Foto: DELFI

Jūrmala nav tikai pludmale vai skaļi sarīkojumi ar apšaubāmas kvalitātes mūziku un neapšaubāmi turīgu publiku. Ja skatāmies ilgākā laika posmā, Jūrmala, tieši otrādi, ir kūrorts, kurā, ja tā var izteikties, uz vienu kvadrātmetru ir dzīvojuši vairāk inteliģences pārstāvju nekā jebkurā citā pilsētā – rakstnieki, mūziķi, gleznotāji mākslinieki un daudzi citi.

Šī senā romantika vēl joprojām ir noslēpusies un atrodama mazajās ieliņās ar gluži vai gaisīgajām vasarnīcām, to sīkrūšu verandiņās. Atliek vien ieiet kādā no tām. Piemēram, atjaunotajā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, kur pretnostatīts latviešu literatūras karaļpāris, viņu sadzīve un māksla, trimda un klātbūtne, atzinība un nodevība. Vai tikpat gaisīgi vieglā Aspazijas māja, kur pa logu vienmēr vērojamas "Purvīša gleznas", bet garām trauc pati dzīvība – dzelzceļš, Lielupe un iela, kas aizved uz nesen atklāto, gaišo un tik moderno Dubultu stacijas izstāžu zāli, kur jūtama arī visiem tik pazīstamā atmiņu garša, kas uzplaiksnī, atceroties braucienus uz Jūrmalu ar vilcienu.

Tie ir tikai daži mazmazītiņi piemēri tam, ko var atrast Jūrmalas muzejos, kas lielākoties ir pavisam nesen atjaunoti un apvieno moderno un senatnīgo. Turklāt pilsētas muzeji ir bez maksas.

Lūk, ko mēs atradām Jūrmalas muzejos un kāpēc iesakām arī citiem turp aizbraukt!

Informācijai: visu muzeju un izstāžu zāļu adreses un darba laikus var atrast šeit.

Brīvdabas muzejs

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Ja, pārbraucot Lielupes tiltam, nogriezīsieties pa labi un sekosiet norādēm, gandrīz pie Lielupes ietekas jūrā, priežu meža ielokā, atradīsiet ļoti neparastu muzeju. Kāpēc neparastu? Nu kaut vai tāpēc, ka Jūrmalas brīvdabas muzejā zem priedēm stāv liels, vecs zvejas kuģis, kurā var iekāpt. Turpat ir arī laivas, zvejnieku namiņi, enkuri un daudz kas cits.

Šis ir pats lielākais un atraktīvākais Jūrmalas muzejs. Izvietots Ragakāpas pakājē, Jūrmalas brīvdabas muzejs atklāj Jūrmalas zvejnieku ikdienu 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.

Iepriekš piesakoties, te var arī paši iemēģināt roku virvju vīšanas un tīklu aušanas darbnīcā, kā arī paviesoties autentiskās zvejnieku mājās.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Vasaras ceturtdienās ap pusdienlaiku muzejs sagādā patīkamu pārsteigumu gardēžiem, jo šeit notiek zivju kūpināšanas pasākumi, kuros vietējie zvejnieki stāsta un rāda, kā pēc tradicionālajām metodēm tiek kūpinātas zivis un aicina tās arī nobaudīt. Zivju kūpināšana parasti notiek arī Muzeju nakts pasākumā.

Vairāk informācijas šeit.

Raiņa un Aspazijas vasarnīca

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Šis muzejs patiesībā ir trīs savienotas, īsti jūrmaliskas mājas ar sīkām rūtiņām verandu logos, tornīti un sajūtu, ka šeit vasarā pa atvērtu logu vienmēr iepūš jūras un priežu smaržas piesātinātas, siltas vēsmas. Rainis te pavadījis pēdējās trīs vasaras. Jā, no šejienes viņš savā slavenajā peldkostīmā gājis arī uz jūru peldēties. Aspazija savukārt gājusi garās pastaigās gar jūru, lai justu savu tik mīļo vēju matos.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Muzejs, kas ierīkots viņu apdzīvotajās ēkās, parāda modernu atskatu uz abu trauksmaino dzīvi, kas nebūt nav bijusi viegla, bet krāšņa un daudzveidīga. Te ir gan stāsts par abu tikšanos, gan pulkstenis, kurā Aspazija glabājusi Raiņa trimdas vēstules, saukdama to par Saulgriezīti – jo laikam tajā bijis jāgriežas uz labo un saulaino, gan abu dzejnieku daudzās sarakstītās grāmatas un vienkāršās sadzīves lietas. Kurš gan nav dzirdējis par Raiņa rakstāmo dēlīti no Šveices? Tad nu šeit, vienkāršā verandiņā uz pavisam šauras gultiņas tas arī stāv… Aizejiet un apskatiet!

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Otrā stāva zālē par godu Aspazijas "Sarkano puķu" 120. jubilejai apskatāma 20. gadsimta mākslinieku darbu izstāde no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krātuves.

Šis ir muzejs, kur būs jāmaksā neliela ieejas maksa. Biļešu cena: 2 eiro, skolēniem, studentiem 1 eiro, daudzbērnu ģimenei 3 eiro. Gida pakalpojumi ekskursiju grupām 5 eiro.

Vairāk informācijas šeit.

Aspazijas māja

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Pavasara pirmajā mēnesī, martā, tiek svinēta Aspazijas dzimšanas diena. Pēc dzejnieces vēlējuma, viņas vasarnīca Dubultos, šaurākajā zemes strēlē starp Lielupi un jūru, kļuvusi par rakstnieku, mākslinieku, fotogrāfu, Rīgas, Jūrmalas un Latvijas inteliģences tikšanās vietu.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Aspazijas mājas dvēsele jau gadiem ir muzeja direktore Ārija Vanaga, kas arī mūs labprāt izvadā pa nesen atjaunoto muzeju. Viņai ir stāsts par katru mazo priekšmetu un lietu uz galda vai plauktā. Interesanti, ka nesen muzeja dārgumu klāstu papildinājis jauns atradums. "Iedomājies, pie mums atnāca Aspazijas klavieres!" stāsta direktore. Pirms kāda laika Āriju sazvanījusi paziņa, kas teikusi, ka pie viņas esot Aspazijas klavieres. Muzeja vadītāja uzreiz šai vēstij pat nav ticējusi, bet, kad vēl no cita avota padzirdējusi, ka Aspazijas klavieres ir Jelgavā, braukusi skatīties. Dāmai, kas zvanījusi, tiešām piederējušas veclaicīgas klavieres, kā arī pastkarte, kuru noteikti rakstījusi Aspazija, bet tajā nekas neesot bijis minēts par instrumentu. Tā nu muzeja direktore atzinusi, ka pastkarte ir vērtība pati par sevi, bet tam, ka klavieres ir Aspazijas, nav pierādījumu. Tikai vēlāk viņa juristu veiktā priekšmetu uzskaites sarakstā, kas veidots, rakstniecei pēc Raiņa nāves tiesājoties ar kādu vīra radinieci, atradusi ierakstu, ka Aspazijai 30. gadu beigās tiešām piederējušas klavieres un dokumentā bijis arī to nosaukums un numurs. "Braucu vēlreiz uz Jelgavu skatīties. Un tiešām, nosaukums un numurs sakrita! Tās ir īstās Aspazijas klavieres!" atceras Ārija Vanaga. Tagad šis greznais instruments apskatāms muzeja otrajā stāvā. Izrādās dzejniece klavieres lietotas iegādājusies par 1,5 tūkstošiem latu – visu Tēvzemes balvas naudu. "Tāda viņa bija – impulsīva dāma līdz pēdējam!" par Aspaziju saka Ārija Vanaga.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Un, ieejot otrā istabā, ieraugām, ka tur jau viņa sēž – virtuāla Aspazija, kas apsegusies ar rakstainu segu, raksta, bet zem trepēm ņaud digitāls kaķītis.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Jā, veco muzeju atdzīvinājušas jaunākās tehnoloģijas, un bērniem noteikti patiks arī virtuālā spēle, kur uz parasta galda pēkšņi izgaismojas, piemēram, Aspazijas dzejoļa par Pasaciņu rindas un pašiem ar plaukstu tā trūkstošajās vietās "jāieslidina" pareizie vārdi.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Brīnišķīgas ir arī abas mājas verandas, no kurām paveras gleznu cienīgas ainas. Bet pirmajā stāvā apbur miniatūras leļļu mājas izmēra Aspazijas māja.

Izstāžu zāles

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Jūrmalā ir vairākas mākslas galerijas – gan privātas, gan kultūras iestādēs, kurās var atrast personīgu pieskārienu un interesantas nianses. Piemēram, Vitālija Jermolajeva gleznu teātrī "Inner Light" var apskatīt darbus, kas speciālā apgaismojumā sāk mirdzēt, bet pirmajā brīdī redzētās gleznas vietā parādās citāds, tās iepriekš it kā paslēptais variants. Vairāk informācijas šeit.

Interesanta galerija ir arī Jūrmalas kultūras centrā, Horna dārzā, kur apskatāmas lielformāta gleznas.

Savukārt neparasti košā, sarkanā Jūrmalas mākslinieku nama ēka, kas celta 1920. gadā, ir izteikts kūrorta arhitektūras piemērs. Tajā atrodamas divas izstāžu zāles, kur pastāvīgi notiek interesantas izstādes un apmeklētājus iesaistošas mākslas akcijas. Savus darbus izstāda gan Jūrmalas mākslinieki, gan autori no citām pilsētām un valstīm. Par gadskārtēju un plaši apmeklētu tradīciju Mākslinieku namā ir kļuvusi izstāde-akcija-loterija "Gada nedarbs", kura katru gadu tiek atklāta 1. aprīlī – joku dienā. Vairāk informācijas šeit.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Jaundubultos nesen tika atklāta jaunā Jūrmalas mākslas skola, kur arī atrodama izstāžu zāle. Mākslas skolas zālē aplūkojami gan skolas audzēkņu darbi, gan arī dažādu viesmākslinieku izstādes. Izstāžu zāle ir atvērta apmeklētājiem visa gada garumā.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Bet, ja gribat izjust īsti māksliniecisku atmosfēru un redzēt arī pašus māksliniekus darbībā, jādodas uz Vaivariem, ciemos pie grafiķa Imanta Ozoliņa un viņa sievas, mākslinieces Intas Ozoliņas.

Intas un Imanta Ozoliņu izstāžu zāle "IO" iekārtota jūgendstila mājā pašās Vaivaru kāpās, pa otrā stāva logu pat var redzēt jūru. Jau pie vārtiņiem šeit apmeklētājus sagaida dižciltīgais vācu aitu suņu puika Dino, bet iekšā starp gleznām un fotogrāfijām rotaļājas divi kaķi – pelēki strīpainais Vilibalds Drosmiņš un ogļmelnais Lāčplēsis. Viesus te sagaida paši mākslinieki, kas zina stāstīt it visu par apskatāmajiem darbiem un pašu to tapšanas procesu. Vēl līdz aprīļa vidum tur būs skatāma Irēnas Nikkinenas fotoizstāde, kurā redzamie darbi uzņemti arī Ozoliņu pagalmā.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Bet otrā stāvā ir grafikas meistara Ozoliņa darbnīca, kur mākslinieks labprāt parāda savu prasmi un pastāsta, ka arī tagad, 86 gadu vecumā, ik dienas zīmē savus smalkos darbus, bet turpat skapī glabājas viņa grafiku un zīmēto etiķešu kolekcija.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Turklāt mājā apskatāma arī iespaidīga mākslas kolekcija, jo visi mākslinieki, kas šeit rīkojuši izstādes, atstājuši arī pa gleznai galerijas saimniekiem.

Dubultu mākslas stacija

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Nesen atjaunotā Dubultu stacijas ēka organiski pārvērtusies izstāžu zālē, kur baudīt laikmetīgo mākslu ļoti modernā vidē. Šī ir Eiropā vienīgā laikmetīgās mākslas telpa, kas darbojas joprojām funkcionējošā dzelzceļa stacijas ēkā. Ienāc nopirkt vilciena biļeti un aizmirsti par to, kurp gribēji braukt, jo šeit bez maksas var apskatīt tiešām izcilus mākslas darbus.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Vēl tikai šonedēļ Dubultu mākslas stacijā var apskatīt izstādi "Blumbergs. Bezgalības", kur netrūkst ne paradoksālu domu, ne interesantu vizuālu un tehnisku risinājumu.

Dubultu stacijas ēka ir būvēta 1977. gadā un pēc arhitekta Igora Javeina ieceres rada asociācijas ar bangojošu jūru. 2015. gadā stacijā tika veikta pilna rekonstrukcija, kas arī pavēra iespēju šeit ierīkot profesionāli vadītu mākslas galeriju.

Pilsētas muzejs

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Pilsētas muzejs atrodas Jūrmalas centrā, Majoros, un šī ir īstā vieta, kur uzzināt visu par Jūrmalas lepno kūrortvēsturi. Un uzzināt tik jaukā, dzirkstošā veidā, ka nemanot pavadīsiet ilgāku laiku, apskatot gan padomju laika metāla saldējuma trauciņus uz plastmasas kājiņas un kokvilnas peldkostīmus, gan lepno trīsdesmito gadu modi un cara laika vannas.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Savukārt bērnus (un viņu vecākus) gaida pārsteigums – muzejā vesela zāle veltīta tieši bērnu atpūtai kūrortā. Tur viss ir miniatūrs, košs un aptaustāms.

Otrā stāva zālē apskatāma jauno mākslinieku izstāde "Bikini zona". Tajā gan nav runa par peldkostīmiem, bet vairāk par jaunu mākslinieku radošiem eksperimentiem un iespēju skatītājiem ielūkoties tik intīmā procesā kā mākslinieka meklējumi. Izstādē skatāmas gan gleznas, gan tekstildarbi un datorgrafikas, kā arī darbi citās tehnikās. Izstādē studenti vadīs arī izglītojošas programmas kā bērniem, tā pieaugušajiem.

Noteikti ieejiet arī Raiņa telpā – redzēsiet, tā pārsteigs un liks uz brīdi piestāt.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Pēc tam var iestiprināties arī mājīgajā muzeja kafejnīcā. Bet muzeja suvenīru veikaliņā var iegādāties pat Raiņa cienīgu svītrainu peldkostīmu, kas piesegs krietni vairāk nekā bikini.

Starp citu, arī sanatorijā "Jantarnij Bereg" Jaunķemeros izvietotais muzejs stāsta par Jūrmalas kūrorta pirmsākumiem un attīstību no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Tur ir aplūkojamas gan senas medicīniskas iekārtas, gan arī interesanti aksesuāri, fotogrāfijas un dokumenti. Ekskursijas pa muzeju un sanatoriju notiek otrdienās no pulksten 15 līdz 17, dalību vēlams pieteikt iepriekš, pa tālruni 67735850. Maksa par ekskursiju 3 eiro.

Raksts tapis ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!