Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē 14.decembrī tiks atklāta mākslinieka Jāņa Mitrēvica darbu izstāde, portālu DELFI informēja muzeja pārstāvji.
Retrospekcijas sakarā Rīgas kultūras aģentūras Rīgas pilsētas izstāžu zāle "Rīgas mākslas telpa" sadarbībā ar "Dd laboratory" izdevusi mākslinieka darbu katalogu, kura pirmā atvēršana paredzēta izstādes atklāšanā.

Azīmējot Jāņā Mitrēvica 50. dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tiks atklāta plaša un retrospektīva mākslinieka darbu skate. Pagāuši vairāk nekā divdesmit intensīva radošā darba gadi, bet pēdējos piecos viņš no aktīvas dalības mākslas dzīvē ir atteicies. Jubilejas izstāde ir kā atskats uz paveikto un vienlaicīgi šķietama "spēle ar vēsturi", sava veida inscenējums "mākslinieka nāvei", ar īpašu, paša piešķirtu privilēģiju piedalīties tajā kā neitrālam (un tomēr ne gluži) vērotājam.

Mākslinieks Jānis Mitrēvics pieder pie tā saucamās "maigo svārstību" paaudzes, kuras popularitāte saistīta arī ar Ievas Iltneres, Sandras Krastiņas, Ģirta Muižnieka, Edgara Vērpes un Aijas Zariņas vārdiem. Absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1975) un Valsts Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu (1982), viņš sākumā sevi pieteica ar kolorītā tumšu, smagnēju un kompozīcijā konstruktīvi vienkāršotu glezniecību, kas turpmāk attīstījās sakāpinātas ekspresijas virzienā. 20.gs. 80.gadu nogalē tā realizējas virknē grandioza izmēra audeklu, kuru tēlainība pakļauta vairāk intuitīvam triepiena žestam, uzrunājot ar agresīvāku enerģiju un emocionālo spriedzi. Kopš 1990.gadu sākuma Jānis Mitrēvics konsekventi gājis laikmetīgas estētikas virzienā, paralēli glezniecībai apgūstot arī citus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus. Glezniecības tehnikas specifikā balstīto domāšanu nomainīja ar materiālu nesaistītas konceptuālas refleksijas, un klasisko vērtību sistēmu turpmāk aizstāja postmodernas spēles, piemēram, ar citātiem vai provocējošām interpretācijām – kā skandalozu slavu iemantojušajā izstādē-instalācijā "Jānis Mitrēvics izstāda Vilhelmu Purvīti... Ivars Runkovskis" Valsts Mākslas muzeja Baltajā zālē 1994.gadā. Mākslinieka daiļradi noslēdzošais periods sakrīt ar gadu tūkstošu miju un iegūst "jaunās realitātes" nosaukumu. Šī "jaunā realitāte" interpretē laikmetīgo caur pagātnes prizmu, šoreiz izmantojot modernos tehnoloģiskos sasniegumus – digitālu fotogrāfiju apstrādi un druku. To savaldzināts 2002.gadā Jānis Mitrēvics mākslu pameta.

Izstādi būs iespējams apmeklēt līdz 2008.gada 20.janvārim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!