Kandavas pilsētā dzīvo ap 4000 iedzīvotāju. Pirmo reizi tā rakstos minēta 1230. gadā, bet pilsētas tiesības ieguvusi 1917. gadā – tā uzskatāma par Latvijā pirmā novada centru. Pilsētas ģērbonī ir zīles un ozollapas, savukārt novada ģērbonī stalti gozējas mežakuilis un čužu ziedi.
Uz Kandavu aizbraukt var dažādos veidos. Protams, ar personīgo auto – no Rīgas jābrauc pa Ventspils šoseju un pēc Pūres jānogriežas uz Kuldīgas ceļu. Arī sabiedriskais transports kursē salīdzinoši bieži – jāizvēlas, piemēram, Kuldīgas autobuss, kas brauc cauri Kandavai.
Pulvertornis, pilskalns un ieleja
Sendienu liecinieks Pulvertornis, kam vēsturnieki pat nav spējuši noskaidrot īsto celšanas gadu, apskatāms no ārpuses un gaida savu atdzimšanu. Skaidri zināms, ka tā ir vecākā Kandavas ēka. Turpat blakus ir Bruņinieku pilskalns ar Livonijas pils drupu fragmentiem, no kura paveras skaists skats uz Abavas upes ieleju.
Pie pilskalna ir vietējā mākslinieka Zigmunda Piņķa 2010. gadā veidots pils makets, ko mākslinieks ar palīgiem izveidoja pēc niecīgām ziņām par pili un paša veiktajiem drupu mērījumiem.
Kandavas vecpilsēta un promenāde
Kandavas vecpilsēta ir aiz kalna noslēpusies no garāmbraucēju acīm. Pilsēta lepojas ar kalnainām, šaurās ieliņām un senu apbūvi – starp citu, saglabājušās arī pāris bruģētas ieliņas. Kandavā ir jūtama vēstures aura, ko veido laternas, senatnīgie pagalmi un ēku velves, skulptūras u.c. Vietējiem un iebraucējiem patīk uzturēties vecpilsētas sirdī jeb promenādē.
Pilsētiņa ir bagāta ar strautiem, kas iztek no kalnainajām nogāzēm - strauts caurvij arī Kandavas promenādi. Promenādes strautu var pāriet, mērojot septiņus tiltiņus, kas veidoti jaunlaulātajiem seno kāzu tradīciju turpināšanai. Abpus strautam ir bērnu spēļu laukumi, atpūtas vietas, 10 ozolzīlītes ar Kandavas vēstures aprakstiem, kā arī promenādes centrā ir Ozolzīles skulptūra ar mazo mākslinieku, kur nofotografēties. Runā, ka, pieskaroties pie mākslinieka zīļu mices, ievēloties kaut ko tīkamu un ticot, tas piepildīsies!
Senču pilskalns un Pūzurgrava
Pilsētā ir arī otrs pilskalns – Kuršu jeb Senču pilskalns, kas atgādina lielu gultu un šī iemesla dēļ tautā iesaukts par Velna gultu, Dieva gultu. Arī no šī pilskalna paveras skaists skats tālumā uz Abavu un Latvijā vecāko laukakmeņu tiltu. Kuršu pilskalnā augšup ved kāpnes.
Pie kalna ir neliela autostāvieta ar pilsētas karti un informāciju par apskates objektiem. Dodoties augšup gar Kuršu pilskalnu, drīz nonāksiet līdz Pūzurgravai, kas paveras labajā pusē un pašlaik tiek attīrīta no krūmājiem, pamazām pārtopot par baudāmu gravu. Te pavasaros bagātīgi zied vizbulītes.
Ozolāju estrāde un Mākslas taka
Pretējā pilsētas pusē arī ir iespaidīgs, senu ozolu ieskauts, dabas veidojums, kas bijusi pateicīga vieta Ozolāju estrādes tapšanai pirms 60 gadiem. Vasarās te tiek rīkoti koncerti, izrādes, zaļumballes, kā arī visu gadu estrādes apkārtne ir iecienīta pastaigu vieta, stāvu pakalnu cienītājiem. Dažus kilometrus no estrādes atrodas Mācītājmuiža un neliela taka Abavas senlejas nogāzē, kur, nokāpjot pa 191 pakāpienu garām kāpnēm, var nokļūt Vecajos Ozolājos. Arī tur sendienās notikušas balles.
Ik gadu jūlijā Kandavā notiek Mākslas plenēri. Pēdējos gados mākslinieki kopā ar brīvprātīgajiem nedēļas plenēra laikā rada un pilsētai dāvina vienu darbu – tā jau ir radīti vairāki mākslas darbi, no kuriem ir izveidota Mākslas taka par godu gan Latvijas, gan arī Kandavas pilsētas tapšanas simtgadei. Takas skatu kartes var saņemt Kandavas Tūrisma informācijas centrā. Izstaigājot taku un atrisinot krustvārdu mīklu, var saņemt arī balviņas.
Pavasarīga dabas mošanās
Pavasaros īpaši krāšņi skati baudāmi Cēres pagasta lauku mājā "Kangari", kur saimniece Antra iedēstījusi 10 000 krokusus savam un viesu priekam. Saimniece audzē arī gliemežus, no augļiem un ogām gatavo kārumus, piedāvā azaidu lauku sētā un vasarā skaistā sēta kļūst par bērnu māju ar nometnēm mazākajiem.
Vēl viena īpaša vieta dabas baudītājiem un pakalnu cienītājiem ir Buses pilskalns un tā apkārtne, kur pavasaros bagātīgi zied vizbulītes. Pilskalns atrodas Matkules pagastā un uz Kuldīgas šosejas ir uzstādītas norādes, lai to ērti varētu atrast.
Ielejā plūst Imulas upe, un tur ir viens no sākumpunktiem Abavas ielejas takām. Var takās doties paši vai aicināt līdzi zinošo vides gidi Ivetu (tel. 28396830).
Raksts tapis sadarbībā ar Kandavas Tūrisma informācijas centru.
