Viņiem tas atkal ir izdevies – alpīnisti no Latvijas pieveikuši vienu no skaistākajām un lielākajām klinšu sienām Arābijas pussalā. Jebel Misht (tulkojumā no arābu valodas – "ķemmes kalns") atrodas Omānā, Hadžāra kalnu rietumu daļā, un viens no pirmajiem kāpieniem pa Jebel Misht dienvidu sienas centrālo daļu franču alpīnistiem 1979. gadā prasīja teju vai divdesmit dienas.
Alpīnisti informēja, ka šobrīd uz kilometru augstās klinšu sienas ir jau pāris desmiti dažādu maršrutu, un kāpēji no visas pasaules, lai arī reti, bet tomēr tos kāpj vienu līdz trīs dienas. Arī Latvijas alpīnisti ir šo kāpēju vidū.
Novembra pēdējās dienās trīs latviešu kāpēji – Kristaps Liepiņš, Kristīne Liepiņa un Arnis Cīrulis – pusotrā dienā, ar nakšņošanu sienas vidusdaļā, uzkāpa pa Yal-lah Sadikie (no arābu valodas – ātrāk pasteidzies, draugs!) kāpšanas ceļu, kurš atrodas Jebel Misht centrālajā, kilometru augstajā daļā.
Šo maršrutu pirmo reizi 2008. gadā veica ļoti spēcīgi Slovēnijas alpīnisti Pavle Kozjeks (Pavle Kozjek) un Dejans Miškovičs (Dejan Miškovič). Kristapam Liepiņam šis bija jau septītais uz šo virsotni kāptais maršruts, viņa sievai Kristīnei – trešais, savukārt Arnis Cīrulis šādā kāpienā piedalījās pirmo reizi savā mūžā.
Šāds kāpiens ir ļoti nopietns pārbaudījums alpīnistiem – klinšu siena šajā virsotnes daļā daudzviet ir ļoti stāva, vietām uz tās ir apgrūtināta drošināšanas organizēšana un viss nepieciešamais, tajā skaitā ūdens, ir jānes līdzi kāpēju mugursomās.
Fotogrāfijās vari aplūkot, kā viņiem veicies, bet šajā rakstā vari iepazīties ar to, kā alpīnisti pieveica vienu no lielākajām klinšu sienām Peru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
