Padures muižas klēts pagalmā interesenti ne tikai iemēģināja labības kulšanas procesā, bet arī iepirkās rudens gadatirgū, baudīja mūziku, vizinājās pajūgā un piedalījās dažādās atrakcijās. Aplūkojamas bija arī vairākas izstādes, tai skaitā plaša senlietu ekspozīcija Padures klētī, kas stāsta par lauksaimniecības vēsturi. Šāda klēts ir vienīgā Baltijā.
"Pasākumā gāja kā pa mašīntalku!" saviļņota bija pasākuma organizatore Alise Volanska. "Tik pozitīvs pasākums sen nav bijis. Cilvēki bija tikpat vienoti kā savulaik īstos Ražas svētkos. Ļaudis nāca ar savām iniciatīvām, pieteicās piedalīties, dziedāt un spēlēt. Turklāt Dievs mūs mīl, jo laiks lutināja!"
Savukārt pasākuma noslēgumā uz klausītāju iemīļoto muzikālās apvienības "Raxtu Raxti" koncertu pulcējās liels ļaužu pulks. Koncertu veidoja Imanta Kalniņa dziesmas tautas mūzikai pietuvinātā skanējumā, neierastas latviešu tautasdziesmu versijas un oriģinālmūzikas skaņdarbi. "Raxtu Raxti" mūzikā izmantoja gan tradicionālos latviešu tautas mūzikas instrumentus, gan pasaules mūzikas etnoinstrumetus, radot īpašu un neatkārtojamu tikai sev raksturīgu skanējumu.
Ja kādreiz labību pļāva ar sirpjiem vai labības izkaptīm un sasēja kūlīšos, pēc tam žāvēja rijās un izkūla ar spriguļiem, tad vēlāk spriguļus aizstāja kuļmašīnas. Mašīna "Imanta" kādreiz darbojās Rumbas pagastā. Pēc garas kuļmašīnas darbības vēstures un nelabvēlīgiem glabāšanas apstākļiem, to iegādājās un, pēc trīs gadu ieguldīta darba, restaurēja. Tas noticis pateicoties biedrībai "Padure" un daudzu cilvēku, tai skaitā vietējo uzņēmēju atbalstam.
Lūk, neliels ieskats svētku norisē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
