Mūsu plānos jau kādu laiku virmoja Daugavpils sporta un izklaides vieta "Tarzāns", kas atrodas pie Stropu ezera. Lai gan pa ceļam mašīnas logos sāka sist lietus un paspēja mūs sabiedēt, apņēmības un cerību pilni devāmies pēc norādēm uz plānoto vietu. Te tavu prieku! Iebraucot "Tarzāna" stāvlaukumā, lietus mitējās.
Mūs sagaidīja divi laipni darbinieki, izstāstīja kāpelēšanas kārtību un to, ka trīs un piecus gadus veci bērni kāpt drīkst tikai vecāku uzraudzībā. Varam teikt, ka apmākušās pirmdienas pirmspusdienas laiks te bija pavisam kluss, un mēs varējām droši un mierīgi kāpt pa mūsu bērniem paredzēto trasi. Šeit ir vairākas trases, kas paredzētas dažāda vecuma kāpelētājiem.
Ar prieku konstatējām, ka koka konstrukcijas un stiprinājumi ir pavisam svaigi būvēti, viss izskatījās droši un pārdomāti. Tepat ir jauks skats uz ezeru un skuju koku mežs, kas ļauj izbaudīt svaigu dabas gaisu. Mēs labprāt šeit atgrieztos, lai kāptu arī augstākās trasēs, līdz tam vēl jāizstiepjas 120 cm augumā.
Pēc aktīvi un interesanti pavadīta laika nolēmām, ka jāiestiprinās kādā no Daugavpils mielotavām. Mūsu atmiņās ar labu pēcgaršu bija palicis restorāns "ArtHub", toreiz gan bērni nebija līdzi, tomēr nolēmām riskēt ar domu, ka varēs ieturēties terasē, kur parasti bērniem ir lielāka brīvība. Tā arī bija! Noskatījām labāko galdiņu terasē un laipnā viesmīle bija klāt. Laikam jau Daugavpilī latviski runājoši klienti ir mazākumā, tāpēc viesmīlei bija "jāmeklē kabatā" pēc vairākiem latviešu valodas vārdiem vai jāaizstāj ar krievu valodas vārdu. Tomēr iepriecināja viņas smaids un viņas centība runāt latviski. Atnesa gan zīmuļus bērniem, gan krāsojamās lapas, gan spilvenus krēsliem, pastāstīja par pusdienu piedāvājumu. Jutāmies labi paēduši un laipni apkalpoti.
Tālāk devāmies pastaigā pa gājēju ielu, kurā uzmanību piesaistīja tējas un kafijas veikals "Bonati". Te var iegādāties kvalitatīvu zaļo tēju, kafijas pupiņas, veikala – kafejnīcas interjers ir iekārtots interesanti. Var piesēst, lai izbaudītu tasi itāļu kafijas uz vietas vai paķert šo aromātisko dzērienu skaistā papīra krūzītē līdzi. Tālāk pa šo ielu atrodas vēl pāris jaukas kafejnīcas – šokolādes mīļotājiem "Šokoladņa", ballīšu un kokteiļu bārs "Ezītis miglā" (te ēdienus un dzērienus var baudīt arī ielas terasē).
Atpakaļceļā Rīgas ielā var apskatīt klasicisma arhitektūrā celto Daugavpils Svētā Pētera Romas katoļu baznīcu un ielūkoties tās mierpilnajā pagalmā. Tā iesvētīta 1848. gadā.
Jebkurš ceļojums vai pastaiga ar bērniem vasarā nevar iztikt bez saldējuma un bez rotaļu laukumiņa. Tā, notiesājuši pa gardam saldējumam, devāmies bērnu rotaļu laukumiņa virzienā, kuru mums ieteica tā pati laipnā restorāna viesmīle. Tas atrodas skvērā pie Daugavpils autoostas. Paejot dziļāk, sākam manīt krāsainos slīdkalniņus, šūpoles un kāpelēšanas sienas. Laukumiņš sadalīts divās zonās – atbilstoši bērnu vecumam. Te ir arī iespēja par maksu izbraukt ar bokartu vai palēkāt uz batuta. Laipna kundze gados neizmantoto laiku braucienam ar bokartu piedāvāja izmantot lēkāšanai uz batuta, ko meitas arī izmantoja. Turpat, aiz rotaļu zonas, ir jauks pastaigu parks ar oriģināliem soliņiem.
Brīdī, kad sāka ducināt pērkons un milzīgas lietus piles sāka pilēt uz galvas, skriešus devāmies uz mašīnu.
