeja, kas ir viens no Parīzes mazāk zināmajiem muzejiem. Tas ir veltīts pilsētas vēsturei no aizvēstures līdz pat mūsdienām. Tā kā Parīze ir apdzīvota jau vairāk nekā 6000 gadus, tajā ir mulzumdaudz, ko redzēt.
Monso parks
Monso parku ( Parc Monceau) 19. gadsimta 1770. gados izveidoja Šartas hercogs. Parks pārdzīvojis abas franču revolūcijas un Osmāna impērijas laiku pārmaiņas. Tas atrodas pilsētas 8.rajonā, un ir izveidots gleznainaini eksotiskā grieķu stilā, ar gotiskām arhitektūras detaļām.
Parks valdzina ar lapenēm un grotām, obelisku un viltus drupām. Var jau būt, ka kādam tas var šķist pārspīlēti eklektisks, tomēr kā jau Parīzē te visam piemīt savs šarms un burvība. Tas vienkāršu pastaigu pa parku padara pasakainu. Par šo vietu vairāk iespējams uzzinat tā majaslapā!
Lomes pasāža
Lai arī Parīze ir slavena ar skaistajiem, zaļajiem parkiem un plašajiem laukumiem, tajā netrūkst arī šauras un nomaļas pasāžas, kas saglabājušās jau kopš 18. gadsimta. Daudzās no tām paēnu dod vīnogulāji un krūmi. Tā kā runa ir par visai nomaļām un "labi noslēptām" sānieliņām, tad tās nebūt katram nav zināmas. Tomēr vērts ieskatīties kartē un tās sameklēt, ja plānojat kādu laiku pavadīt Francijas galvaspilsētā.
Lomes pasāža (Passage Lhomme) ir vien no šādām vietām. Pirms simts gadiem tur mituši vairāki mēbeļu ražotāji un mākslinieki, kuru veikali un darbnīcas atradās pilsētas steidzīgajā 11. rajonā. Šobrīd tur mīt galvenokārt jauni mākslinieki. Par laimi, pasāžas burvīgais bruģis un gleznainais skaistums ir rūpīgi saglabāts.
Vērgalāna laukums
Viens no Parīzes skaistākajiem skvēriem ir Vērgalāna laukums (Square du Vert-Galant) Sitē salā. Šī gan ir populāra vieta, kurā gan parīzieši, gan tūristi bieži bildina savas mīļotās. Tomēr parks neatrodas uz ierastā tūristu ceļa, bet gan uz Sitē salas un parasti tie, kas Parīzē bijuši vienu vai pat vairākas reizes tikai uz īsu brīdi, nemaz nezina par šo vietu.
Šīs vietas neparastais nosaukums ir saistīts ar karaļi Anrī IV, kurš valdīja Francijā no 1589. gada līdz pat laikam, kad tika noslepkavots 1610.gadā, un viņa iesauku "Green Gallant" jeb Zaļais mīlētājs (tam ir arī otra nozīme "Modes āksts"). Parkā vēl aizvien ir apskatām karaļa statuja.
Mazais trijstūrveida laukums ar zālienu un puķu dobēm, ko apēno lielie koki un ik pa brīdim no Sēnas uzpūš dzestrāka brīze, ir ļoti populāra vieta piknikam, tādēļ, vislabākās dienas, kad šajā zaļajā oāzē ieturēt nesteidzīgu maltīti ir, darbadienu pēcpusdienas, kad tur ir mazāk ļaužu.
Vienkāršākais veids, kā nokļūt šajā salā, ir ar metro līdz Saint Michel stacijai, un pēc tam kājām pāri tiltam (Pont Neuf).
Monsurī parks
Vertgalāna laukums ir niecīgs salīdzinājumā ar plašo Monsurī parku (Parc Montouris), kas atrodas Monparnasā Parīzes dienvidu daļā. Šis parks tika atklāts 1869. gadā, kad noritēja Parīzes pārveidošana. Tas aizņem 154,640 kvadrātmetrus lielu platību ar kokiem, plašu zālāju un pat palielu ezeru. Interesanti ir tas, ka sākumā ezers bija plānots kā Parīzes ūdens apgādes rezervuārs, kurā ūdens ieplūst no Vannes upes.
Šajā parkā atrodoties, ir sajūta kā laukos. Tā kā dīķī mīt arī pīles, iespējams, laba izklaide laiskai pēcpusdienai būs to pabarošana ar druskām no siltas franču bagetes. Savukārt bērniem patiks leļļu teātris, kas arī atrodas parkā.
Annas Frankas dārzs
Annas Frankas dārzs, kā norāda nosaukums, ir zaļā zona, kas veltīta holokausta upures Annas Frankas piemiņai. Tas tika atvērts 2007. gadā, bet jau 17. gadsimtā tas veidots kā privāts dārzs, kas piederēja Sanažāna viesnīcai (Hotel de Saint – Agnan). Tajā ir burvīga lapene, un kastaņkoks, kura sēkla ņemta no kasteņas, kas auga pie Annas Frankas slēptuves Amsterdamā.
