Arhīva foto: Sēņošanas prieki un guvums pagājušajā gadsimtā

Arhīva foto: Sēņošanas prieki un guvums pagājušajā gadsimtā
Foto: Tomes novada meža veltes – pilnie sēņu grozi. Tomes pagasts, 1935. gada augusts - septembris. Autors nav zināms. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Sēnes bieži sauc par "meža maizi", jo to meklēšana ir interesanta, bet prasmīga kulināra rokās tas ir unikāls produkts. Pašlaik tās diezgan bagātīgā daudzumā atrodamas gan mežos, gan sociālajos tīklos. Skaidrs, ka daudzi cilvēki brīvos brīžus pavada mežā. Kādam tas ir vaļasprieks, kas ļauj pabūt dabā un izkustēties, citam tā ir vēlme papildināt savus pārtikas krājumus un dažādot ēdienkarti. Sēņošana Latvijā tiek uzskatīta par “nacionālo sportu”. Jau vasaras izskaņā un rudenī meži ir pilni ar cilvēkiem, kas, tērpti gumijas zābakos, apbruņojušies ar groziem un nažiem, cenšas atrast savvaļā augošās sēnes, raksta Latvijas Nacionālais arhīvs, publicējot fotogrāfijas, kas rāda meža lomu pirms vairākiem desmitiem gadu.


"Pat cilvēki, kam sēnes negaršo, nevar pretoties vilinājumam zaļajās sūnās meklēt krāsainas sēņu cepurītes. Izvēle ir gana plaša! Latvijā par ēdamām ir atzītas 303 sēņu sugas. Bet gandrīz tikpat – 243 sēņu sugas – ir atzītas par neēdamām. Un noteikti jāievēro, ka par indīgām ir atzītas 33 sugas. Te bez zināšanām un gudra, vērtīga padoma neiztikt. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs piedāvā ielūkoties foto dokumentos, kas glabā liecības par sēņošanas prieku un gardajām dabas veltēm," teikts arhīva "Facebook" profilā.

Jāteic, ka gandrīz tikpat bieži, kā lielīšanās ar guvumu, sastopama arī žēlošanās par to, ka nav zināmas labākās vietas un sēnes.

Tiem, kas vēl nav atraduši savas sēņu vietas, piedāvājam iepazīties ar "Lauku ceļotāja" ieteikumiem un sēņu maršrutiem, bet, ja paši neesat droši par savām zināšanām mikoloģijā, iespējams, mežā vērts doties kopā ar zinošu gidu. "Vienas dienas sēņošanas tūre sākas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, Antiņciema apkārtnē, kurai raksturīgas priežu meža un mitru mežu sugas. Iespēja atrast egļu baraviku Penny Bun (Boletus edulis), parasto apšubeku (Leccinum rufum) un dzeltenbrūno apšubeku Orange Birch Bolete (Leccinum versipelle), kā arī citas. Interesanta vieta ikvienam būs Lustūzis – augstākais paugurs Ķemeru nacionālajā parkā. Tā apkārtnē ir pauguraina ainava, daudzveidīgi meži un līdz ar to arī sēņu valsts. Tur iespējams atrast sekstaino gaileni (Cantharellus tubaeformis), rudens taureni (Cratarellus cornucopioides), parastos zemestaukus (Phallus impudicus), zeltaino sviestbeku (Suillus grevillei), parasto aitu piepi (Albatrellus ovinus), zaļo mušmiri (Amanita phalloides) un citas sugas" iesaka "Lauku ceļotāja" speciālisti. Vairāk lasiet šeit.

Tiem, kas vēl tikai meklē sēņošanas vietu, iespējams, vērts doties uz Dabas aizsardzības pārvaldes rīkoto sēņošanu un izzināt noslēpumaino sēņu pasauli Līgatnes dabas takās. Sēņu dienas pasākums norisināsies sestdien, 9.septembrī, no pulksten 12 līdz 16, un tā laikā ar interesantiem faktiem par šajā apvidū sastopamajām sēņu sugām stāstīs Mikologu biedrības sēņu speciāliste Inita Dāniele.

Savukārt tie, kas jau šogad paguvuši atrast brangas un skaistas sēnes, aicināti iesūtīt savu meža guvumu fotogrāfijas un laimēt dāvanu karti. Vairāk lasiet šeit.

Par to, kāpēc jāēd sēnes un kad no tām izvairīties, lasiet šeit, bet receptes visdažādāko sēņu ēdienu pagatavošanai atrodamas "Tasty" šeit.

Lūk, daži interesanti piemēri no citos gados iesūtītajiem lasītāju guvumiem.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl