Apģērbs. Svarīgi arī pārgājiena dienā aplūkot laika prognozi un nepārvērtēt savas spējas. Ģērbties atbilstoši laikapstākļiem.
Karte. Esiet zinoši par vietu, kurp iesiet. Izpētiet karti, iespējams, pat izprintējiet. Mēs palikām bez zonas un tas ir lieks stress situācijā, kad vēlams orientēties uz izeju.
Pārgājiens: 11 km / 6 h
24.marts / 2018
Sarežģītība, reljefs: vidējas sarežģītības ar dažādiem segumiem (neiemītas takas mežos, pļavās, gar upes krastu). Vietām izteikti kāpumi un kritumi, brīžiem takas bija apledojušas un bīstamas.
Uzsākām pārgājienu no Braslas zivju audzētavas pulksten 10 rītā, un plānotais maršruts bija virzienā gar Braslas upi uz Gaujas pusi, aptuveni septiņu kilometru garumā, pa ceļam aplūkojot astoņus iežus. Gājiena balstam izmantojām kokus (krasti daudzviet ir stāvi). Lai būtu ērtāk šķērsot sarežģītākus posmus (un arī atbalstam), izmantojām kādus nejauši atrastus zarus. Cieni mežu un tā iemītniekus. Noteikti savāc aiz sevis visus atkritumus, kā arī nodzēs uguni pilnībā.
Brasla ir patiesi savdabīga upe, kuru lejtecē, aptuveni divu kilometru posmā rotā 12 smilšakmens atsegumi – valsts nozīmes ģeoloģiskie pieminekļi. Upe sākas Limbažu rajonā un tek caur Limbažu, Cēsu un Rīgas rajoniem. Pirms ietekas Gaujā (pēdējos 20 kilometrus no 70) Brasla ir Rīgas un Cēsu rajonu robežupe. Pārgājiena maršruts ir bagāts ar iežiem. Atpazīstamākie no tiem ir Aņītes iezis, Melnais iezis, Slūnu iezis, Buļu iezis, Baltais iezis, Virtakas jeb Sarkanais iezis un Zirņu iezis.
Var braukt ar diviem auto, kur vienu auto pirms tam atstāj finišā, vai arī izmantot starppilsētu autobusu, kas iet paralēli pārgājiena maršrutam pa šoseju.
Kopumā ir neaprakstāmi aizraujoši būt šādā, nedaudz mežonīgā mežā, saklausīt putnus, izsekot meža zvēru pēdām un bebru nedarbiem, ievērot alas, kur noteikti vēl mīt ziemas miega cienītāji, un baudīt. Dabu, mieru, upes šalkoņu. Kaifs!
Kristīnes piedzīvojumiem līdzi var sekot arī viņas blogā un "Instagram" kontā.
