Rīga savulaik bijusi industriāli attīstīta vieta saistībā ar ostas un dzelzceļu pieejamību, kā arī fabrikām, ko te būvēja 19. un 20. gadsimta vidū. Turklāt Rīga bija viena no lielākajām Krievijas impērijas rūpniecības pilsētām, zina teikt Latvijas Industriālā mantojuma fonda priekšsēdētājs Andris Biedriņš. Daļa šo objektu ir saglabājušies un INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas ietvaros tiek atjaunoti, uzlaboti un ir pieejami apmeklētājiem. Nedēļas nogalē no 28. līdz 30. septembrim tie vērs durvis, lai pārsteigtu, izklaidētu un iepriecinātu.

Latvijas Dzelzceļa muzejs

Daudziem muzejs asociējas ar populāru un iecienītu pasākumu norises vietu, taču šī galvenokārt ir unikāla liecība par dzelzceļa vēsturi un tā attīstību Latvijā. Muzejā iespējams apskatīt Baltijā lielāko platsliežu ritekļu kolekciju.

Savukārt brīvdabas ritošā sastāva ekspozīcijā uz četriem sliežu ceļiem līdzās stāv dažādu laiku lokomotīves, vagoni un sliežu ceļu apkopes tehnika.

Muzejs apmeklētājus īpaši gaidīs 29. septembrī, kad pulksten 14 notiks organizēta ekskursija gida pavadībā ar iespēju izzināt lokomotīvju un vagonu nozīmi un attīstības vēsturi Latvijā, kā arī iepazīt muzeja kolekciju.

Turklāt būs atļauts iekāpt un tuvumā aplūkot vairākas lokomotīves un vagonus, kas ikdienā nav brīvi pieejami apmeklētājiem.

Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika, tagad ‘Ērenpreiss Bicycles’

Tā bija velosipēdu ražotne Rīgā, ko dibināja un vadīja latviešu uzņēmējs Gustavs Ērenpreiss. No 1927. līdz 1942. gadam fabrikā ražoja divriteņus un to detaļas. Pastāvīgi ieguldot līdzekļus attīstībā, 1940. gadā "G. Ērenpreiss velosipēdu fabrika" tika atzīta par lielāko un modernāko velosipēdu ražotni Baltijā. No 1930. gadu beigām līdz pat 1940. gadam ik gadu te saražoti 40 tūkstoši velosipēdu, kas ir 70 procenti no visiem Latvijā iegādātajiem velosipēdiem.

Līdz 1940. gada vasaras beigām uzņēmums saražojis 200 tūkstošus velosipēdu, un tos varēja iegādāties ne tikai visās Latvijas pilsētās un lielākajos lauku centros, bet arī Igaunijā, Polijā, Somijā un pat Padomju Krievijā, kur augstās kvalitātes dēļ pēc tiem bijis liels pieprasījums.

Diemžēl Otrais pasaules karš izjauca tālākos ražotnes attīstības plānus, un padomju vara atstādināja no amata arī pašu ražotnes dibinātāju. Gustavs Ērenpreiss mira bēgļu gaitās Vācijā, tā arī neīstenojis savu sapni atgriezties dzimtenē.

2012. gadā Gustava Ērenpreisa brāļa mazmazdēls Toms Ērenpreiss atjaunoja ideju par velosipēdu ražošanu Latvijā uzņēmumā 'Ērenpreiss Bicycles'. Un viņš pats Industriālā mantojuma tūres ietvaros 29. septembrī no pulksten 12 līdz plkst. 14 vadīs ekskursiju pa tagadējo velosipēdu ražotni un restaurācijas darbnīcu.

Enerģētikas muzejs

Šis ir Latvijas elektroenerģētikas un 'Latvenergo' koncerna dokumentārā un industriālā mantojuma vērtība kultūrvidē. Muzeja ekspozīcijas, izstādes un krātuves izvietotas vairākos Latvijai nozīmīgos energoobjektos, taču Rīgas reģiona Industriālā mantojuma tūres ietvaros īpaša uzmanība būs pievērsta muzeja daudzveidīgajam krājumam, kas glabājas Rīgā, Andrejsalā, blakus vēsturiskajai Rīgas pilsētas pirmajai spēkstacijai.

