Plāno atjaunot vienu no iespaidīgākajām spoku ēkām Eiropā – Kanfrankas staciju Pirenejos

Plāno atjaunot vienu no iespaidīgākajām spoku ēkām Eiropā – Kanfrankas staciju Pirenejos
Foto: Vida Press

Reiz šī bija pati greznākā un lielākā stacija pasaulē. Pateicoties vairākiem simtiem durvju, 365 logiem (katrai gada dienai) un 200 metrus garajam peronam, šī vieta pat iemantojusi iesauku Kalnu Titāniks, bet daudzi to salīdzina ar greznu pili. Diemžēl Titānika nosaukums atbilst vietai ne tikai izskata, bet arī bēdīgā likteņa dēļ, jo tā jau gadiem ir viena no slavenākajām spoku ēkām pasaulē. Pašlaik vietējo varasiestāžu pārstāvji apspriež iespēju stacijai atdot dzīvību un atkal atjaunot dzelzceļu uz Francijas un Spānijas robežas.

Raidsabiedrība "BBC" raksta, ka kalnu ieskautā Aragonas pašvaldība plāno atjaunot vareno celtni. Šī ideja dzimusi, jo Kanfrankas (Canfranc) staciju pēdējo četru gadu laikā apmeklējuši vairāk nekā 120 tūkstoši tūristu – vasaras laikā turp tiek organizētas ekskursijas, ko piedāvā dažādas tūrfirmas. Vietējais politiķis Alans Rousē (Alain Rousset) uzskata, ka te jāiekārto luksusa viesnīca un nepieciešams, lai Pirenejiem cauri atkal kursētu vilciens.

Jāsaka, ka otrā šī plāna daļa jau daļēji īstenota, jo pašlaik divas reizes dienā no Spānijas pilsētas Saragosas uz Kanfrankas staciju dodas vilciens, tomēr plāns ir nodrošināt tūristiem iespēju doties arī pāri kalniem.

Plāno atjaunot vienu no iespaidīgākajām spoku ēkām Eiropā – Kanfrankas staciju Pirenejos
Foto: Vida Press

Šīs grandiozās ieceres izmaksas ir vairāk nekā 390 miljoni eiro, tomēr Rousē apgalvo, ka investīcijas tiktu vienlīdzīgi sadalītas starp Spānijas valdību un izmantoti arī Eiropas Savienības grantu līdzekļi.

Ja viss iešot kā plānots, šo ideju varētu īstenot līdz 2022. gadam, raksta "BBC". Tā nu grandiozā ēka varētu iegūt otro dzīvi gandrīz 100 gadus pēc savas pirmās atklāšanas, kas notika 1928. gadā, klātesot Spānijas karalim Alfonso XIII. Jāpiebilst, ka tuneļi šeit starp Franciju un Spāniju sākti rakt jau pirms Pirmā pasaules kara, lai izveidotu dzelzceļa savienojumu. Stacija izbūvēta spāņu pusē, bet viens no tās peroniem juridiski bija Francijas teritorija, kas tika uzskatīta par tādu kā franču vēstniecību, kur bijuši arī franču robežsargi un policija, kuri savus bērnus sūtījuši ciemā izveidotajā franču skolā, raksta "BBC".

Plāno atjaunot vienu no iespaidīgākajām spoku ēkām Eiropā – Kanfrankas staciju Pirenejos
Foto: Vida Press

Toreiz gan stacijas darbība nebija ilga, stacija veiksmīgi darbojās līdz Spānijas pilsoņu karam, kas ilga no 1936. gada 17. jūlija līdz 1939. gada 1. aprīlim, kad monarhs slēdza šejienes tuneļus, lai apturētu ieroču kontrabandu.

Savukārt Otrā pasaules kara sākumā Kanfrankas stacija bija gluži vai dzīvības ceļš tūkstošiem ebreju, kas steidza pamest okupēto Eiropu. Tomēr tas neturpinājās ilgi, un 1940. gadā Spānijas diktators Franko jau pozēja fotogrāfiem kopā ar Vācijas diktatoru Ādolfu Hitleru uz garā perona. Hitleru šīs būves grandiozums tā iespaidojis, ka nacistu līderis vēlāk pārņēma to savās rokās, izkarināja te karogus ar svastikām un izmantoja tuneļus, lai izvestu tonnām zeltu, ko viņa armija bija salaupījusi visā Eiropā. Ironiskā kārtā, kad karš bija zaudēts, nacistu kara noziedznieki paši izmantoja šos ceļus, lai izlocītos no apcietināšanas.

Pēc kara un citām jukām, 50. un 60. gados, stacija atkal atsāka un turpināja darbu, bet, krietni samazinoties apkārtnes iedzīvotāju skaitam, dzelzceļš kļuva arvien nerentablāks. Postu palielināja 1970. gadā no sliedēm noskrējis vilciens, kas izpostīja tiltu Francijas pusē. Pēc tam francūži nolēma to neatjaunot, jo avārijas seku likvidēšana būtu ļoti dārga, tā nu nolemts arī staciju slēgt, raksta "The Daily Mail".

Šādi šī kļuvusi par vienu no Eiropas lielākajām spoku ēkām, ja neskaita 1985. gadā izveidoto pazemes laboratoriju, kurā zinātnieki pēta tumšo matēriju. Laboratorija, kas atrodas agrākajos dzelzceļa tuneļos pie Tobazo kalna, iekārtota eksperimentālos bunkuros, un to finansē no Spānijas valsts programmas zinātnei, kā arī tai līdzekļus piešķir Spānijas Zinātnes ministrija.

Vairāk nekā 50 zinātnieki no dažādām valstīm te veikuši pētījumus par neitronu savstarpējo iedarbību kosmosā. Te tiek veikti pētījumi par tumšo matēriju, kas, zinātniekuprāt, varētu veidot pat līdz 80 procentus no visa kosmosa. Plānots, ka šeit veikto vērienīgo pētījumu rezultāti tiks publicēti 2018. gadā, raksta "The Daily Mail".

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl