"Lielākā dabiskā pazemes telpa Latvijā - Dauģēnu Lielās alas lielā zāle - ir sabrukusi. 11. martā notikuma vietu apmeklējām pētnieciskos nolūkos, lai novērtētu sabrukšanas apmērus un apstākļus. Zāles izmēri pirms sabrukšanas bija: garums ap 13 metri, platums līdz 7 metri, griestu augstums ap 8 metri. Tagad ala kļuvusi īsāka par apmēram 15 metriem, bet joprojām tā ir garākā Latvijā ar ap 330 metru garumu," savā "Facebook" profilā raksta viens no Latvijas Petroglifu centra pārstāvjiem Andris Grīnbergs. Viņš sociālajā tīklā publicējis iespaidīgas fotogrāfijas no alas, turklāt zina stāstīt, ka jau janvārī bijuši vērojami noslīdējumi ap alu.

Nogruvums bijis plašs un postošs. Otrdien, 13. martā, arī Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti apsekojuši teritoriju. Kā stāsta pārvaldes pārstāve Maija Rēna, pašlaik pie alas novērota pastiprināta cilvēku interese, tomēr speciālisti nopietni aicina netuvoties nobrukumu vietai, jo zemes virskārta joprojām tur ir nestabila un noslīdējumu procesi turpinās. Jau esošie norobežojumi nogruvumā neesot cietuši, bet DAP izvietošot vēl citas norobežojuma un brīdinājuma zīmes, kas vēstīs, ka atrasties pie alas un alā ir ļoti bīstami. Uz jautājumu, vai, iestājoties sausākam laikam, situācija šajā vietā varētu normalizēties, Rēna vēl nevarēja atbildēt, sakot, ka pašlaik uz vietas strādājot speciālisti un par tālākajiem dabas procesiem vēl pāragri spriest.

Savukārt Mazsalacas Tūrisma informācijas centrā (TIC) pastāstīja, ka Dauģēnu alas atrodas Latvijas valsts mežu īpašumā. "Pašlaik sazināmies ar zemes īpašniekiem un Dabas aizsardzības pārvaldi, lai plānotu, kā rīkoties tālāk. Norobežošanas darbi nav nepieciešami, jo iebrukusī ala jau atrodas norobežotajā zonā aiz koka margām" pastāstīja TIC pārstāve Lana Cēse.


"Pēc mūsu secinājumiem alas lielās zāles sabrukšana nav notikusi tagad, marta sākumā, bet gan janvārī vai februārī, iespējams, pirms lielā aukstuma. Katrā ziņā, tas, ko redzat bildēs, ir viss, ko tur var tagad redzēt, un doties uz šo objektu nav ieteicams. Alas tālākās ejas ir saglabājušās, bet tās līdz vasaras sākumam būs ļoti dubļainas, un alā joprojām ziemo sikspārņi, kurus nevajag traucēt! Pavasara palu laikā alas ejas atkal pieplūdīs ar upes ūdeni," raksta Grīnbergs.

Dauģēnu alu labirints atrodas Mazsalacas novadā Salacas krastos un ir ievērojams dabas piemineklis. Šī ir visgarākā dabīgi veidojusies ala Latvijā un visā Baltijā. Viena alas ieeja ir līdz ar upes vasaras līmeni, otra – nedaudz augstāk klintī. Ala pirmoreiz izpētīta un uzmērīta 1988. gadā, teikts interneta vietnē "Alas.lv".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!