Cita Rīga: Āgenskalna un Pārdaugavas stāsts

Cita Rīga: Āgenskalna un Pārdaugavas stāsts
Foto: Baltic Sotheby`s International Realty

Āgenskalns pēdējo gadu laikā kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, iekļūstot Rīgas Top 10 rajonu saraksta 4. vai 5. vietā, liecina "Baltic Sotheby`s International Realty" dati. To sekmējusi ne tikai šīs apkaimes īpašā aura, kuru var sajust liepu kroņu ieskautajās ielās un daudzajos parkos, bet arī vizuāli interesantā un skaistā vide, kur līdzās sadzīvo dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamu namu projektiem. Tā ir arī izcilas sasniedzamības vieta: līdz galvaspilsētas centram var nokļūt ātri, pat ar kājām.


Āgenskalnu mēdz ne tikai mīļi dēvēt par Āģīti, bet arī par citu Rīgu, jo, klejojot pa šīs zaļās apkaimes mazajām ieliņām, šķiet, ka pilsētas duna ir apstājusies un esi nokļuvis savā, īpašā pasaulē. Tā, iepazīstinot ar Āgenskalnu, tā priekšrocībām un vēstures nostāstiem, saka Evija Zālīte, "Baltic Sotheby's International Realty" pārdošanas konsultante.

Cita Rīga: Āgenskalna un Pārdaugavas stāsts
Foto: Delfi foto lietotājs sand2009

Rīgas tapšanas liecinieks

Dzirdēts šāds stāsts par Āgenskalna rašanos: tas gadsimtiem vērojis Rīgas tapšanu, līdz pats kļuva par daļu no pilsētas. Pārdaugava kā Rīgas priekšpilsēta sāka veidoties salīdzinoši vēlu. Līdz 15. gadsimtam šajās vietās vietā pletušās pļavas, pēcāk sāka veidoties Rīgas namnieku un garīgo iestāžu muižiņas. Nosaukums "Āgenskalns" cēlies 17. gadsimtā no tiesneša Henriha fon Hāgena muižas (vēlāk pazīstama kā Švarcmuiža) vārda. Cara laikā apkaimi nodēvēja par Hāgensbergu (vācu val. Hagensberg), kas vēlāk pārtapa tagadējā Āgenskalnā. 1786. gadā Hāgensbergu iekļāva Rīgas trešajā priekšpilsētā. Tolaik tur mitinājās galvenokārt vienkāršie ļaudis: latviešu tirdzniecības palīgamatu locekļi un algādži. 18.gadsimta beigās Pārdaugava un Āgenskalns kļuva par turīgo rīdzinieku, tai skaitā, vācu birģeru, muižiņu un atpūtas zonu.

Cita Rīga: Āgenskalna un Pārdaugavas stāsts
Foto: Vīlipa ielai tuvāk atrodas izcila pirms 1824.gada celta koka muižiņa klasicisma stilā ar skaistām kolonnām. Lieliski saglabājušās kolonnu detaļas, kopumā ļoti augsta autentiskuma pakāpe. Ēka kopumā stingri seko impērijas namu būves kanoniem. Foto: Delfi f

Ja 1788. gadā Āgenskalnā bija tikai 112 ēkas, tad 1853. gada plāni rāda, ka te bijuši 294 apbūvēti zemes gabali. Turklāt jāņem vērā, ka, Rīgai tuvojoties Napoleona karaspēkam, 1812. gadā Pārdaugavas koka mājiņām tika piesprausti salmu vīkšķi un viss nodedzināts, saimniekiem neļaujot glābt savas mājas. Tas tika darīts kā aizsardzības pasākums pilsētai, bet vēlāk izrādījās, ka franču armija uz Iekškrieviju aizvirzījās pa citu ceļu...

Mūsdienu Pārdaugavas apbūve veidojusies tieši pēc šī ugunsgrēka. Viena no blīvākajām apbūvēm izveidojās gar vēlāko Lēģera (Nometņu) ielu, kas veda uz Māras dzirnavām. Nometņu ielas abās pusēs, iekļaujoties nelīdzenajā kāpu reljefā, stihiski veidojās neregulārs, sazarots līkumainu šķērsielu tīkls. Mūsdienās šis Pārdaugavas senākais 18. un 19. gadsimta vienlaidus apbūves rajons (teritorija starp Nometņu, Slokas, Eduarda Smiļģa un Talsu ielu) ar seno ielu tīklu ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis – "Pārdaugavas apbūves fragments".

Cita Rīga: Āgenskalna un Pārdaugavas stāsts
Foto: DELFI

Blīvs kultūrslānis

Āgenskalna nami laika griežos tikuši pamatīgi skarti: karu laikos nodedzināti, tad – atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve galvenokārt veidojusies, sākot ar 19. gadsimta pirmo pusi, bet 19. gadsimta beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

Āgenskalna namu arhitektūrā savijušies dažādi laikmeti. Apbūvē pārstāvēti visi 19. un 20. gadsimta stilistiskie virzieni: klasicisma atskaņas, eklektika, jūgendstils, nacionālais romantisms, ko papildina arī padomju laika un mūsdienu arhitektūras paraugi. Rīgā reti kur vienkopus atradīsiet tik daudz koka arhitektūras pieminekļu kā Āgenskalnā.

Āgenskalna burvību cilvēki novērtē ne tikai mūsdienās. Šo apkaimi savulaik ir iecienījušās daudzas Latvijai nozīmīgas personības: te bruģi minis teātra patriarhs Eduards Smiļģis, pie dzejnieka Ojāra Vācieša dzeja "atnākusi", staigājot pa Āgenskalnu un gar Māras dīķi. Šeit jūtama Dainu tēva Krišjāņa Barona, Raiņa, Aspazijas, Viļa Plūdoņa, Jāņa Akuratera, Friča Brīvzemnieka, Garlība Merķeļa, Emīla Dārziņa un daudzu citu reiz Pārdaugavā dzīvojušo dižgaru klātbūtne. Tik biezs ir bijis Pārdaugavas kultūrslānis.

Cita Rīga: Āgenskalna un Pārdaugavas stāsts
Foto: Publicitātes foto

Pieminams ir arī Kalnciema ielas vēsturiskās koka apbūves rajonā esošais, atjaunojamais Melnsila kvartāls. Tas ir šarmants mazdzīvokļu namu projekts, kura ietvaros atjaunoti divi mazstāvu dzīvojamie koka nami un kuriem līdzās nākotnē plānots būvēt modernā arhitektūras stilā ieturētu dzīvojamo ēku, kas harmoniski iekļausies esošajā koka arhitektūras vidē. Turpat netālu atrodas Alises ielas nams –skaisti renovēts 1899. gadā pēc arhitekta Edgara Voldemāra Frīzendorfa ieceres projektētais, nams ar vēsturisko šarmu, kā arī pavisam jauns projekts "Kalnciema kvartāla rezidences". Tā ir bijusī fabrika, kas pārtapusi par modernu dzīvojamo kvartālu.

Cita Rīga: Āgenskalna un Pārdaugavas stāsts
Foto: Baltic Sotheby`s International Realty


Dzīvojamo apartamentu klāstu ir papildinājis arī neparasts projekts "Promenāde", kas īstenots Daugavas kreisajā krastā paralēli Mūkusalas ielai un topošajai pastaigu promenādei gar Daugavu. Divi industriālie korpusi, kuru apkārtnē ir daudz modernu biroju, tiek pārbūvēti par ēkām ar loftiem.

Jaunie profesionāļi iecienījuši projektu "Māras dārzi" bijušās fabrikas "Aurora" teritorijā, pie gleznainā Māras dīķa. Tāpat nesen atklāti vairāku augstskolu modernie nami Pārdaugavā, bet citi vēl tikai top, padarot šo arī par studentu pilsētu.

Dažādu laikmetu būvmākslas liecības, kur senais savijas harmonijā ar mūsdienīgiem dzīvojamo namu projektiem un daudzie parki un skvēri, kas sniedz plašas iespējas atpūtai ģimenēm ar bērniem un aktīva dzīvesveida cienītājiem, izcilā lokācija un pieejamā infrastruktūra (skolas, sporta skolas. bērnudārzi, veikali, transports u.c.) veido īpašo Āgenskalna pievilcību jaunas dzīves vietas meklētājiem. Šī apkaime vēl ilgi būs ļoti iecienīta Rīgas apkārtne dzīvošanai, kas vilinās arvien jaunus iedzīvotājus un projektu attīstītājiem liks realizēt jaunus projektus, secina Evija Zālīte, "Baltic Sotheby`s International Realty" pārdošanas konsultante.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl