Dubļu un ūdens šļakatas, ko rada divu govju kāju dipoņa trakā ātrumā, kamēr cilvēks tās cenšas noturēt kopā un vadīt pareizā virzienā – šādus nervus kutinošus un neparastus skatus var novērot Indonēzijas tradicionālajās govju skriešanās sacīkstēs.
"Pacu Jawi" jeb govju skriešanās ir pārgalvīga tradīcija, kas jau vairāk nekā 200 gadus tiek piekopta tikai Batusangkarā, Indonēzijā. Dalībniekiem jāspēj noturēties uz divām milzīgā ātrumā skrienošām govīm, balansējot uz grīļīgas konstrukcijas rāmja. Protams, lielākā daļa pārgalvju attopas ar seju dubļos vai arī viņu govis neveic visu trasi. Nereti lopiņi apjukuši ieskrien arī publikā, tādēļ droši var teikt, ka šis sporta veids ir bīstams ikvienam, kas atrodas tuvumā, raksta "Vida Press".
Tomēr skolotājs Leovins Agustims no gandrīz 300 kilometru tālā salas dienvidkrasta ar motociklu devies uz šīm sacīkstēm un iemūžinājis tās brīnišķīgos attēlos, kas ieguvuši popularitāti tālu aiz viņa valsts robežām.
"Stāvēju aptuveni trīs metru attālumā no finiša līnijas. Tas bija liels risks, bet tas bija tā vērts. Tur bija aptuveni 100 govis, kuru pārus saturēja vien švaks bambusa vai koka rāmis, uz kura sacīkšu dalībnieki balansēja skrējiena laikā. Reizēm govis skrien arī publikā, tādēļ arī skatītājiem jābūt ļoti uzmanīgiem, jo tas var izvērsties ļoti bīstami," par sacīkstēm "Vida Press" stāsta Agustims.
Zināms, ka šo sacīkšu tradīcija aizsākusies, zemniekiem sevi izklaidējot un gaidot nākamo rīsu audzēšanas sezonu. Arī mūsdienās sacīkstes norit uz lauka, pēc tam kad novākta rīsu raža.
Ikviens vietējais var pieteikties šīm sacīkstēm, bet par dalībniekiem jeb govju žokejiem tiek izvēlēti vien daži.
Uzvarētājs ir tas, kas ar savām govīm visātrāk var aizskriet tieši līdz finišam. Tomēr lielākā daļa žokeju neiztiek bez iegāšanās dubļos vai tā, ka viņa govis aizmūk pūlī.
Kā saka fotogrāfiju autors, "ikviens izskatījās priecīgs un izbaudīja sacīkstes, nevienā sejā neredzēja bailes".
