Ar cīņu rekonstrukciju atcerēsies pirms 98 gadiem notikušās varonīgās Cēsu kaujas

Ar cīņu rekonstrukciju atcerēsies pirms 98 gadiem notikušās varonīgās Cēsu kaujas
Foto: Kadrs no video

Cēsu kauju atcerei veltītā Varoņu piemiņas dienas tradīcija izveidojās un nostiprinājās deviņpadsmit Latvijas pirmās brīvvalsts gados, taču tika mērķtiecīgi iznīcināta okupāciju periodā. Pieminot un godinot Neatkarības karā kritušos latviešu un igauņu varoņus, jau trešo gadu notiks Cēsu kauju rekonstrukcija. Arī šogad pretim Pils parkam tiks izspēlētas liktenīgās 1919. gada jūnija Cēsu kaujas, kad Ziemeļlatvijas brigāde, igauņu sabiedrotie un Cēsu — Valmieras Skolnieku rota, kurā lielākā daļa karotāju bija vietējo ģimnāziju audzēkņi, tātad nepilngadīgie, spīdoši sakāva vācu ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadīto dzelzsdivīziju, informē pasākuma organizators Renārs Sproģis.

Jāpiemin arī, ka viena no pirmajām krimināllietām, kuru pret cēsniekiem ierosināja čekas Cēsu apriņķa daļa, bija saistīta ar Cēsu brāļu kapos kritušo brīvības cīnītāju pieminēšanu. 1940. gada 18. novembra vakarā trīs cēsnieces, māsas 24 gadus vecā Austra un 22 gadus vecā Velta Ēvelītes kopā ar Veltas draudzeni 22 gadus veco Vilhelmīni Šķerbergu, zem mēteļiem paslēpušas sarkanbaltsarkanām lentām rotātus ziedu pušķus, devās uz Lejas kapiem, lai pie Brāļu kapu pieminekļa noliktu ziedus par Latvijas brīvību kritušajiem kareivjiem. Viņas bija uzaugušas Latvijā, kur kritušo brīvības cīnītāju piemiņa bija svēta un jo cieši savijusies ar mūsu valsts dzimšanas dienu. Par šo vienkāršo, patriotisko rīcību čekas Cēsu apriņķa daļas darbinieki meitenes arestēja, turēja apcietinājumā Cēsu cietumā, pret viņām ierosināja krimināllietu. Meitenes tika sodītas ar trīs gadiem labošanas darbu lēģeros Karagandā. Viņu krimināllieta tika izbeigta tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 11. jūnijā.

Citāts no Veltas Ēvelītes pratināšanas protokola 1940. gada 2. decembrī.

"Pratinātājs čekas operpilnvarotais K. Rozenbergs: Kādā nolūkā jūs nesāt puķes uz kapiem?
Velta: "Puķes nolikšanai pie pieminekļa nesu, lai godinātu par Latvijas brīvību kritušo karavīru piemiņu, jo tā biju jau no skolas gadiem radusi darīt katru gadu – Varoņu piemiņas dienā, kura tika atzīmēta 22. jūnijā.""

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kalendārā atkal atgriezusies šī atceres diena – Varoņu diena.

Jau drīz tiks svinēta Cēsu kauju 98. gadadiena. Pieminot šo spilgto varonības un uzdrīkstēšanās posmu mūsu tautas vēsturē, 22. jūnijā pulksten 15 visi aicināti nolikt ziedus pie Uzvaras pieminekļa Vienības laukumā, bet pēcāk iejusties teju 100 gadus senajos militārās uzvaras notikumos palīdzēs Cēsu kauju rekonstrukcija.

Rekonstrukciju Pirtsupītes gravā pretī Cēsu Pils parkam veidos kauju klubs "Latviešu karavīrs". Tajā piedalīsies vairāk nekā 50 dalībnieku un tā ilgs aptuveni 20 minūtes. Kā stāsta idejas autors un rekonstrukcijas organizētājs Renārs Sproģis, šogad kauju laikā tiks izmantots vairāk pirotehnikas, kas rekonstrukciju padarīs skatītājiem krāšņāku. Vairāk lasiet šeit.

Cēsu muzejs sagatavojis orientēšanās spēli "Sajūti Cēsu kaujas!", kurā īpaši aicinātas piedalīties ģimenes. Spēles dalībniekiem būs gan praktiski uzdevumi, gan jāatbild uz jautājumiem, iepazīstoties ar Cēsu kauju laika liecībām atmiņu stāstos. Veiksmīgākajiem aizraujoša balva – izbraukums ar patruļkuģi "Cēsis". Spēles sākums Cēsu Pils parkā jau pulksten 11.

Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās, kas notika 1919. gadā no 19. līdz 23. jūnijam. Kaujās cīnījās Ziemeļlatviju savā kontrolē pārņēmušās Igaunijas armijas vienības un Latvijas Pagaidu valdībai uzticīgie Ziemeļlatvijas brigādes spēki no vienas puses un Niedras valdībai pakļautā Landesvēra (Latvijas zemessardzes) un no vācu algotņu veidotās dzelzsdivīzijas daļas no otras puses.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl