Otrdien, 27. septembrī, pasaulē atzīmē Tūrisma dienu, šī diena ir tūrisma sezonas beigas ziemeļu platuma grādos un sezonas sākums dienvidu platuma grādos. Zīmīgajā datumā biznesa augstskolas "Turība" docētājs un Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņš skaidro, kādas ir aktuālākās tūrisma tendences, un, kas mainījies globālo terorisma draudu ietekmē.
Tūrisms vairs nav luksusa prece
Runājot par tūrismu, Lingebērziņš aicina atcerēties, ka tūrisms un viesmīlība iet roku rokā, arī ar izklaides industriju un citām jomām. Šobrīd ir vērojams, ka mainās motivācija, kāpēc cilvēki ceļo, proti, kādreiz klasiskā tūrisma definīcija vēstīja, ka tūrisma galvenais mērķis ir relaksācija, taču tagad būtisku sadaļu nozarē veido, piemēram, korporatīvais tūrisms, kura galvenais mērķis protams, ir darbs, konferences un bizness.
Nenoliedzami, lielākais segments tūrisma nozarē joprojām ir atpūtas braucieni – masu tūrisms uz kūrortiem, bet korporatīvais, gastronomiskais u.c. veidu tūristi veido tikai nelielu nozares daļu, taču arī tur ir pieaugoša tendence, uzskata Lingebērziņš.
Tūrisms vairs nav luksusa prece – šobrīd tas ir brīvā laika pavadīšanas veids, daļai sabiedrības tas jau kļuvis par dzīvesstilu. Tūrisms kļuvis daudz pieejamāks – samazinās transporta izmaksas, pieaug ceļošanas veidi un galamērķi, attiecīgi ceļotājam ir daudz lielāka izvēle.
Apmeklētākie galamērķi paliek nemainīgi
Ja runājam par to, kas tūrisma nozarē ir nemainīgs, tad jāsaka, ka pēdējos desmit gados nav mainījušies apmeklētākie galamērķi, piemēram, Francija, Grieķija un Spānija. To nav ietekmējuši arī terorisma draudi – Francijas tūrisma zīmols ir tik spēcīgs, ka terorisma gadījumi tūrisma intensitāti mazināja tikai īslaicīgi. Katru gadu uz Franciju brauc aptuveni 50 miljoni tūristu, tāpēc makro līmenī izmaiņas nav jūtamas, skaidro Ēriks Lingebērziņš.
Lielākas izmaiņas vērojamas, ja analizējam to, kas ceļo – cilvēki sāk ceļot daudz ātrāk, raugoties no vecuma aspekta, un turpina ceļot daudz ilgāk. Dzīves nogrieznis, kurā cilvēki ceļo, kļūst aizvien garāks. Mainās arī tendence, no kurienes nāk lielākais ceļotāju daudzums – ja kādreiz lielākās tūristu plūsmas nāca no Eiropas, Ziemeļamerikas un Japānas, tad tagad vērojams tūristu pieaugums arī no pārējās Āzijas – Ķīnas, kas ir visstraujāk augošas izejošā tūrisma tirgus pasaulē, Indijas, Malaizijas, Indonēzijas u.c. "Arī mēs – Austrumeiropa – esam salīdzinoši jauns izejošā tūrisma tirgus, daudzi ceļotāji nav bijuši ne tuvu visos Eiropas galamērķos, nemaz nerunājot pat tālākiem ceļojumiem, tāpēc mums priekšā vēl daudz neapgūtu apvāršņu," skaidro Lingebērziņš.
Vidējais tūrists, kurš viesojas Latvijā, ir pensijas vecuma vācietis
Runājot par to, kādi ceļotāji izvēlas Latviju kā tūrisma galamērķi, jānodala divas lietas, proti, ko mēs gribētu redzēt viesojamies Latvijā, un, kāda ir reālā situācija. Ja medijos nereti izskan viedoklis, ka Latvijā ir, piemēram, gastronomiskā tūrisma galamērķis, tad reālā situācija liecina, ka uz Latviju lielākoties tūristi dodas tranzītā, vai arī tikai, lai apmeklētu Rīgu. Rīga ir Latvijas tūrisma ūdensgalva, neraugoties uz to, ka arī ārpus Rīgas ir ko darīt un redzēt.
Vidējais tūrists, kurš viesojas Latvijā, ir pensijas vai pirmspensijas vecuma vācietis. Tas, protams, nav slikti, jo šāds tūrists ir pietiekami maksātspējīgs, viņam ir interese pabūt arī ārpus Rīgas, piemēram, Liepājā vai Rundālē u.tml.
Tūristi no Krievijas joprojām brauc uz Latviju
Galvenie Latvijas tūrisma tirgi ir kaimiņvalstis – Lietuva, Igaunija un Krievijā. Tas ir pilnīgi normāli visā pasaulē, piemēram, Zviedrijā visvairāk tūristu ir no Norvēģijas, bet Dānijā – no Vācijas. Daudzi tūrisma nozares uzņēmumu pārstāvji Latvijā jūt izmaiņas ienākošā tūrisma ģeogrāfijā, taču situācija nav tik dramatiska, kā varētu šķist, arī tūristi no Krievijas joprojām brauc uz Latviju.
Samazinājumu tūristu apjomā no Krievijas var kompensēt ar ceļotājiem no Vācijas vai Skandināvijas, taču ir viena nianse, tēriņu ziņā tie nav līdzvērtīgi – tūristi no Krievijas visbiežāk izvēlas dārgākas viesnīcas un restorānus, kā arī uzturas ilgāk. Ja salīdzinām tūristu no Krievijas un Vācijas, aptuvenā starpība varētu būt pat divas vai trīs reizes lielāka.
Tūrists no Latvijas joprojām ir diezgan kūtrs
Izejošajam tūristam no Latvijas joprojām ir daudz aizspriedumu un stereotipu par ceļošanu. Esam slinki izvēlēties tādus galamērķus, uz kuriem netiek piedāvāti tiešie lidojumi. "Ceļotāji no Latvijas ir ļoti pateicīgi klienti dažādām tūrisma aģentūrām – tā kā nevēlamies meklēt un plānot paši, iegādājamies jau gatavus piedāvājumus. Ceļotājam no Latvijas patīk saņemt jau gatavu un izplānotu ceļojumu. Tāpēc arī Latvijā ir aptuveni 250 tūrisma aģentūras, kas tik nelielai valstij ir ļoti daudz," uzskata Lingebērziņš, vēl piebilstot: "Pasaules Tūrisma dienā visiem Latvijas tūrisma nozares pārstāvjiem gribētos vēlreiz atgādināt to, cik būtiski ir sadarboties. Par to visu laiku tiek runāts, taču praksē sadarbība joprojām buksē. Ja viena tūrisma mītne izvieto savos stendos cita tūrisma objekta bukletus, tā vēl nav sadarbība. Ir ārkārtīgi maz gadījumu, kad vienā tūrisma objektā stāsta un dalās ar informāciju par citu."
