Šajā nedēļas nogalē, kad saule lutina, daudzi vēl steigs izbaudīt pēdējo ievziedu skurbo krāšņumu Siguldā. Vērts ceļu nedaudz pagarināt un, šķērsojot Gauju, doties uz Krimuldas pili, kas arī pašlaik tērpjas ziedu rotā un būs interesants apskates objekts.

Krimuldā sākotnēji dzīvojušas lībiešu dzimtas, bet 13. gadsimtā šeit ienākuši krustneši. Skaistajā Gaujas ielejas labā krasta muižā valdījuši dažādi laiki – vāciešu, polu, zviedru, krievu. Tuvumā redzamas arī drupas no Rīgas arhibīskapijas senās pils – tā nodedzināta Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gadsimtā. Mūsdienās muiža atguvusi savu šarmu un cienību – tur iekārtota sanatorija un viesnīca.

19. gadsimta sākumā Krimuldas muižu iegādājas firsts Johans fon Līvens, ievērojamās vācbaltiešu dzimtas pārstāvis. Līvenu dzimta Krimuldā saimnieko līdz pat 1921. gadam, veidojot parkus un pastaigu vietas, padarot apkārtni arvien pievilcīgāku un slavenāku, zina stāstīt Ingus Krūmiņš no Krimuldas muižas.

Krimuldas ainavu skaistums un miers savulaik piesaistījis arī augstāko rangu amatpersonas – 19. gadsimta vidū šeit atvaļinājumu pavadījis, piemēram, Vidzemes ģenerālgubernators Aleksandrs Suvorovs, bet Krievijas cars Aleksandrs II savas vizītes laikā apmeklējis jaunizveidoto parku, kas viņu sajūsminājis tādā mērā, ka šim apmeklējumam par godu uzcelts pat koka tilts pār Gauju un serpentīna ceļš. Tie abi ir atjaunoti un pieejami arī šodien.

Jaunā Krimuldas pils ir būvēta 1822. gadā klasicisma stilā un tā ir izcils šādas arhitektūras paraugs Latvijā. Tagad tur darbojas sanatorija, kur var atgūt spēkus un vingrumu dzīves posmos, kad ir nepieciešama ilgstoša atpūta miera un klusuma gaisotnē, sirsnīgu un prasmīgu speciālistu klātbūtnē.

Mūsdienās Krimuldā redzami visi laikmeti, kas to veidojuši – dabas pirmatnīgums skatā uz Gaujas senleju, kādreizējā bruņinieku drošsirdība viduslaiku pils drupās, dabas valdzinājums pastaigā pa parku, elegantā vēstures elpa jaunajā pilī, kur parūpēties par veselību sanatorijā. Pils šarmantā savrupība ļauj izbaudīt "Vidzemes Šveices" pievilcību ainaviskā klusumā, kas reiz apņēmusi dižciltīgu ļaužu bezrūpīgās dzīves gaitas.

Krimuldas muiža celta klasicisma stilā un no tās paveras skats uz Gauju un tās senielejas pirmatnējo dabu. Tajā ir vietējā vīna darītava. Muižas vīndaris apmeklētājus šeit iepazīstina ar mājas vīnu pasauli, stāstot, kā nogatavojušās ogas pārtop daudzveidīgu garšu dzērienos, atklājot arī kādu noslēpumu iz senākiem notikumiem pilī.

Foto: Publicitātes foto

Ja pēc vīnu degustācijas vai pils greznuma apskates radusies vēlme pēc kāju izlocīšanas, pa labiekārtotām takām nesteidzīgi ceļotāji var doties veselīgā pastaigā gar smilšakmens klintīm un gleznainām ainavām. Līvenu dzimtas izveidotie pastaigu ceļi ir iekārtoti, lai Krimuldas viesi uzņemtu mieru lēnās pastaigās un gūtu mundrumu no bagātīgās dabas un klusuma, kas plūst viscaur Krimuldas pils apkārtnei.

Vērts aiziet arī līdz pils skatuvietai, kur teju no putna lidojuma izrāda Gaujas senlejas varenību, ļaujot izjust skatu, kādu redzēja pilskungi, baudot rīta tēju un smalku grauzdiņu uz omulīgā balkona.

Ja ar šo skatu vēl ir par maz, turpat ir arī vienīgais gaisa tramvajs Latvijā, kas savieno abus Gaujas krastus un paver acīm, iespējams, gleznaināko mūsu zemes ainavu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!