Šeit klātienē apmeklētāji var iepazīties gan ar fotogrāfa un kinooperatora Eduarda Krauca stikla plašu fotonegatīvu kolekcijas oriģināliem par Ķeguma spēkstacijas būvniecības gaitu, gan apskatīt daudzveidīgus elektromontieru darbarīkus – kāpšļus, drošības jostas, ķiveres, dažādas mērierīces, uzskaites aparātus. Tāpat šeit var apskatīt rūpnīcā VEF ražotos elektroenerģijas skaitītājus un plašu izolatoru kolekciju, kuras interesantākie priekšmeti ir vairāk nekā 100 gadus vecie Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikā Rīgā ražotie augstsprieguma izolatori.

Krātuvēs glabājas arī saistoša vēsturisku sadzīves elektroierīču kolekcija, kas rada nostalģiskas izjūtas tiem, kuri piedzīvojuši padomju laikus, un izbrīnu bērnu un jauniešu sejās.

Piektdien, 28. septembrī, no pulksten 12 līdz 19 interesentiem būs iespēja apskatīt muzeju, jau pieminēto Eduarda Krauca fotonegatīvu kolekciju, kā arī noskatīties vēsturisko kinožurnālu fragmentus par Daugavas hidroelektrostaciju būvniecības gaitu. Muzeja āra teritorijā notiks izglītojoši fizikas eksperimenti ar FIZMIX – dažādas praktiskās zinātnes radošās darbnīcas un aktivitātes.

Rīgas Ūdensapgādes muzejs

Muzejs atrodas Ādažos jau kopš 1988. gada, un tas ir viens no ievērojamākajiem ūdensapgādes muzejiem Eiropā. Šeit glabājas vēstures liecības par četrus gadsimtus ilgo Rīgas pilsētas ūdensapgādes sistēmu, kuras pirmsākumi meklējami 17. gadsimta vidū. Tad tika izbūvēta zirgu vilkmes sūknētava un koka cauruļvadu sistēma, pa kuru ūdeni pilsētnieki saņēma tieši no Daugavas.

Rīgas ūdensapgādes muzejs iekārtots vecās Baltezera ūdens sūknētavas mašīnu zālē. Tā darbojās no 1904. līdz 1950. gadam.

Rīgas Industriālā mantojuma tūres ietvaros muzejs apmeklētājus gaidīs sestdien, 29. septembrī, kad pulksten 13 un 15 būs iespēja doties ekskursijā ar gida stāstījumu par Rīgas ūdenssaimniecības attīstību no viduslaikiem līdz pat mūsdienām.

Savukārt pulksten 11 visi interesenti varēs noklausīties izglītojošu lekciju par vēsturisko Rīgas ūdens, gāzes un elektrības iestāžu ēku būvvēsturi un arhitektūru. Lekciju lasīs Inga Karlštrēma – mākslas vēsturniece, Rīgas arhitektūras vēstures pētniece, vairāku Rīgas industriālās arhitektūras tēmai veltītu zinātnisku rakstu autore.

VEF vēstures muzejs

Izveidots 1969. gadā pēc rūpnīcas bijušo darbinieku un bijušā Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) direktora Aleksandra Egles ierosinājuma, atzīmējot VEF dibināšanas 50. gadadienu. Sākumā muzeja krājumā bija tikai nedaudzi priekšmeti – pirmā ekspozīcija tika veidota, balstoties lielākoties uz periodikas materiāliem.

Taču tagad muzeja krājumā ir vairāk nekā 6000 priekšmetu, dokumentu, fotogrāfiju un citu kultūrvēsturisku liecību, kas raksturo VEF izaugsmi no mazas darbnīcas ar dažiem strādniekiem līdz milzīgam uzņēmumam ar daudzām filiālēm. Muzeja krājuma lepnums ir fotoaparāts VEF "Minox" – pasaulē pazīstamākais VEF ražojums, viena no Latvijas Kultūras kanona vērtībām.

Muzeja jaunā ekspozīcija ir iespēja doties ar VEF vēsturi saistītos interaktīvos piedzīvojumos – izmēģināt piezvanīt, griežot telefona ciparripu, vai fotografēt ar VEF "Minox", klausīties 30., 60. un 80. gadu radio, kā arī doties virtuālā tūrē pa rūpnīcas teritoriju un iepazīt nozīmīgas vietas un objektus.

Industriālā mantojuma Rīgas reģiona tūres ietvaros muzejs būs atvērts no pulksten 14 līdz 20. Savukārt pulksten 15 būs iespēja doties ekskursijā gida pavadībā uz bijušo VEF kvartālu, pa ceļam uzzinot, kurā korpusā ražoja slaveno fotoaparātu VEF "Minox", tranzistoruztvērēju "Spīdola" un leģendārās bobsleja kamanas.

