Ar motorolleru Rīgā: 9 vietas, ko iepazīt modernajā centrā

Ar motorolleru Rīgā: 9 vietas, ko iepazīt modernajā centrā
Foto: Publicitātes foto

Lai parādītu Rīgas modernā centra un Vesetas ielas apkārtnes attīstību, kopā ar vēsturnieku Kasparu Zaltānu izvēlētas deviņas interesantākās apkārtnes būves, kas ar savu funkciju vai arhitektūru devušas nozīmīgu pienesumu Rīgas modernā centra tapšanā, pastāstīja Linda Anaite, “26Vesetas” pārstāve. Rīgas hipodroms, Šarlotes jeb Vāgnera muiža, Rīgas 2.vācu pamatskola, Vidzemes tirgus, Fon Stricka villa, Maikapara nams, Latvijas Ugunsdzēsības muzejs un KIM? laikmetīgās mākslas centrs – visas šīs vietas ir gājiena attālumā viena no otras, bet, lai izbaudītu īsti pilsētniecisku atmosfēru, tās ērti apmeklēt, braucot ar velosipēdu vai motorolleri.


Vesetas iela un tās apkārtne

Tagadējā Vesetas ielas apkaime ir Rīgas modernais centrs – gan vakar, gan šodien, gan rīt.
Vesetas ielā 26 šobrīd top jauna dzīves telpa "26Vesetas". Bet jau vēsturiski Vesetas iela radusi līdzsvaru starp patīkamu mieru un aktīvu rosību, kas raksturīga īstai pilsētnieciskai dzīvei. Kopš 1978. gada Vesetas ielā 8 slejas pēc Latvijas Rakstnieku savienības pasūtījuma projektētā savienības biedru dzīvokļu ēka – Rakstnieku nams.

Ar motorolleru Rīgā: 9 vietas, ko iepazīt modernajā centrā
Foto: Publicitātes foto

Rīgas hipodroms. Tagad "Elektrum" Olimpiskais centrs un "Arēna Rīga"

Vietā, kur slejas "Elektrum" Olimpiskais centrs un "Arēna Rīga", iedzīvotājus reiz pulcēja Rīgas hipodroms. 1891. gadā Rīgas Rikšošanas sporta biedrība atklāja hipodromu ar izbūvētām skatītāju tribīnēm, bet sakarā ar preču stacijas paplašināšanu 1903. gadā to nojauca. 1904. gadā blakus Vāgnera dārzniecībai izbūvēja jauno hipodromu ar 600 skatītāju vietām. Lai piesaistītu pēc iespējas lielāku apmeklētāju skaitu, Rikšošanas sporta biedrība sniedza plašu izklaižu piedāvājumu – riteņbraucēju sacensības, lidojumi ar gaisa balonu un 1910. gadā pirmo reizi Rīgā "gaisā braukšana ar Raita lidojamo mašīnu".

Šarlotes jeb Vāgnera muiža

Vēsturiski 18. gadsimta beigās celtā Šarlotes muiža ir viens no retajiem Rīgas baroka arhitektūras paraugiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. 19. gadsimta divdesmitajos gados pārdēvēta īpašnieka Kārļa Heinriha Vāgnera vārdā, muiža 1931. gadā kļuva par studentu korporācijas "Latvia" īpašumu.

Šodien Šarlotes ielā 3 atkal skan studentu dziesmas, jo korporācijai šogad atzīmē simtgadi.

Rīgas 2. vācu pamatskola

20. gadsimta sākumā veidojās Rīga, kādu redzam to šodien. Strauji palielinoties rīdzinieku skaitam, radās nepieciešamība pēc jaunām izglītības iestādēm. 1879. – 1915. pilsētas galvenais arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings izstrādāja projektus vismaz 25 skolām, no kurām 14 veido Rīgas vēsturisko rajonu vizuālajam tēlam tik ļoti raksturīgo tā saukto "sarkano skolu" kopumu. Jūgendstila ēkas īpašas padara sarkano ķieģeļu un balto vai dzeltenīgo laukumu mijiedarbība. 1913. gadā atklāja Rīgas 2. vācu pamatskolu, kuras Šarlotes ielas fasādi rotājošais pilsētas ģerbonis aplūkojams vēl šodien.

