Foto: Māris Pilāts
Lielajam Ķemeru tīrelim piemīt īpaša burvība. Un to pierādījis arī Māris Pilāts, kura vaļasprieki ir fotografēšana un ceļošana. Kopā ar draugiem viņš šajā vietā pabijis visos gadalaikos, nakšņojot gan vasaras tveicē un odu uzbrukumu laikā, gan arī ziemas saltumā.

Abi Māra vecāki ir biologi – tieši šī iemesla dēļ jau no agras bērnības viņš tika ņemts līdzi ekspedīcijās ne vien pa Latviju, bet arī uz citām valstīm. Turklāt arī pats Māris ir ieguvis maģistra grādu bioloģijā, lai gan labu laiku jau darbojas citā nozarē. Lai vai kā – apvienojot savas intereses un aizraušanās, Māris nokļuvis ne vienā vien piedzīvojumā, tostarp pavadot naktis arī Ķemeru tīrelī.

Foto: Māris Pilāts

"Es nevēlos pakļauties mūsdienu straujajam ritmam. Es nevēlos skriet. Tāpēc man un pāris draugiem ir izveidojusies laba tradīcija – doties dabā ne vien to lūkot ierastajā un bieži vien skrienošajā veidā, bet mēģināt to izjust, saredzēt un sadzirdēt. Ja lielais vairums cilvēku dabu lūkot dodas jau teju pusdienlaikā, nedaudz mazāka daļiņa saņemas atbraukt uz pašu saullēktu, tad mēs dabā visbiežāk dodamies jau iepriekšējā vakarā, lai jau nakti pavadītu tur, laukā."

Kā stāsta Māris, lai arī ir vēl pāris draugi, kuri gatavi šādām avantūrām, visbiežāk šādiem izaicinājumiem piekrīt viņa bērnības draugs Dāvis, ar kuru jau viņi pazīstami gandrīz 20 gadus, abus saista fotografēšana, turklāt arī studiju laiku viņi pavadījuši plecu pie pleca.

Parasti ideja par došanos šādos piedzīvojumos rodas spontāni, un lielu lomu spēlē laikapstākļi. Tomēr jebkurā gadījumā, kā smej Māris, galvenā sastāvdaļa nav fotografēšana vai dabas vērošana, bet gan kafija, kas šādiem pasākumiem ar nakšņošanu lieti noder. "Kā pirmais somā tiek iekrauts deglītis un gāze, tikko samaltas kafijas pupiņas, kafijas kanniņa, kafijas krūzes, piens un cukurs, un tikai pēc tam tiek krāmēta fotosoma vai nepieciešamā ekipējuma soma. Tā notika arī šoreiz," stāsta ceļotājs.

Kad ceļasomas sakrautas un abi draugu kompānijā pavakariņojuši pie jūras, naktī ceļotāju duets devies uz sava piedzīvojuma galamērķi.

Foto: Māris Pilāts

"Pēc pusnakts ierodamies stāvlaukumā, kurā redzam vēl vienu auto – tātad purva skatu tornī, visticamāk, atrodas vēl kāds. Lai nebojātu kāda potenciālo randiņu, nolemjam, ka mēs uz skatu torni nedosimies, bet nakti pavadīsim kaut kur nostāk no purva laipas guļamtīklos.

Kad esam atraduši piemērotu nakšņošanas vietu, saprotam, ka esam šo to palaiduši garām – ir saradusies odu un knišļu armija. Mums, kā jau pieredzējušiem dabā gājējiem, protams, nav līdzi nedz pretodu līdzekļu, nedz moskītu tīkli, ko pārlikt guļamtīkliem. Un ne jau tāpēc, ka mēs pie moskītiem raduši, bet gan tāpēc, ka aizmirsām par tiem. Tas, protams, neapstādina. Vēl naktī dodamies uzbildēt pāris bildes un tad ap diviem naktī laiks nedaudz pagulēt, lai jau četros atkal mostos un bildētu rīta bildes.

Foto: Māris Pilāts

Gulēt, protams, lāga nesanāk. Nākas maksimāli ielīst guļammaisā un, cik vien var, noslēgt guļamtīklu, lai mazie asins sūcēji netiek klāt. Tas, savukārt, pasliktina mikroklimatu guļammaisā. Tajā paliek pa karstu un arī svaigā gaisa cirkulācija ir limitēta, bet tas jebkurā gadījumā ir labāk nekā negulēt knišļu kauju dēļ.

Tādā pusrealitātē arī paiet miegam atvēlētās divas stundas, kad jau zvana modinātājs, kas nozīmē – ir četri no rīta. Paveros laukā pa šķirbu guļamtīklā, un ir skaidrs, ka nedrīkst vairs gulēt. Viss ir nokrāsojies skaistos, violetīgos toņos un purva ezeriņus ir ietinusi viegla migla.

Ātri tiek pārautas piemērotās drēbes pastaigai purvā, paķerta fotosoma un aiziet. Jāpiemin fakts, ka šī bija pirmā reize pēdējo gadu laikā, kad kafiju tā arī neuzvārījām – moskīti uzvarēja," stāsta Māris, skaidrojot, ka pēc saullēkta viņi nolēmuši mest mieru bildēšanai, tāpēc novākuši nometnes vietu un devušies tālākos piedzīvojumos.
Runājot par nakšņošanu šādos apstākļos, Māris teic, ka tādā purvā kā Lielais Ķemeru tīrelis grūtākais ir atrast piemērotu vietu teltij vai guļamtīklam. "Teltij vajag pietiekami plašu, sausu un līdzenu vietu, savukārt guļamtīklam vajag pietiekama biezuma kokus, kas spēj noturēt tavu svaru. Nesezonas periodā, protams, var izmantot skatu torni, kas ne vienu vien reizi ir darīts. Ķemeru purvā ir palikts visdažādākajās sezonās. Sākot no pavasara, beidzot ar ziemu un brangu salu ar sniegu. Aukstākā nakts, kas tur pavadīta, ir bijusi ap -20 grādiem auksta, un tā pavadīta skatu tornī zem klajas debess. Lieki piebilst, ka ziemā parasti esam vienīgie dabas vērotāji.

Ja ir attiecīgais ekipējums, tad nakšņošanu Latvijas dabā var izbaudīt pilnīgi jebkurā sezonā. Šobrīd, kad ir jau vasara, galvenais atcerēties, ka pamodušies ir odi un knišļi, arī ērces. Tāpēc līdzi labāk paņemt pretodu un ērču smēres vai pūšamos aerosolus. Jāņem vērā arī tas, ka šobrīd laukā ir diezgan kontrastējošas temperatūras. Ja pa dienu uzkāpj +28 grādi, tad, saulei norietot, gaiss strauji atdziest un var nokristies teju trīs reizes. Tāpēc līdzi labāk paņemt gan garās bikses, gan kādu siltāku jaku. Kājās vislabāk aut labus trekinga apavus, kājas jutīsies stabilāk un ērtāk.

Šobrīd jāatceras, ka meži ir diezgan sausi un jābūt īpaši uzmanīgam ar uguni. Ja vēlamies laukā gatavot ēst vai vārīt tēju/kafiju, tad labāk iegādāties deglīti un gāzes baloniņu. Neaizmirstam arī visu, kas ienests dabā, iznest arī laukā. Tiekamies tur ārā!"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!