Gaujas–Daugavas ūdensceļš tika izveidots pagājušā gadsimta sākumā, lai atvieglotu Vidzemē iegūtā kokmateriāla nogādāšanu Rīgā, apejot bīstamo un dārgo maršruta posmu no Gaujas grīvas līdz Daugavai pa jūru.
Šim nolūkam tika izbūvēts trīs kilometrus garš kanāls no Gaujas līdz Mazajam Baltezeram jeb Gaujas–Baltezera kanāls. Tālāk plosti tika pludināti pāri Mazajam un Lielajam Baltezeram, tad pa Juglas kanālu līdz Ķīšezeram, pāri tam un pa Mīlgrāvi līdz Daugavai un Rīgai.
Portāls "Delfi" izmēģināja, cik baudāms kādreizējais plostnieku maršruts apgrieztā virzienā no Daugavas līdz Gaujai ir mūsdienās, kad baļķu pludināšana ir izzudusi nodarbe un tai paredzētā infrastruktūra sen vairs netiek uzturēta.Paildu paķeram klāt vēl Gaujas posmu no kanāla līdz jūrai, kur baļķi pludināti pirms tā izbūves.
Ostas industriālisms
Mēs, trīs cilvēku komanda, ar SUP jeb stāvus airēšanas dēļiem ekspedīcijā devāmies gandrīz no paša Rīgas centra Andrejsalā. Maršruta garums ir aptuveni 50 kilometri, tāpēc ceļā devāmies jau ap sešiem rītā, ņemot vērā, ka īsti nezinām, kādi šķēršļi būs ceļā un cik ilgu laiku tas prasīs.
Lejup pa Daugavas straumi braucam garām ostas celtņiem, labības elevatoriem, kādreizējai pilsētas elektrostacijai, pietauvotām milzu baržām. Pirms nogriešanās Sarkandaugavā gar Kundziņsalu redzama ogļu pārkraušanas osta.
Sarkandaugavā paveras skats uz Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) korpusiem un lielo skursteni, bet pēc Kundziņsalas tilta braucam gar milzu rezervuāriem. Te sākas ostas daļa, kur pārkrauj naftas produktus, kas, iespējams, saistīti ar smaku, par kuru mēdz sūdzēties Sarkandaugavas un Vecmīlgrāvja iedzīvotāji.
No Sarkandaugavas jānogriežas uz Mīlgrāvi, un jau pēc neilga brīža, paairējot garām Rīgas kuģubūvētavai, maršruta industriālais posms ir beidzies.
Savienotie ezeri
No Mīlgrāvja nonākam Ķīšezerā. Labajā pusē redzams golfa laukums, bet mūsu ceļa norāde ir Juglas daudzstāvu ēkas, kas pēc īsa brīža tālumā jau saskatāmas. Lai Ķīšezeru un Baltezeru vispār varētu šķērsot, daudz ir atkarīgs no vēja – spēcīgā pretvējā tas īsti nebūs iespējams. Mūsu gadījumā prognoze bija labvēlīga un ezers dienas pirmajā pusē mierīgs, jāpaspēj tik šķērsot, līdz vējš, kā pēcpusdienā sagaidāms, nekļūst stiprs.
Ezera dienvidaustrumu galā starp niedru pussalām jāatrod īstā ieeja Juglas kanālā. Drīz redzams pamests dzelzceļa tilts un tautas meistaru rokām darinātas laivu novietnes uz metāla stabiem, kas vairāk asociējas ar kādas Āzijas valsts būvniecības tradīcijām, ne Latviju.
Savukārt, virzoties tuvāk Baltezeram, arhitektūra nomainās, un nu jau krastos gozējas lepnas mājas.
Lielajā Baltezerā jau parādās vējš, taču tas no muguras un nāk tikai par labu ātrumam. Ezerā ir vairākas salas. Viena no pamanāmākajām ir Mazā sala – te iemājojusi kormorānu kolonija, kas visu salas dzīvo dabu, šķiet, padarījusi nedzīvu un spokainu.
Savukārt Lielā Baltezera sala ir gana mierīga un omulīga, lai tur vēlētos notiesāt pusdienu maizītes.
No Lielā Baltezera pa īsu kanālu zem "Via Baltica" šosejas nonākam Mazajā Baltezerā. Atliek to šķērsot un sākt ekspedīcijas intriģējošāko posmu.
Zudusī godība
Koku pludināšanas un plostnieku dzīvesveida ziedu laiki jau sen ir pagājuši un norietējuši 20. gadsimta vidū.
