Foto: Publicitātes foto

Jelgavas novada pašvaldība, piesaistot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļus, turpinās restaurēt Zaļenieku jeb Zaļo muižu. Līdz šim atjaunotas, saglabātas un restaurētas dažādas ēkas detaļas – šogad turpināsies logu restaurācijas darbi.

Zaļenieku (Zaļā) muiža atrodas Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Svarīga vēsturisko ēku arhitektūras sastāvdaļa nenoliedzami ir logi, jo tie ir viens no aktīvākajiem fasādes elementiem, kā arī stila un laikmeta tehnisko iespēju spogulis.

Šogad par 16 135 eiro muižā turpināsies logu restaurācijas, atjaunojot trīs Lielās zāles logus un vienu centrālo rizalīta apaļo sešrūšu loga vērtni, kas atrodas virs muižas ieejas durvīm.

"Zaļenieku Zaļajā muižā līdz šim ir izdevies atjaunot jau vairākus logus, lielākoties ēkas otrajā stāvā. Varbūt kādam var šķist, ka veiktās restaurācijas ir nelielas un nebūtiskas, bet jānorāda, ka tās ir ļoti vērtīgas. Zaļenieku muiža funkcionē ne vien kā tūrisma objekts, bet ikdienā darbojas kā izglītības iestāde. Viens no arodiem, kas tiek apgūts muižā, ir restauratora amats. Būtiskākais pienesums dažādu muižas detaļu atjaunošanas darbos, – vai tās būtu logu, grīdas, sienas vai kādas citas restaurācijas, – ir tas, ka kultūras mantojuma saglabāšanā ļaujam piedalīties arī skolas audzēkņiem. Arī šoreiz paredzam, ka profesionāla restauratora uzraudzībā studenti piedalīsies logu atjaunošanas darbos. Tas viņiem ļauj praktiski apgūt kursam nepieciešamās prasmes", skaidro Jelgavas novada Attīstības nodaļas kultūras projektu vadītāja Ella Jerofejeva.

Ar profesionāla restauratora palīdzību logiem paredzēts veikt krāsu uzslāņojuma attīrīšanu, slīpēšanu, trūkstošo vērtņu izgatavošanu, bojāto koku daļu labošanu, vērtņu piesūcināšanu ar lineļļu, stikla attīrīšanu, palodzes un apmaļu eļļošanu un virkni citus atjaunošanas darbus. Visas četras logu restaurācijas plānots uzsākt jau vasarā, bet tā kā šāda veida darbi ir laikietilpīgi, tie turpināsies līdz pat decembrim.

Zaļenieku Zaļā muiža celta 1768. – 1775. gadā pēc Kurzemes hercoga galma arhitekta Severīna Jensena projekta kā hercogu Bīronu medību pils. Muižas telpas līdz mūsdienām saglabājušās pietiekamā komplektācijā, lai būtu iespējams ne vien saglabāt, bet atsevišķās vietās arī rekonstruēt vēsturiskos interjerus. Zaļenieku muižas kungu māja kā arhitektūras piemineklis reprezentē stilistisku sintēzi starp baroku un klasicismu. Neraugoties uz zudumiem 20. gadsimta otrajā pusē un pārbūvēm, ēkā ir ievērojams skaits arhitektoniski nozīmīgu oriģinālelementu, kas citviet Latvijas muižās ir retums (griestu plafoni, interjera polihroma apdare, kāpnes, logi u.c. elementi).

Dažādus interesantus stāstus par Latvijas pilīm un muižām atradīsi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!