Vidzemes tirgus

Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga projektētais Vidzemes tirgus apmeklētājiem vārtus vēra 1902. gadā. Tas bija pirmais Rīgas tirgus, kur mazās, nereti šķībās koka būdiņas nomainīja lieli, moderni paviljoni. Līdz Centrāltirgus atvēršanai 1930. gadā, Vidzemes tirgus bija lielākais tirgus labajā Daugavas krastā. Dažādi labumi tirgus placī tiek andelēti vēl joprojām.

Von Stricka villa

Ar motorolleru Rīgā: 9 vietas, ko iepazīt modernajā centrā
Foto: Publicitātes foto


1868. gadā, kad baltvācu tirgotājs Karls Kristofs fon Strickis pārpirka jau desmit gadus veiksmīgi darbojošos Šulca alusdarītavu un nodibināja savu alus un portera fabriku "Bier- und Porterbrauerei und Malzfabrik C. Stritzky". Visu 19. gadsimta otro pusi norisinājās jaunu ēku izbūve un brūža modernizācija, līdz visbeidzot pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Johana Daniela Felsko projekta 1891. gadā pabeidza arī īpašnieka savrupmāju, ko rīdzinieki tās greznuma dēļ iesauca par Stricka villu.

Šobrīd brūža teritorijā atgriezusies alus rūgtenā smarža, kas plūst no alus darītavas "Labietis" un "Valmiermuižas" rezidences. Arī villā atgriežas dzīvība, aicinot iedzīvotājus uz koncertiem un citiem kultūras pasākumiem.

Maikapara nams

1876. gadā pēc Roberta Augusta Pflūga projekta celtais greznais Meikapara nams allaž kalpojis par liecību īpašnieku turīgumam un statusam. Namu cēla slavenās Vāgnera dārzniecības dibinātājam Kārlim Heinriham Vāgneram, kura pēcteči 1931. gadā namu pārdeva tabakas fabrikas "A. S. Maikapar" īpašniekam Samuelam Maikaparam. Pēc padomju okupācijas 1941. gadā namu ieguva Raiņa literatūras fonds, kas nolēma ierīkot rakstniekam veltītu memoriālo muzeju, bet vācu frontes tuvošanās lika topošajiem muzejniekiem domas mainīt.

Pašlaik namā saimnieko Japānas vēstniecība. Pat šobrīd, ejot pa Aristīda Briāna ielu, šis sarkanīgais nams izceļas ar savu neobarokālo košumu uz pārējās apbūves fona.

"KIM?"

Kas ir māksla? Sabiedrību rast atbildi šim jautājumam aicina laikmetīgās mākslas centrs "KIM?", kurš 2016. gadā pārcēlās no Sarkano spīķeru kvartāla uz Sporta ielu. Jaunā ēka ar radošumu piesūkusies tiešā un pārnestā nozīmē. 1881. gadā Sporta ielā 2 darbību uzsāka šokolādes un konservu fabrika "L. W. Geogginger". Saldumi un zivis var šķist dīvaina kombinācija, bet tas netraucēja īsā laikā Gēgingera fabrikai kļūt par vienu no galvenajiem saldumu ražotājiem un sastādīt nopietnu konkurenci "Laimai". 1940. gadā pēc nacionalizācijas fabrika tiek pārdēvēta par "Uzvaru" un centralizētās ražošanas sistēma noteica, ka "Laima" specializēsies šokolādes izstrādājumu ražošanā, bet no Sporta ielas pie kārummīļiem dosies zefīri, īrisi, pastilas un halva. Kopš fabrikas pievienošanas "Laimai" 1998. gadā līdz "KIM?" ienākšanai zefīru smarža turpināja piepildīt katru telpu.

Ugunsdzēsēju muzejs

Ar motorolleru Rīgā: 9 vietas, ko iepazīt modernajā centrā
Foto: F64


1910. gadā Hanzas ielā 5 dežūras uzsāka ugunsdzēsēju brigāde. Depo labi iekļaujas tā arhitekta Šmēlinga "rokrakstā". Jūgendstila fasāde dekorēta ar sarkaniem ķieģeļiem un baltiem laukumiem. Virs ēkas slejas viduslaiku pili atgādinošais novērošanas tornītis, kurš izmantots arī slapjo šļūteņu žāvēšanai.

Kopš 1978. gada ēkā atrodas Latvijas Ugunsdzēsības muzejs, kura ekspozīcijā var izsekot ugunsdzēsēju profesijas attīstībai no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Muzeja lepnums ir ugunsdzēsēju brigāžu vēsturiskie karogi un trīsdesmito gadu ugunsdzēsēju mašīna "Chevrolet Six".

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl