Harizmātiskais latviešu teātra režisors un Dailes teātra dibinātājs Eduards Smiļģis bija neparasta un liela personība, un arī viņa nams, kurā iekārtots tagad Teātra muzejs, ir viens no interesantākajiem un leģendām apvītākajiem Rīgā.
Ēka uzmanību izpelnījās jau savos pirmsākumos, kad tajā saimnieks bija ar fantastisku iztēles lidojumu apveltītais režisors Eduards Smiļģis, kas pēc izglītības pats bijis arī inženieris, tāpēc varējis izplānot sev piemērotu namu, kurā manāmi daudzi teatrāli elementi. Atmiņās režisora līdzgaitnieki stāsta, ka Smiļģis vienā mirklī ar savu stāstījumu vien spējis uzburt gluži vai 1001 nakts pasakas ainas no austrumiem vai Norvēģijas gleznainos kalnus ar Pēru Gintu - šāda brīnumu pasaule redzama arī viņa namā.
Kā tapa Smiļģa māja
Eduardu Smiļģi ceļi uz Āgenskalnu (jeb Hāgenskalnu, kā režisors to sauca) atveda deviņpadsmitā gadsimta beigās, kad viņa tēvs nopirka zemesgabalu Dorofejevkā, tagadējā Eduarda Smiļģa ielā, kur tajos laikos vēl valdījusi lauku idille. Starp māju smilšu pakalnā un Daugavu pletusies pļava, kurā tecēja strauts, ganījušies lopi, bet tālāk aiz tagadējās Nometņu ielas slējies priežu mežs, teikts Teātra muzeja mājaslapā.
Ar māju un Hāgenskalnu Eduardam Smiļģim saistījusies bērnība. Taču divdesmitā gadsimta sākumā Smiļgu īpašumā nonāca ēka, kuru arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam (viņa dzīvoklī starp citu tagad iekārtots Rīgas Jūgendstila muzejs) pasūtījis kaimiņš Kārlis Valmans. Eduards Smiļģis iecerēja vērienīgu tās pārbūvi un pie darba lika labākos meistarus. Mājas būvniecībā roku pielika arhitekts Ernests Štālbergs, kura pazīstamākais veikums ir Latvijas Universitātes Lielā aula, kā arī dalība Brīvības pieminekļa risinājuma izstrādē, mākslinieks Hermanis Grīnbergs, kura darbīgajās rokās tapis Saeimas iekštelpu dekors un lepnā kinoteātra "Splendid Palace" krāšņums, māju izdaiļoja arī slavenā mākslinieka Konstantīna Rončevska skulptūras. Pats Smiļģis rūpīgi iesaistījās mājas tapšanas procesā – viņš zīmējis un skaidrojis savas grandiozās ieceres.
Drīz vien Pārdaugavā pacēlies nams, kāda otra Rīgā nav. Jaunizveidotā ēka izraisījusi plašas diskusijas – teātra pētnieki pie arhitektiem mēģinājuši noskaidrot, kā sauc stilu, kurā būvēta Smiļģa māja. Vienam ēka saistījās ar renesansi, antīko pasauli, citam mājas interjers atsauca atmiņā vēsmas no Ēģiptes. Interesanti, ka pārbūvētajā mājā ieejas vējtverī griestus rotāja baloža zīmējums – tā bijusi gan atsauce uz bērnības aizraušanos, kad vecajā mājā Smiļģis stundām ilgi pavadījis laiku uz jumta esošajā baložbūdā, gan Svētā Gara simbols kristietībā.
Tomēr cēlais nams nekad nav bijis līdz galam pabeigts, īpašnieka jaunās ieceres un vētrainā daba neļāva pielikt punktu celtniecības un iekārtošanas darbiem. Lai arī Smiļģim mūžīgi nācies kauties ar naudas grūtībām un kreditoriem, viņš zinājis kā ar mazumiņu panākt grandiozu efektu - šo māku ilgie gadi teātrī bija iemācījuši - visam bijis jābūt iespaidīgi. " Tas gan zināms, ka mājā, kas drīzāk celta no sapņu vielas, ne prozaiskiem ķieģeļiem, bijuši visi meistara dzīves laikā pieejamie tehniskie jauninājumi, piemēram, tālrunis," teikts muzeja mājaslapā.
Tā kā teātris bija visa Smiļģa dzīve, arī viņa mājā atrodas skatuve un skatītāju zāle, kurā nekad tā arī netika risinājusies teātra izrāde publikai, taču tā kalpoja kā darbnīca un svētnīca Eduardam Smiļgim. Tā ir miniatūra Smiļģa Dailes (tagadējā Jaunā Rīgas teātra) skatuves kopija. "Nams Pārdaugavā bija burvju māja, kuras dārgumus nebija iespējams vienā reizē ne aptvert, ne izskaitīt. Tas bija Dailes teātra turpinājums, šī teātra daļa," atmiņās raksta Smiļģa lielā teātra prīma Lilita Bērziņa.
Vēlāk Otrais pasaules karš kā iznīcinošs viesulis brāzās pāri Eiropai un Latvijai, nesaudzējot arī šo māju. Ēkai iebruka griesti un tika nodarīti citi bojājumi. Kaut kas jau tika atkal atjaunots, bet ne līdz galam, un pēc Smiļģa nāves viņa kādreiz lepnais nams ātri vien pārvērtās drupu kaudzē.
Atdzimst par muzeju
Tomēr tas nenogrima aizmirstībā, jo ar toreizējās Teātra biedrības atbalstu nams pirms vairāk nekā 40 gadiem tika atjaunots, pareizāk, uzcelts no jauna pēc arhitekta Ilgoņa Stukmaņa projekta.
Arī pats Eduards Smiļģis pirms nāves esot izteicis vēlmi, lai mājā pēc viņa aiziešanas tiktu ierīkots teātra muzejs. Tas piepildījies 1974. gada 16. augustā, kad notikusi svinīgā mājas atslēgu nodošana muzejam. Nostāsti vēsta, ka tieši šajā vasaras dienā, netipiski laikapstākļiem, uzziedējusi ābele. Sens ticējums vēstot, ka ābeles ziedēšana rudenī nesot saimniekam īpašu veiksmi. Nedaudz vairāk kā pēc diviem gadiem, tieši Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, 23. novembrī, jaunizveidotais Teātra muzejs jau pirmo reizi uzņēmis apmeklētājus.
Pašlaik muzejs atrodas Kultūras akadēmijas pārraudzībā. Šobrīd tur var iepazīties ar pastāvīgajām ekspozīcijām - latviešu teātra pirmsākumiem un Eduarda Smiļģa personību caur viņa radītajiem darbiem, kā arī apmeklēt izstādes un noskatīties fragmentus no izrāžu videoierakstiem kopā ar muzeja speciālistu komentāriem. Var arī apskatīt dažādas teātra relikvijas un meistara kabinetu, kā arī leģendāro skatuvi. Pa retam tur notiek arī teātra izrādes un koncerti.
Īpaši skaisti šajā neparastajā teātra mājā ir pavasarī, kad vecais "Hāgenskalns" tērpjas ceriņu un ziedošu ābeļu rotā, jo nama lepnums ir arī dārzs ar balto strūklaku un kāpnēm.
Šogad par godu svētkiem katrā mēneša 23. datumā pulksten 18.00 muzejā notiks sarunas par Eduardu Smiļģi un viņa laikabiedriem, par muzeja izveidi un attīstību, par lielā meistara atklāsmi muzejā un popularizēšanu ārpus tā, pastāstīja muzejā.
Vairāk informācijas: Teatramuzejs.lv
Darba laiks: no otrdienas līdz sestdienai - no pulksten 11.00 līdz 18.00, pirmdienās un svētdienās muzejs slēgts.
Ieejas maksa: Pastāvīgās ekspozīcijas apskate – eiro skolēniem, studentiem, pensionāriem; divi eiro pieaugušajiem. Pieejamas arī atlaides ģimenēm. Bezmaksas biļetes bērniem līdz skolas vecumam, Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas studentiem, Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas nodaļas studentiem, Muzeju darbiniekiem, ICOM kartes īpašniekiem.
Adrese: E. Smiļģa ielā 37/39, Rīgā, LV – 1002