Kad infrastruktūra vairs nebija vajadzīga, tā lēnām gāja postā un sabruka arī kanāla ūdens līmeni regulējošās slūžas. Pēc desmitiem gadu nu atkal ir cerības, ka kanāla stāvoklis tiks uzlabots.
Pirms brauciena sapratām, ka pilnīgi noteikti neieraudzīsim neko ne tuvu tik iespaidīgu kā arhīvu kadros, taču klusu cerējām, ka kanāls būs braucams. Vismaz daļa tīmeklī atrodamo attēlu ir cerīga.
Savukārt tas, ka kanāls interneta meklējumos faktiski nefigurē kā laivošanas maršruts, raisīja bažas. Kādu brašu laivotāju 2006. gada apraksts par braucienu caur šo kanālu arī nebija pārāk iedvesmojošs, bet vēlme izmēģināt pašiem bija lielāka.
Brist, braukt, nest, atkārtot, finišēt
Trīs kilometrus garā kanāla ieteka ezerā ir ātri atpazīstama – kanāla malas ierobežo vēl saglabājušies koka pāļi, kas iestiepjas kādu gabalu ezerā. Iebraukt gludi gan neizdodas – ietekā ir saskalotas smiltis un gabaliņš ir jāpabrien ar kājām.
Taču drīz jau var kāpt uz dēļa un domāt gaišas domas... īsu brīdi. Sporta dēļa garā spura nav pati labākā ideja šādiem šaubīgiem ūdeņiem un sāk ķerties aiz tilpnes dibena, kas izrādās neticami labi saglabājusies kanāla koka pamatne.
Drīz nākas kāpt nost un brist malā – koka grīda pakāpeniski paliek augstāka un ūdens seklāks, līdz koka konstrukciju paliekas jau ir pilnībā ārpus ūdens, bet kanāls ir neizbraucams. Nekas cits neatliek, kā dēļus nest pa krastu.
Pēc gabaliņa atkal parādās kaut cik braucams ūdens, ko gan bieži aizšķērso krituši koki. Nosacīti mierīgāka braukšana sākas pēc slūžu drupām, taču arī te ik pa laikam jāpārvar kāds kritis koks vai bebru sabūvēts dambis.
Savukārt, tuvojoties Gaujai, kanāls vietām kļūst tik sekls, ka atsevišķas vietas ir jāpārbrien. Galu galā beidzot ieraudzīt kanāla beigas pie slūžām Gaujas pusē ir ļoti patīkami.
Tā kā ūdens līmenis kanālā bija zems, var pieņemt, ka citos apstākļos tas būtu labi izbraucams, neskaitot sākuma posmu pie slūžām, taču vasarā noteikti papildu grūtības sagādātu saaugušās zāles, kas maršruta lietderību siltajā gadalaikā padara ļoti apšaubāmu.
Kopumā no visa kanāla garuma braukt sanāca vismaz divas trešdaļas, tiesa, braukt, celt pāri baļķiem un bebru dambjiem, atkal braukt... Tāpēc laika un enerģijas patēriņš bija liels.
Lai noslēgtu ieplānoto maršrutu, atliek pārvarēt pēdējos aptuveni 17 kilometrus līdz jūrai. Taču Gaujas spēcīgajā straumē tas nemaz nav tik daudz. Pat ļoti spēcīgais pretvējš, kas brīžiem šķietami aptur virzību uz priekšu, izrādās vājāks par Gauju – skatoties uz krasta līniju, redzams, ka virzība uz jūru tik un tā turpinās.
Gaujas ieteku jūrā sasniedzam ap pieciem vakarā, ir pieveikti 50 kilometri, ceļā pavadītas aptuveni 10 stundas, no kurām astoņas kustībā. Maršrutā redzēta osta un kuģi, izbaudīts dabas miers ezera vidū un šauros kanālos, novērtēts industriālais mantojums un arī fiziski labi pastrādāts.
Maršruta priekšrocība ir tas, ka nav jāplāno sarežģīta loģistika un jābrauc 100 kilometrus no Rīgas – atliek vien ielaist peldlīdzekli Daugavā, un piedzīvojumi var sākties.
"Šis maršruts ir unikāls, jo tajā ir viss - Daugava un Rīgas centrs, osta ar okeāna milžiem un ostas celtņiem, plašais Ķīšezers, Baltezers ar skaistajām salām, Gaujas - Baltezera kanāls, kas sagādās prieku tiem, kam patīk upes ar šķēršļiem, un Gauja - strauja un skaista kā vienmēr. Pat ja esi rīdzinieks, tu pilsētu ieraudzīsi no pavisam cita skatu punkta," pēc brauciena rezumē maršruta izplānotājs Ansis Dobelis no "Supfit.lv".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
