Latvisko tradīciju glabātāji: atziņas no uzņēmējiem, kuri saņēmuši zīmi 'Latviskais mantojums'

Latvisko tradīciju glabātāji: atziņas no uzņēmējiem, kuri saņēmuši zīmi 'Latviskais mantojums'
Foto: "Lauku ceļotāja" arhīvs

Latvija ir uzņēmīgu, strādīgu un labestīgu cilvēku zeme, kuri ciena senču tradīcijas un arī mūsdienās min pa to pašu taciņu. Vakar, 30. novembrī, 16 lauku tūrisma uzņēmējiem no visas Latvijas tika pasniegta kultūras zīme "Latviskais mantojums", pēc kuras saņemšanas daudzi piebilda, ka tagad atbildība pret darbu ir vēl lielāka.

Šī gada sezona lauku tūrismā iezīmē stabilitāti, vēsta "Lauku ceļotāja" speciālais izdevums lauku tūrisma uzņēmējiem. Neraugoties uz vēso un brīžiem lietaino vasaru, tūristu skaits ir līdzīgs, un šī gada sezona lauku tūrismā iezīmējas ar nepārtrauktiem uzlabojumiem kvalitātē, jaunu apskates objektu veidošanu, piedāvājumu paplašināšanu u.c.

Kultūras zīmi "Latviskais mantojums" piešķir uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, rādot to ceļotājiem un tūristiem. Kopš 2013. gada šādu zīmi saņēmuši 88 laureāti – šogad nominācijai tika izvirzīti 28 pretendenti, no kuriem zīmi saņēma 16 uzņēmēji.

Viens no apbalvojuma saņēmējiem bija biškopis Aivars Radziņš no Vecpiebalgas novada, kuram kultūras zīmi piešķīra par biškopības prasmju daudzināšanu. Sarunā ar portālu "Tūrisma Gids" viņš sacīja, ka jebkuras zīmes vai apbalvojuma saņemšana "uzliek" pienākumu strādāt vēl labāk. "Es neteiktu, ka tas ir smags slogs, bet tomēr tas ir jauns izaicinājums, lai mēs vēl vairāk domātu un strādātu."

Latvisko tradīciju glabātāji: atziņas no uzņēmējiem, kuri saņēmuši zīmi 'Latviskais mantojums'
Foto: "Lauku ceļotāja" arhīvs

"Mēs esam latvieši un dzīvojam Latvijā, un mēs esam lepni, ka šeit strādājam," teic Aivars, atbildot uz jautājumu, kāpēc ir svarīgi saglabāt senās tradīcijas un vērtības. "Es dzīvoju ceļa malā, šis ceļš noteikti nekad netiks asfaltēts un man garām ripo ļoti daudz tūristu autobusu – no viena muzeja uz otru, un es tad domāju, kā tos putekļus varētu samazināt." Smejot Aivars stāsta, ka šis arī bija viens no iemesliem, kāpēc uztaisīt tūristu autobusiem vēl vienu pieturas punktu šajā maršrutā. "Ceru, ka šī zīme arī mazinās putekļus manā dzīves vietā!"

Aivars min, ka, viņaprāt, tūristi brauc pie viņa, jo visapkārt ir daudzi citi tūrisma objekti, piemēram, muzeji, taču viņa piedāvājums ceļotājiem ir stipri atšķirīgāks.

Vēl viena no zīmes saņēmējām nāk no Jelgavas novada. Ināra Mālkalne šo apbalvojumu saņēma par tradicionālā ķimeņu siera daudzināšanu. "Protams, ka tagad ir vēl lielāka atbildība, taču no otras puses ir patiess prieks, ka darbs ticis novērtēts. Cilvēkam vajag ļoti maz, lai viņš atkal pēc tam "sistos" uz augšu." Viņa piebilst, ka šī zīme nav tikai viņai, bet gan visai Latvijai, jo kaut kas paliekošs tiek novērtēts.

Latvisko tradīciju glabātāji: atziņas no uzņēmējiem, kuri saņēmuši zīmi 'Latviskais mantojums'
Foto: "Lauku ceļotāja" arhīvs

Ināra stāsta, ka viņai ir vesela komanda, ar kuru kopā strādā un bez kuriem it nemaz nevarētu tikt galā – siera vārīšanu iesāka viņas vecākais dēls, bet maizi cep jaunākais. Viņa priecājas, ka bērniem iemācījusi šīs vērtības un māku, lai arī nekur nav teikts, ka viņi to turpinās arī uz priekšu – galvenais, ka pamats ir ielikts.

Ināra arī ir piedalījusies šovā "Īstās latvju saimnieces", kas varētu būt arī viens no iemesliem, kāpēc daudzi brauc tieši pie viņas. "Mans dzīves moto – nevajag būt pareizai, bet īstai, un dzelzi vajag kalt, kamēr tā vēl karsta".

Tāpat balvu saņēma arī Aldis Pušpurs, kurš saimnieko Egļavas mežsaimniecības muzejā, tāpēc zīme viņam tikusi pasniegta tieši par šo - mežsaimniecības tradīciju daudzināšanu. "Tas, ka man šī zīme tagad ir piešķirta, laikam nozīmē, ka es visu daru pareizi," smaidot teic Aldis, kurš piebilst, ka viņš stāsta un rāda ne tikai "meža lietas", bet arī kultūrvēsturiskas liecības par dažādiem laikiem.

Latvisko tradīciju glabātāji: atziņas no uzņēmējiem, kuri saņēmuši zīmi 'Latviskais mantojums'
Foto: "Lauku ceļotāja" arhīvs

Viņš uzsver, ka nereti cilvēki viņam jautā: "Kāpēc tu vispār to dari?" Un šo jautājumu Aldis atbild, viņš negribētu, lai kādreiz pienāk laiks, ka kāds teiktu, ka kādreiz jau nekā laba nebija, tagad viss tikai ir sācies. Piemēram, amatnieku tā laika dizaina spējas bija pārsteidzošas un radītās lietas – patiesi skaistas, tāpēc viņš uzskata, ka par to ir jārunā.

Uzņēmējs atklāj, ka tūristiem pats uzcep arī maizi. "Latviešu tūristiem interesē mežsaimniecības vēsture, mežistrādes attīstība, bet ārzemniekiem laikam vairāk interesē kulinārā puse." Papildus muzeja apmeklējumam un Alda kultūrvēsturiskajiem stāstiem viņš nākotnē vēlētos iekārtot arī maršrutu pa mežu, lai varētu turpināt stāstīt pieredzes stāstus, kuri daudziem nav zināmi.

Foto no visām 16 saimniecībām, kuras saņēma kultūras zīmi "Latviskais mantojums", apskati galerijā!

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl