Pēdējās nedēļās gan pašmāju, gan ārzemju mediju uzmanības centrā atkal nonākusi tā saucamā Skripaļu indēšanas lieta. Šajā noziegumā Lielbritānijas policija vaino divus iespējamos Krievijas militārā izlūkošanas dienesta GRU aģentus Aleksandru Petrovu un Ruslanu Boširovu, kas gan prokremliskajā televīzijā "RT" uzstāja, ka esot vienkārši biznesmeņi, kas Solsberi pilsētā bijuši kā tūristi, lai apskatītu tās seno katedrāli.
Pat televīzijas galvenajai redaktorei, kas abus intervēja, dzirdot, ka vīrieši ceļojuši tūkstošiem kilometru, lai "apskatītu brīnišķīgo Solsberi pilsētu", nācās apspiest smieklus, tāpat arī briti un Rietumu speciālisti šīm atrunām netic. Tomēr tā nu sanācis, ka viduslaiku katedrālei necerēti pievērsta milzu uzmanība un, iespējams, kāds ceļotājs no Latvijas pēc visa šī trača tiešām vēlēsies to apskatīt. Kāda ir šīs abu Krievijas pilsoņu īpašo interesi izraisījušās baznīcas vēsture un kāpēc to tiešām būtu vērts apskatīt?
Solsberi gotikas stilā celtā katedrāle, ko pazīst arī ar nosaukumu Svētītās Jaunavas Marijas katedrāles baznīca (Cathedral Church of the Blessed Virgin Mary), jau daudzus gadsimtus bijusi svētceļnieku galamērķis. Vecā Solsberi katedrāle celta 1092. gadā, bet baznīcas, ko redzam tagad, pamatakmens likts 1220. gadā, kad vispirms uzceltas Svētā Stefana, Trīsvienības un Svētā Pētera kapelas. Tās celtniecību atbalstījuši daudzi ietekmīgi ļaudis, tostarp arī Anglijas karalis Henrijs III, kas ziedojis kokmateriālus no Īrijas un Viltšīras īpašumiem, lai izgatavotu jumtu, durvis un citas detaļas. Visa iespaidīgā katedrāles ēka pilnībā tika pabeigta 1266. gadā. Līdz ar tās uzcelšanu, šis kļuvis arī par nozīmīgu izglītības centru, jo pie dievnama jau 13. gadsimtā atklātas divas koledžas. Tā kā ap to laiku tikai veidojās arī Oksfordas un Kembridžas universitātes, pastāv uzskats, ka arī šeit bijis potenciāls attīstīties pasaulslavenai augstskolai, teikts baznīcas mājaslapā.
Līdz mūsdienām saglabājusies arī katedrāles bibliotēka, kas var lepoties ar vairāk nekā 10 tūkstošiem vēsturisku retumu, kuri datējami, jau sākot no 9. gadsimta. Kopš 13. gadsimta beigām katedrāli ieskāvis tirgus laukums, kas arī mūsdienās otrdienās un sestdienās pildās ar tirdziniekiem.
16. gadsimtā, kad visā Anglijā notika baznīcas reformācija, arī Solsberi katedrāle kļuva par protestantu – anglikāņu – dievnamu, un tāds tas ir arī tagad.
Interesanti, ka pirmā grāmata par šo katedrāli izdota jau 18. gadsimta vidū.
Katedrāle ir slavena ar savu 123 metrus augsto torņa smaili, kas esot augstākā Britu salās. Ja ir vēlēšanās, gandrīz 800 gadus vecajā tornī pa 332 pakāpieniem var arī uzkāpt, un no tā pavērsies plašs skats uz apkārtni. Skatu platforma atrodas 60 metru augstumā. Interesanti, ka iespējams ielūkoties arī torņa "vēderā" un aplūkot to veidojošās sastatnes. Ekskursijas tornī notiek katru dienu visu gadu, izņemot, ja ir liels vējš vai citi laikapstākļi, kas var apdraudēt apmeklētājus.
Tāpat katedrālē vērts apskatīt 14. gadsimtā izgatavoto pulksteni, kas joprojām darbojas. Tas ir, iespējams, vecākais strādājošais mehāniskais pulkstenis, kas sit pilnā stundā. Katru otrdienu un ceturtdienu pēc pulksten 11 iespējams apmeklēt pulksteņa mehānisma demonstrācijas ekskursiju, kurā pieredzējis gids izstāstīs par tā darbošanās principiem.
Esot katedrālē, pievērs uzmanību interjera elementiem, kas saglabājušies katedrālē – līdz ar Apgaismības idejām 18. gadsimtā, arī šajā dievnamā piedzīvotas pārmaiņas, līdzīgi kā tas notika visā Eiropā, tika uzstāts uz vienkāršību un askētismu, tāpēc daudzas senās interjera pērles, gleznojumi un vitrāžas tika aizvāktas un aizstātas ar "modernākām".
Solsberi katedrāle lepojas arī ar vienu no tikai četriem oriģinālajiem Lielās brīvības hartas eksemplāriem, teikts "Visitwiltshire". Lielā brīvības harta jeb "Magna Carta" ir likums par aristokrātu privilēģijām, ko 1215. gada 15. jūnijā izdeva Anglijas karalis Džons Bezzemis (John Plantagenet). Tas ir viens no Lielbritānijas tiesību pamataktiem.
Pašlaik, līdz pat 25. novembrim, dievnamā apskatāms vietējās mākslinieces Sjūzijas Gateridžas mākslas darbs, kas tapis, pieminot Pirmā pasaules kara upurus – sarkanu magoņu jūra, kas šūtas no tāda paša auduma, kāds tika izmantots britu armijas kājautiem karā. Tāpat baznīcā mēdz notikt arī koncerti, izstādes un citi kultūras pasākumi.
Katedrāles mājaslapā ieteikts tās apmeklējumam ieplānot 1,5 līdz trīs stundas, bet galvenos objektus varot apskatīt arī 45 minūšu laikā. Vairāk lasi šeit.
Netālu no Solsberi atrodas arī viens no Lielbritānijas atpazīstamākajiem objektiem Stounhendža.
