Līču-Laņģu klintis atrodas Priekuļu novadā, Gaujas nacionālajā parkā. Tas ir tiešām iespaidīgs dabas veidojums. Šīs klintis ir arī vienas no lielākajām klinšu sistēmām Latvijā. Līču-Laņģu smilšakmens atsegums veidojies vairāk nekā pirms 300 miljoniem gadu, un Līču klints augstums ir 30 metri, savukārt Laņģu klints augstums ir 11 metri. Tie visi gan ir tikai skaitļi, daudz iespaidīgāk ir pašam šo dabas brīnumu skatīt savām acīm, tomēr pirms tam tas vēl ir jāatrod...
Pirms devos apskatīt Līču-Laņģu klintis, meklēju informāciju par takas atrašanās vietu, jo biju lasījusi par dažādiem maršrutiem. Netālu no klintīm atrodas Lodes māla karjers un rūpnīca, tāpēc maršruts, kuru izveidoja GPS navigācija, veda garām rūpnīcai, taču biju arī iepazinusies ar maršrutu, kurš veda gar karjeru. Klintis atrodas aptuveni trīs kilometru attālumā no Lodes dzelzceļa stacijas, netālu ir arī automašīnu stāvvieta, tāpēc nokļūšana būs ērta ikvienam, arī autobusu pietura atrodas turpat netālu.
Pie dzelzceļa stacijas bija izveidota norāde uz Līču-Lanģu klintīm, kura veda gar karjeru, nevis rūpnīcu, tāpēc izvēlējos doties pa labi no dzelzceļa stacijas un sekot norādēm. Pie klintīm var nonākt, izvēloties abus maršrutus, tomēr ieteiktu vadīties pēc norādēm, lai neapjuktu. Sākotnēji tās izvietotas pārredzami, taču dažos posmos gan bija vajadzība pēc vēl kādas norādes, lai zinātu, uz kuru pusi iet, šoreiz gan palīdzēja jau citu atpūtnieku sniegā atstātās pēdas.
Maršruts sākās jau no iepriekš pieminētās Lodes dzelzceļa stacijas, tālāk cauri mežam, gar Lodes māla karjeru, tālāk jau sekoja mazas taciņas un pēc tam bija jādodas pa diezgan stāvām nogāzēm lejā. Ziemas laikā šeit noteikti jābūt uzmanīgiem, kā arī jāizvēlas atbilstoši apavi, jo vietām šīs nogāzes un arī kāpnes ir tik slidenas, ka jāpieturas pie kāda koka vai krūma.
Nokāpjot pa stāvākajā nogāzē izveidotajiem koka pakāpieniem, norādes uz klintīm bija iezīmētas ar nelielām bultiņām uz koka. Tā kā viena bultiņa rādīja pa labi, otra pa kreisi, tika izvēlēts ceļš pa labi, kas gan nebija pareizais virziens. Tā nu, noejot pāris minūtes un saprotot, ka sniegā atstāto pēdu īpašnieks devies uz kādu citu apskates objektu (vēlāk sastaptā vietējā iedzīvotāja pastāstīja, ka šeit makšķernieki dodoties uz upi), GPS navigācija ļāva atrast īsto ceļu – iepriekš vajadzēja sekot bultiņai, kas norādīja pa kreisi.
Kad atrod īsto ceļu, skaidrs, ka drīz vien tiks ieraudzītas klintis. Te ir izbūvēta gājēju taka ar tiltiņiem un koka kāpnēm gandrīz pusotra kilometra garumā, tāpēc ceļš uz klintīm ir gana drošs un komfortabls. Un beidzot arī sasniegtas Līču-Laņģu klintis. Skats tiešām ir iespaidīgs, jo, kā jau iepriekš tika minēts, Līču klints augstums ir pat 30 metri. Klintis šeit ir oranži brūnganā krāsā, vietām pat spilgti oranžā krāsā, saulainā dienā tās noteikti izskatās vēl košākas. Vietām var ieraudzīt sūnas vai klintis vispār nevar pamanīt, šeit ir mazākas un lielākas alas, no klintīm iztek arī avoti – kopumā astoņi. Skati tiešām ir skaisti, nemitīgi jāpaceļ galva, lai ieraudzītu klints augšējo daļu.
Kopējo maršrutu līdz klintīm var pagarināt, izvēloties doties vēl tālāk, piemēram, līdz Gaujas upei vai apskatot arī citus objektus, piemēram, Lielās Ellītes alu, kas atrodas aptuveni kilometra attālumā no dzelzceļa stacijas.
Pirms došanās uz klintīm ieteiktu kārtīgi apskatīt maršrutu, kā arī izvēlēties atbilstošus apavus, lai pārgājiens izdotos. Šeit skaisti noteikti būs visos gadalaikos, īpaši tad, kad kokiem lapas vēl nav izplaukušas, lai būtu iespējams kārtīgi apskatīt klintis, taču arī, piemēram, vasarā šeit būs vērts atgriezties.
Kā rakstīja Ojārs Vācietis, "Dievs bija iemīlējies, pasaulē laizdams Gauju", šīs upes nacionālais parks ir krāšņu dabas objektu un veidojumu pārpilns, šajā rakstā piedāvājam iepazīt vēl citas klintis, ko te var skatīt.
