Foto: DELFI
Atliek tikai kaut uz dienu aizbraukt uz kādu citu Latvijas pilsētu, lai pārliecinātos, ka pie mums ir ārkārtīgi daudz skaistu un vēsturisku apskates vietu, neparastu cilvēkstāstu un interesantu tradīciju. Šajā rakstā vedīsim tevi ceļojumā uz suitu zemi jeb Alsungas pusi, kuras apskati vērts iekļaut kādā brīvdienu maršrutā.

Portālam "Tūrisma Gids" bija iespēja doties ekskursijā pie suitiem, kuru organizēja Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs".

Par suitu vēsturi

Alsunga atrodas Kurzemē, apmēram divu ar pusi stundu braucienā no Rīgas – pilsētā, kuru vietējie vēl joprojām savā starpā sauc par Alšvangu, dzīvo dižie suiti. Livonijas ordenis te saimniekoja līdz 1561. gadam, bet pēc tam īpašumi piederēja no Pomerānijas nākušajai fon Šverinu dzimtai. Tajā laikā pēc reformācijas tur valdīja luterticība, taču viss sāka mainīties, kad Johans Ulrihs fon Šverins, esot Polijā, ieskatījās muižnieku meitā Barbarā Konarskā, kura bija katoliete.

Foto: DELFI

Pēc kāzām viņš pārgāja katoļticībā, tāpēc Alšvangā viņš vairs nebija gaidīts viesis. Pēc tēva nāves viņš atgriezās, un sāka katoļticībai pievērst visus pārējos novada iedzīvotājus, un tā aizsākās suitu vēsture, jo citādi protestantiskajā Kurzemē tieši šeit ir maza katoļu "saliņa".

2009. gadā Suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Pasaules nemateriālās kultūras mantojumu sarakstā, tāpat tā iekļauta arī Latvijas Kultūras kanona tautas tradīciju sarakstā. Suitu nemateriālās kultūras izpausmes ir svētki, tradicionālā dziedāšana, tautas tērpa darināšana u.c.

Alsungas Livonijas ordeņa pils

Foto: DELFI

Ja dodies uz Alsungu, vērts apmeklēt Alsungas Livonijas ordeņa pili. Pavisam drīz tajā tiks uzsākta restaurācija, kas varētu turpināsies apmēram gada garumā, tāpēc pirms došanās vēlams sazināties ar Alsungas tūrisma informācijas centru par darbu attīstību. Plānotajos restaurācijas darbos nav iecerēts pils iekšpusi modernizēt vai pārbūvēt, bet gan iespēju robežās saglābt to, ko iespējams.

Foto: DELFI

Alsungas viduslaiku pils komplekss pakāpeniski celts teju četru gadsimtu garumā (no 14. līdz 18. gadsimtam), kā arī ticis vairākas reizes pārbūvēts. Tas ir neparasts, jo daļēji saglabājies vēsturiskajā veidolā – iekšpusē esošie griesti un sienas ir "oriģināli".

Tāpat savdabīgu sajūtu var izjust, ja pils tornī nostāsies zem lustras – neparastās akustikas dēļ cilvēkam šķiet, ka viņš runā ruporā vai mikrofonā.

Svarīgi piebilst, ka arī visi turpmāk rakstā minētie objekti atrodas viena no otra pāris minūšu attālumā.

Dižgabalkalns

Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca

Alsungas novada muzejs

Ekspozīcija 'Vētru muzejs'

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!