Aldara alus darbnīca

Šis ir modernākais alus muzejs Baltijas valstīs un pirmais Latvijā. Alus muzejs atrodas vēsturiskajā Aldara kvartālā, Rīgas nomalē – Sarkandaugavā. Pēc vērienīgas rekonstrukcijas un vairāk nekā 1,5 miljonu eiro investīcijām vēsturiskās ēkas atjaunošanā un alus ekspozīcijas izveidē, muzejs savas durvis vēra 2015. gada maijā.

Muzeja lepnums ir autentiskā alus vārītavas zāle, kas neskarta saglabāta kopš 1938. gada. Tās senie alus vārīšanas vara katli ir retums, kas saglabājušies līdz pat mūsdienām. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tajos interaktīvā veidā ir iespējams izpētīt četru galveno alus sastāvdaļu – ūdens, apiņu, iesala un rauga – burvību.

Piektdienas, 28. septembra, vakarā Industriālā mantojuma tūres ietvaros no pulksten 18 līdz 19 interesenti ir aicināti uz kino vakaru. Tas būs kino par kādreizējo Latvijas rūpnīcu panākumiem ražošanas procesiem un strādnieku ikdienu. Vēsturisko kinožurnālu fragmenti ļaus ielūkoties tādu savulaik slavenu fabriku darbā kā tekstilapavu cehs "Sarkanais kvadrāts", Rīgas trikotāžas fabrika "Māra", kolhozs "Lāčplēsis", 1. Rīgas turbomehānikas rūpnīca, Rīgas porcelāna fabrika, Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca, gumijas izstrādājumu fabrika "Varonis" un daudzu citu ražotņu darbībā. Savukārt no pulksten 19.30 līdz 21 notiks ekskursija alus someljē Anda Rasiņa pavadībā.

Laimas Šokolādes muzejs

2013. gadā atklātais muzejs atrodas Latvijas industriālā mantojuma sarakstā iekļautajā Staņislava Aloiza Borbala 1939. gadā projektētā namā. Interjerā atrodami vairāki elementi, kas atjaunoti to sākotnējā izskatā.

Muzejā var izzināt šokolādes ražošanas tradīcijas, pieredzi un izbaudīt apmeklējumu ar visām maņām – redzot, garšojot, sadzirdot un sajūtot.

Tā kopējā platība ir 520 kvadrātmetri, ekspozīcijas iekārtošanā ir izmantoti 100 kilogramu īsto kakao pupiņu, savukārt tā vecākajam eksponātam ir vairāk nekā 120 gadu.

Industriālā mantojuma nedēļas nogales tūres ietvaros 30. septembrī pulksten 10 un 14 būs iespēja izbaudīt aizraujošo šokolādes piedzīvojumu īpašā ekskursijā zinoša gida pavadībā.

Baložu kūdras bānītis

Kūdras ieguvei Baložos ir ļoti sena vēsture. Juridiski Baložu kūdras fabrika dibināta 1947. gadā. Drīz pēc tam kūdras transportēšanai no kūdras laukiem uz fabriku izbūvēts plašs šaursliežu dzelzceļu tīkls (platums 750 mm). Tā kopgarums ir sasniedzis pat 28 kilometrus kopā ar atzarojumiem no fabrikas uz Baložu staciju (līnija Rīga - Jelgava) kūdras pārkraušanai platsliežu vagonos.

Pēc tam, kad kūdras krājumi lielākajā daļā purvu izsīka, Baložu kūdras fabrika pakāpeniski samazināja gan kūdras ieguvi, gan dzelzceļu tīklu. Tika noņemta daļa sliežu, lai no 2005. gada uzbūvētu jaunu kūdras dzelzceļu Inčukalnā, tāpēc līdz mūsdienām saglabājušies vien 2,5 kilometri sliežu ceļu no kūdras fabrikas uz vienu no ieguves laukiem.

Muzeja kolekcijā ir daudzi vagoni un lokomotīves, kas savākti kolekcijā no bijušajiem kūdras dzelzceļiem, un tehnisku vai vēsturisku apsvērumu dēļ tie neiederas Gulbenes – Alūksnes dzelzceļā. Gan kolekcija, gan izbraucieni ar bānīti Industriālā mantojuma tūres ietvaros būs pieejami gan 29., gan 30. septembrī no pulksten 11 līdz 17.

Limbažu Vilnas fabrika

Vilnas pārstrādes rūpnīca "Limbažu Tīne" ir unikāls industriālā mantojuma objekts, jo tajā joprojām notiek vilnas apstrāde uz vēsturiskajām iekārtām. Tās joprojām ražo vilnas dziju, austus vilnas un lina audumus, segas, pārklājus, pledus, galdautus, dvieļus, lakatus un citus tekstilizstrādājumus.

Tāpat tiek austi etnogrāfiskie audumi pēc autentiskajiem Baltijas reģiona kultūrvēsturiskā mantojuma paraugiem, ko nedara vairs gandrīz neviens cits uzņēmums.

Industriālā mantojuma nedēļas nogales tūres ietvaros rūpnīcu varēs izstaigāt kopā ar tās vadītāju un tehnologu.

Bīriņu pils ūdenstornis

Bīriņu pils ūdenstornis ir būvēts 19. gadsimta beigās vietā, kur iepriekš ir bijusi aka. Tādējādi tika izmantots vējš, lai pumpētu no akas ūdeni un ar to apgādātu visu pili. Industriālā mantojuma tūres ietvaros būs iespēja ūdenstorni apskatīt bez papildu maksas. Sestdien, 29. septembra, pēcpusdienā tā pakājē notiks ūdens īpatnību iepazīšanas darbnīcas un dažādi eksperimenti.

Savukārt pulksten 13 ikviens interesents varēs gremdēties gongu skaņu burvībā. Gongi jau izsenis ir izmantoti kā terapeitisks instruments kas dziedina un transformē. Tie atbrīvo no stresa, nomierina, veicina atbrīvošanos no emocionāliem blokiem.

Gongu skaņas ir iedarbīgas, jo to vibrācijas rezonē ar ķermeni. Tā ir kā skaņas masāža, kas atver un atjauno čakru sistēmu, atbrīvo bloķēto enerģiju, atslābina un nomierina. Šīs fizioloģiskās izmaiņas atmodina ķermeņa dabiskos dziedināšanās procesus.

Rideļu dzirnavas

Rideļu dzirnavas esošajā vietā ir bijušas jau kopš seniem laikiem. 1863. gadā Engures ezeru savienoja ar jūras līci, un ūdens līmenis ezerā nokritās apmēram par diviem metriem. Tad grāfs Landsdorfs uzbūvēja šīs lielās dzirnavas. Cauri dzirnavām uz Engures ezeru tek Kalnupe. Agrāk visas dzirnavu mašīnas darbināja ūdens rats. Dzirnavās bija vilnas kāršamās, dzijas vērpjamās un graudu maļamās mašīnas. Pirmā pasaules kara laikā dzirnavas nodega.

Pēc muižu zemes reformas, dzirnavu mūrus un ezeru no valsts nopirka pašreizejā saimnieka Oskara Kambala vectēvs, Donāts Kambala. Dzirnavas 1924. gadā atjaunoja, un ūdens rata vietā ielika turbīnu un ģeneratoru.

Pašreiz atjaunots vēsturiskais ūdens rats ar graudu maļamo iekārtu, kas apskatāms kā muzeja eksponāts. Un ciemos Industriālā mantojuma nedēļas nogales tūres ietvaros gaidīs pats dzirnavnieks Oskars. Būs iespēja dzirnavas apskatīt gan dzīvē, gan videofilmā. Ja laikapstākļi atļaus, tad svētdienas, 30. septembra, vakarā saimnieks ņems rokās saksofonu un muzicēs uz dzirnavu ezera skatuves.

Jaunpils dzirnavas

Industriālā mantojuma nedēļas nogales tūres ietvaros durvis ver Jaunpils dzirnavas. Tās cietušas 1905. gada nemieru laikā, kad dzirnavas tika nodedzinātas. Vēlāk tās atjaunoja, dzirnavas turpināja darboties un tagad tās atkal ir kļuvušas pieejamas apmeklētājiem.

Nedēļas nogalē no 28. līdz 30. septembrim visus ciemos gaidīs meldersieva, kura piedāvās apskatīt dzirnavas. Savukārt, sestdien, 29. septembrī, dzirnavu saimniece aicinās uz plāceņu cepšanu, augu segu aušanu un mandalu darināšanu. Pasākuma kulminācija gaidāma sestdienas vakarā, kad viesus ar koncertu priecēs pazīstamais mūziķis Varis Vētra.

Precīza informāciju par laiku un pieteikšanos pasākumiem ir pieejama šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!