Pavasaris Daugavas senielejā allaž ir daudzveidības un krāsu pilns. Meža (Daugavas) vizbuļi un meža silpurenes gozējas saulītē, bet mākoņi spoguļojas Daugavas rāmajos ūdeņos. Dabas parkā "Daugavas loki" iespējama visdažādākā atpūta pie dabas – gan izziņas bagātas pastaigas pa dabas takām un kultūrvēsturiskām vietām, gan pārbraucieni ar velosipēdiem, gan plostošana pa upi.

2015. gadā Dabas aizsardzības pārvalde izveidojusi vairākus dabas tūrisma infrastruktūras objektus, un kopš rudens aizsargājamās dabas teritorijas apmeklētājiem ir iespēja pakāpties 20 metru augstumā Vasargelišķu skatu tornī Daugavas labajā krastā un Lazdukalna skatu tornī – Daugavas kreisajā krastā.

Skaista dabas taka


Pa ceļam no Naujenes līdz Vasargelišķu skatu tornim vērts iegriezties arī dabas takā Dinaburgas pilskalna apkārtnē. No ceļa A6 Daugavpils–Krāslava iepretī pagriezienam uz Naujeni pie norādes jānogriežas pa labi un tad jāseko norādām uz "Dinaburgas taku". Pēc aptuveni 3,5 kilometriem ieraudzīsiet auto stāvlaukumu.

Nepilnus 700 metrus garā taka, kas reljefa dēļ ir diezgan sarežģīta, arī šopavasar gaida apmeklētājus. Kāpnes palīdzēs pārvarēt stāvās nogāzes, no tiltiņiem būs vieglāk ieklausīties strautiņa čalošanā, no skatu platformas varēs ielūkoties Daugavas varenajā straumē, bet atpūsties – Dinaburgas bruņinieku laukumā. No Dinaburgas pilskalna paveras plašs un ainavisks skats uz Daugavas ieleju un pirmo no Daugavas lokiem – Elernes loku.

Dabas taka nav vienīgais, ko redzēt Dinaburgas pilskalna apkārtnē. Vēl Naujenē varat izstaigāt Jezupovas parku vai apskatīt katoļu baznīcu, kā arī apmeklēt Naujenes novadpētniecības muzeju.

Naujenes pilskalns

Tiem, kam interesē vēsture, vērts atrast šejienes dižo pilskalnu. Dinaburgas jeb Naujenes (Vecpils) pilskalns ir izteikts, ap 25 metru augsts cilvēka pārveidots reljefa veidojums Daugavas ielejas labajā pamatkrastā, ko ieskauj divas dziļas sānu gravas. Pilskalnā saglabājušies Livonijas ordeņa pils pamatu fragmenti.

Pili cēluši vācieši latgaļu koka pils vietā laikā no 1275. līdz 1277. gadam. Saglabājušās Livonijas ordeņa mestra Ernesta fon Rāceburga būvētās pils drupas, bet mūsdienās pilskalnā izveidots šīs pils mūra makets, tuvējā muzejā – vēstures ekspozīcija. Vairāk par to lasiet šeit

Foto: Publicitātes foto

13.–14. gadsimtā stratēģiskā novietojuma dēļ (Daugavas ūdensceļš) šī bija nozīmīga tirdzniecības vieta. Lai iekļūtu pilī, bijis jāiziet cauri ārējai un iekšējai priekšpilij, kā arī jāšķērso paceļamais tilts. Pilī bija no granīta gabaliem bruģēts pagalms. Līdz 16. gadsimta vidum pils kalpoja kā Dinaburgas komtura rezidence. 1561. gadā pēc ordeņa likvidācijas tā nonāca poļu varā, bet 1577. gadā Ivana Bargā karaspēks pili nopostīja. 16. gadsimta beigās sākās jaunas nocietinātas pils būve tagadējās Daugavpils pilsētas vietā, tādēļ Dinaburga zaudēja stratēģisko nozīmi. Ziemeļu kara laikā pils jau bija pilnībā pamesta.

Daugavas loki

Foto: Publicitātes foto

Daugavas loki ir, iespējams, atpazīstamākā Daugavas ainava. Ne velti tā bija attēlota uz 10 latu banknotes.

Šajā vietā 1990. gadā dibināts dabas parks "Daugavas loki". Tā platība ir 12 372 hektāri. Administratīvi dabas parks ietilpst Daugavpils un Krāslavas novados. Tā izveides galvenais mērķis ir unikālās Daugavas senielejas ainavas, bioloģiskās daudzveidības un kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšana. Pagājušā gadsimta 80. gados Daugavas senieleju plānoja appludināt saistībā ar Daugavpils HES būvniecību. Laimīgā kārtā šis projekts netika īstenots un līdz mūsdienām saglabājusies unikālā Daugavas ainava.

Dabas parks ir lielākas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – aizsargājamo ainavu apvidus "Augšdaugava" – sastāvdaļa. Ainaviski līdzīga teritorija Baltijas valstīs atrodas tikai Nemunas augštecē – Dienvidlietuvā.

Par šo parku, Krāslavu un tās apkaimi vairāk lasiet šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!