Foto: Ainars Gaidis

Industriālais mantojums ir vēstures liecība par to, kāda bijusi dzīve pirms vairākiem gadsimtiem. Pateicoties "Interreg" Igaunijas Latvijas pārrobežu sadarbības programmai, vairāku gadu laikā ir bijusi iespēja gan pievērsties šo objektu saglabāšanai, gan popularizēšanai. No 12. līdz 14. oktobrim Industriālā mantojuma nedēļas nogales tūres ietvaros durvis vērs 11 interesanti objekti Kurzemes reģionā. Kuri? Lūk, turpinājumā!

Ovišu bāka

Foto: Ivars Salmanis

Ovišu bāka Kurzemes piekrastē ir uzskatāma par senāko darbojošos navigācijas būvi Latvijā, kas uzcelta 1814. gadā. Ovišu bākas tornis ir 37 metrus augsts. Tai ir dubultcilindra konstrukcija diametrs ir 11,5 metri, bet akmeņu mūra iekšpusē ir otrs tornis 3,5 metru diametrā. Šāda veida dubultcilindru bākas 18. un 19. gadsimtā Eiropā izmantoja arī kā aizsardzības būves ienaidnieka uzbrukuma gadījumam.

Foto: Ivars Salmanis

Torņa augstums bez laternas ir 29,6 metri, bet laternas augstums (bez vēja rādītāja, bet kopā ar pamatni) mērojams sešos metros. Uguns augstums ir 38,1 metri virs jūras līmeņa. Balta bākuguns, kas redzama 7,5 jūdzes tālu, iedegas reizi 7,5 sekundēs.

Industriālā mantojuma nedēļas nogales tūres laikā, proti, visas trīs dienas no 12. līdz 14. oktobrim bāka būs atvērta apmeklētājiem. 13. oktobrī būs iespēja arī doties ekskursijā gida pavadībā, kā arī noklausīties stāstus par bākas vēsturi.

Pāces vilnas fabrika

Foto: Ainars Gaidis

Pāce ir vienīgā vieta Kurzemē, kur vēl pārstrādā vilnu, un tā ir arī vienīgā pilna cikla vilnas apstrādes fabrika Latvijā. Tā šobrīd eksportē krāsainu dziju uz 16 pasaules valstīm. Dzija netiek ķīmiski apstrādāta, bet tajā ir maksimāli saglabāta dabīgā viela lanolīns jeb aitu tauku dziedzeru sekrēts, kas nodrošina, lai vilnas dzija "sildītu".

Foto: Ainars Gaidis

Vilnas pārstrādes tradīcijas Pācē saglabājušās no 19. gadsimta beigām, kad pirmās Latvijas Republikas neatkarības gados šeit ir velta vadmala. Padomju gados Pācē bija otrs lielākais sadzīves pakalpojumu sistēmas cehs Latvijā, kas pārstrādāja aitu vilnu.

Apmeklētājiem atvērta tā būs 13. un 14. oktobrī, kad, piesakoties iepriekš, būs iespēja doties ekskursijā.

Kuldīgas Industriālā mantojuma tornis

Foto: Publicitātes attēli

Kuldīgas skaistajā vecpilsētā pie gājēju ielas atrodas kādreizējās adatu fabrikas ēkas. 70 gadu ilgā laika posmā (no 19. gadsimta 60. gadiem līdz 20. gadsimta 30. gadiem) Kuldīgā bijušas četras adatu fabrikas Levinsona un biedru adatu fabrika, Kuldīgas adatu fabrika, Adatu fabrika "Meteor" un "Planet". Turklāt tās bijušas dažādās vietās.

Līdz ražošanas uzsākšanai adatas no Anglijas ieveda Simons Hiršmans no Lietuvas ieceļojušais ebrejs. Reiz viņš aprēķināja, ka fabrikas celšana adatu ražošanai neizmaksātu vairāk kā viena gada adatu transporta izdevumi no Anglijas. Tā tika uzcelta pirmā adatu fabrika, kas sākotnēji atradās nelielā vienstāva ēkā Liepājas ielā 37 un ilgu laiku bija viena no nedaudzajām visā Krievijas impērijā.

Foto: Publicitātes attēli

Ar ēku savienotajā tornī plānots ierīkot ekspozīciju, kas četros stāvos iepazīstinās ar adatas ietekmi uz cilvēces attīstību medicīnā, ģeogrāfijā un apģērbu izgatavošanā.

Industriālā mantojuma nedēļas nogales tūres ietvaros interesentiem šo visu būs iespēja apskatīt sertificēta gida pavadībā.

Dzelzceļa stacija 'Airīte'

Foto: Ivars Salmanis

Bijusī dzelzceļa stacija "Airīte" atrodas Kurzemē, proti, starp Saldu un Skrundu uz RīgasLiepājas dzelzceļa līnijas. Pieturas tuvumā nav lielāku apdzīvotu vietu, tuvākais ir Zirņu pagasta centrs, kas atrodas sešu kilometru attālumā.

Sākotnēji stacija ar šādu nosaukumu būvēta citā vietā, tuvāk tagadējam Oskara Kalpaka muzejam kā šaursliežu stacija dzelzceļa līnijas AizputeSaldus vajadzībām. 600 milimetru līnija uzcelta 1916. gadā, taču slēgta 1929. gadā pēc platsliežu posma SaldusSkrunda uzbūvēšanas.

Airītes platsliežu stacijas pagaidu ēka celta 1928. gadā, būvējot GlūdasLiepājas dzelzceļu. Stacijas mūra ēka uzbūvēta 1935. gadā saskaņā ar tipveida projektu, līdzīgi kā Jostas un Tadaiķu stacijas. Kopš 2001. gada tā bija pamesta, taču 2013. gadā ēku iegādājās Stumburu ģimene, kas organizēja tās atjaunošanu.

Foto: Ivars Salmanis

Nesen izveidotajā ekspozīcijā apmeklētāji var iejusties trīsdesmito gadu noskaņā. Tas ir laiks, kad dzelzceļa stacijas bija apkārtnes sabiedriskais centrs, celtas ar lepnumu un prieku. Tur noritēja aktīva sabiedriskā un ekonomiskā dzīve. Ekspozīcija izvietota stacijas uzgaidāmajā un kases telpā, eksponāti ir aptaustāmi, darbināmi, interaktīvi. Tie stāsta par dzelzceļa līnijas izveidi, stacijas un tās iemītnieku darbu, sadzīvi un likteņiem.

Industriālā mantojuma tūres laikā no 12. līdz 14. oktobrim stacijas darbinieki aicina svinēt vasaras sezonas noslēgumu ar ekskursiju, siltu tēju un filmām.

Aizputes ūdenstornis

Foto: Ivars Salmanis

Aizputes ūdenstorni var uzskatīt par pilsētas sirdi, jo tornis 50 gadus kalpojis ūdensapgādes sistēmā un ar dzeramo ūdeni nodrošinājis lielāko daļu pilsētas. Ūdenstornis uzbūvēts 1960. gadā, un tvertnē ietilpa 90 kubikmetri ūdens. Taču ūdenstorņa jauda un arī ūdens kvalitāte vairs nav atbildusi prasībām, tāpēc tas tika izslēgts no kopējās ūdensapgādes sistēmas.

Līdz ar jaunajām atdzelžošanas iekārtām, aktuāls bijis jautājums, ko darīt ar nevienam nevajadzīgo, vidi degradējošo objektu. Bijusi doma par tā nojaukšanu, arī spridzināšanu. Taču tika nolemts ūdenstorni pielāgot tūrisma vajadzībām. Šobrīd tas ir pārbūvēts par skatu torni. Bijusī koka konstrukcijas daļa demontēta, bet tās vietā izbūvēts iestiklots panorāmas skatu laukums. Jumta augstākais punkts atrodas 27 metrus virs zemes.

Foto: Ivars Salmanis

Savukārt ar ūdenstorņa darbību iespējams iepazīties 3D maketā, kā arī saprast zemes slāņu izvietojumu dzeramā ūdens dziļurbuma maketa modelī.

13. oktobrī tornis aicina visus augstuma cienītājus pirmo reizi izmēģināt šeit nolasities no augšas, izmantojot alpīnisma inventāru. Savukārt 12. un 14. oktobrī torni būs apskatāms un atvērts apmeklētājiem.

Užavas bāka

Foto: Ivars Salmanis

Užavas bāka atrodas Ventspils rajona Užavas pagastā, 18 kilometru attālumā no Ventspils, bet trīs kilometru attālumā no Užavas. Bāka būvēta augstā kāpā tuvu pludmalei. Runājot par skaitļiem, jāpiebilst, ka torņa augstums ir 19 metri, augstums virs jūras līmeņa 44 metri, savukārt bākuguns redzama 15 jūras jūdzes.
Foto: Ivars Salmanis

Pirmā būve, kas bija ļoti līdzīga pašreizējai, pabeigta 1879. gadā. Abu karu laikā tā pabojāta, tad atjaunota un uzlabota, līdz beidzot ieguvusi tādu veidolu, kāda tā ir tagad. Tomēr, jāteic, ka ārējais izskats ir saglabājies teju nemainīgs.

Industriālā mantojuma nedēļas nogales tūres ietvaros no 12. līdz 14. oktobrim gaidīs apmeklētājus visu dienu.

Šlīteres bāka

Foto: Ivars Salmanis

Šlīteres bāka atrodas Šlīteres Zilo kalnu kraujas malā, aptuveni pieci kilometru attālumā no jūras. Tā ir otra vecākā navigācijas būve Latvijā.

Uzkāpjot bākas piektajā stāvā, iespējams nonākt nepilnu 100 metru augstumā virs jūras līmeņa. Paša torņa augstums ir 26 metri un, atrodoties pašā augšā, skaidrā laikā var redzēt gan Sirves bākas torni Sāmsalā (Igaunija), gan arī Irbenes radiolokatora šķīvi un Miķeļbāku.

Šlīteres bāku 1849. gadā uzcēla Dundagas muižas barons meža ugunsgrēku novērošanai un kā dienas orientieri kuģiem, kas kuģoja pa Baltijas jūras Irbes šaurumu. Bākuguns Šlīteres bākā dega no 1961. gada līdz 1999. gadam. Kopš 2000. gada bāka ir viens no Slīteres Nacionālā parka tūrisma un dabas izglītības objektiem.

Foto: Ivars Salmanis

Bākas piecos stāvos izvietota izzinoša informācija par citām Latvijas bākām, Slīteres nacionālo parku, piejūras dabu un lībiešu tautas vēsturi. Tāpat vērts piebilst, ka pie bākas sākas dabas taka 1,2 kilometrus garš loks, kas ved lejā no Šlīteres Zilo kalnu kraujas, cauri dabiskam, cilvēka neskartam mežam.

Industriālā mantojuma nedēļas nogales tūres ietvaros bāka apmeklētājiem no piektdienas līdz svētdienai atvērta no pulksten 10 līdz 16.

Akmeņraga bāka

Foto: Ivars Salmanis

Pirmā bāka Akmeņragā uzbūvēta 1864. gadā. Tā pārējo Latvijas bāku vidū izceļas ar atrašanos kuģošanai vienā no bīstamākajām vietām visā Baltijas jūras piekrastē. Tās gaisma atzīmē akmeņainu, apmēram 3,7 kilometrus garu sēkli, kas iesniedzas jūrā ziemeļrietumu virzienā. Jūras dziļums šajā sēklī ir tikai nedaudz virs diviem metriem. Vieta, kur atrodas bāka, palikusi turpat, bet piekraste gadu gaitā atkāpusies.

Neskatoties uz to, ka šeit jau no 1879. gada dega navigācijas uguns, Akmeņrags pieredzējis vairākas kuģa katastrofas. No tām zināmākā ir Latvijas tvaikoņa "Saratow" uzskriešana uz sēkļa 1923. gada septembrī.

Foto: Ivars Salmanis

Pašreizējais, 37 metrus augstais bākas tornis uzcelts 1921. gadā. Akmeņraga bākas divas bākugunis zaļā krāsā iedegas reizi 7,5 sekundēs. Akmeņraga bākā ir iespēja uzkāpt pa vītņveida kāpnēm, kurās ir 126 pakāpieni. Šeit apskatāma arī dzintara un akmeņu kolekcija.

Industriālā mantojuma nedēļas nogales tūres laikā no 12. līdz 14. oktobrim bāka būs atvērta un pieejama apmeklētājiem visu dienu.

Karostas ūdenstornis Liepājā

Foto: Ivars Salmanis

Karostas ūdenstornis Liepājā ir bijušās Krievijas cara Aleksandra III Liepājas cietokšņa Jūras pilsētas ("Moрской город") vēsturiskās ainavas sastāvdaļa. Precīzs ūdenstorņa celtniecības laiks nav zināms. Rakstītajos avotos tiek minēts laiks no 1903. līdz 1905. gadam. Arī projekta autors nav zināms, taču pieejamā literatūrā tiek minēts Sanktpēterburgas arhitekts Stefans Gaļenzovskis.
Foto: Ivars Salmanis

Ūdenstornis tika celts kā Karostas apbūves kompleksa tehniska rakstura celtne, kuras galvenā funkcija bija apgādāt un nodrošināt Karostas teritoriju ar dzeramo ūdeni. Kopš 1989. gada torni kā ūdenstorni vairs neizmanto.

13. un 14. oktobrī būs pieejamas gan ekskursijas gida vadībā, gan foto izstāde par Kurzemes reģiona industriālā mantojuma objektiem.

Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja dzelzceļš

Foto: Ivars Salmanis

Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja dzelzceļš dibināts 1954. gadā kā Jūras zvejniecības brīvdabas muzejs. Tā idejas autors un pirmais direktors Andrejs Šulcs pārveda uz topošo muzeju pirmās laivas, zvejnieku dzīvojamās un saimniecības ēkas, kā arī šaursliežu dzelzceļa vilcienu.

Muzeja krājumu veido vairāk nekā 24 000 priekšmetu, kas izvietoti iekštelpu un brīvdabas ekspozīcijā apmēram četru hektāru platībā. Iekštelpu ekspozīcijā muzeja apmeklētāji var iepazīties ar zvejniecības attīstības galvenajiem posmiem kā tika zvejotas dažādas zivis, kā būvētas laivas. Piejūras brīvdabas muzejā iemīļota izklaide un reizē izziņas objekts ir mazbānītis, kam izbūvēta 1,4 kilometrus gara Riņķa līnija un 3 kilometrus gara Kalna līnija.

2018. gadā ekspozīcija tika papildināta ar restaurēto Mazirbes preču šķūni, kas ir vienīgā oriģinālā būve šaursliežu dzelzceļa ekspozīcijā, kas visiem interesentiem tiks atrādīta piektdien, 12. oktobrī, pulksten 15. Pēc tam visiem interesentiem vēsturnieka Artūra Tukiša prezentācija un priekšlasījums, kā arī iespēja bez maksas pavizināties ar mazbānīti.

Valdgales dzirnavas

Foto: Ivars Salmanis

Valdgales dzirnavas kā laukakmens vējdzirnavas tika uzceltas ap 1868. gadu. Dzirnavas bija daļa no lielā Valdgales muižas kompleksa un līdz 1921. gadam tās piederēja baronu fon Firksu (Fircks) dzimtai. 2000. gadā dzirnavas bija saglabājušās ļoti sliktā stāvoklī 40 gadus tās bija bez jumta. Tad tās iegādājās un atjaunoja itālis Džuzepe Rikardi.

Foto: Ivars Salmanis

Apmeklējot dzirnavas, ir iespējams izstaigāt arī jumta balkonu, no kura paveras plaša ainava uz apkārtni. Īpaši skaisti tas ir saulrietā. Dzirnavās ir seši stāvi, ko savieno kāpnes. Saimnieks šeit iebūvējis pacēlāju, kas palīdz dažādas mantas, piemēram, traukus, nolaist uz leju vai augšu. Romantiskā lauku stilā iekārtota virtuve, četras guļamistabas, viesistaba, ir pat kabinets un vannasistaba. Par siltumu dzirnavās rūpējas kamīns.

Industriālā mantojuma tūres ietvaros no 12. līdz 14. oktobrim dzirnavas, iepriekš piesakoties, būs atvērtas apmeklētājiem.

Precīza informāciju par laiku un pieteikšanos visiem pasākumiem ir pieejama šeit.

Industriālā mantojuma tūri atbalsta Interreg Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības projekts "Industriālais mantojums".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!