Ķirbižu meža taka ar dižozolu un burbuļojošu upīti, kur barons reiz gājis vīnu dzert  (3)

Lai nokļūtu Ķirbižos, no Rīgas jābrauc Ainažu un Salacgrīvas virzienā, bet tad kādus 12 kilometrus pirms Salacgrīvas, aiz pagrieziena uz Tūju, jānogriežas uz zemes ceļa brīnumskaistā mežā. Tad pa to jāpabrauc vēl kādi kilometri un iebrauksiet tieši Ķirbižos.

Par to, ka esat klāt, liecinās sabiedriskā transporta pietura kreisajā pusē, kur košām krāsām uzrakstīts apdzīvotās vietas nosaukums. Tur tad arī jānogriežas pa kreisi un nonāksiet pie Meža muzeja, kur var novietot mašīnu.

Ja izdodas satikt muzeja lustīgo un atraktīvo saimnieci Māru Šņori, noteikti apskatiet arī muzeju – vadītājas stāsti par Bebra kungu, kura senči Latvijā ievesti vien padomju laikos, kā arī citiem zvēriņiem un mežsargu gaitām ir tā vērti!

Jāpiebilst, ka muzejs iekārtots 18.–19. gadsimtā būvētajā Ķirbižu muižas kompleksa klētī – skaistā pildrežģu ēkā – un tajā netrūkst ne senu mežsargu apģērbu, ne dzīvnieciņu un dažādu citu interesantu apskates objektu. Muzeja vadītāja varēs atbildēt arī uz jautājumiem par dabas taku un tās objektiem.

Pēc muzeja apskates jau pāri pļaviņai jādodas uz dabas taku. To izstaigāt nav grūti, jo visur ir norādes un atliek vien baudīt skaistos skatus. Pašā takas sākumā apskatāms varenais Vālodzes dižozols ar vareno 6,5 metru apkārtmēru un iespaidīgu zaru vainagu. Tas aug straujās Vitrupes krastos, pa kuriem tad arī ved dabas taka. Šeit var kārtīgi izkāpelēties un izložņāt nokritušos kokus, tiltiņus un apsūnojušos akmeņus.

Jauka vieta, kur piesēst un pavērot rimto dabas došanos rudens atpūtā, ir pie Vīna pagraba. Tur iekārtots soliņš un tāda kā terasīte krasta nogāzē, bet pie kājām burbuļo Vitrupe. Kā pastāstīja muzejā, vīna tur gan neesot, bet senāk jau barona fon Aderkasa laikos tur pats kungs mīlējis doties no netālās Ķirbižu muižas, lai nesteidzīgi baudītu atpūtu. Kalpi tad, protams, pienesuši arī vīnu… Jāpiebilst, ka viņa muiža arī atjaunota un redzama no muzeja, bet tā nav pieejama apmeklētājiem un ir firmas “Binders un Arčers” īpašums. Interesanti, ka te no 1856. līdz 1858. gadam Aderkasa ģimenē par mājskolotāju strādājis Latvijas himnas autors Baumaņu Kārlis – gan jau nogājis arī līdz Vitrupei un sirmajam ozolam.

Taka tālāk vijas kalnup, un pirms otrā tiltiņa pār Vitrupi iekārtota atpūtas vieta ar galdu un soliem, kur sarīkot pikniku. Atceļā sanāk iet gar pašu upītes krastu un vērot tās straujo tecējumu. Izziņas takā visā garumā ir arī informatīvas norādes uz interesantiem dabas objektiem, kas noderēs, ja vēlaties jaunajai paaudzei pastāstīt ko vairāk par dabu, piemēram, parādot skudrupūžņus, putnu būrus un milzu piepes.

Taka nav piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vai ģimenēm ar pavisam maziem bērniem, bet visiem citiem gan būs interesanta, ērti izstaigājama un izzinoša.

Netālu esoši apskates objekti: Vidzemes akmeņainā jūrmala, Āsteres muiža, Viņķeles muiža, dabas mācību taka pie Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolas, Niedrāju – Pilkas purva taka.