Āža skūpsts un sieva - kaza
Pēdējos gados Latvijā tiek piedzīvots īsts mājražošanas atdzimšanas bums. Strauji audzis tādu lauku saimniecību skaits, kas ražo, audzē vai izgatavo kaut ko tiešām īpašu, neparastu. Kaut ko tādu, ko citi cilvēki būtu ar mieru braukt skatīties, lai savām acīm redzētu, kā tas viss top, un pat tajā visā piedalītos. Visā Latvijā popularitāti piedzīvo dažādi lauku labumu tirdziņi, kad satiekas radoši saimnieki-ražotāji un prasīgie, zinātkārie pircēji, kas gatavi maksāt vairāk par tepat Latvijā izaudzētiem augļiem, tepat darinātu vīnu, sieru, kafiju, maizi, te adītām cepurēm un te darinātām koka mucām.
"Taču tikai tagad šie lauku ražotāji un audzētāji sākuši atvērt savas durvis tūristiem. Viņi ir sapratuši, ka tas ir abpusēji izdevīgi. Pircējs pats atbrauc uz laukiem, redz, izmēģina, nopērk, labi pavada laiku, bet saimnieki gūst iespēju popularizēt savu produktu, nodarbošanos un var uzreiz savu preci pārdot," skaidro "Lauku Ceļotājs" pārstāve Elīna Kalēja.
Tā nolemts apkopot informāciju par šīm saimniecībām un radies projekts "Atvērtās dienas laukos". Veselas trīs dienas maijā šīs saimniecības gaidīs apmeklētājus. Daudzas no tām ir atvērtas arī citos laikos, taču šoreiz saimnieki ir gatavi īpaši pievērsties visiem viesiem, daudzviet ieeja būs bez maksas, viesus gaidīs degustācijas, atlaides un dāvaniņas.
Tā, piemēram, viesus gaidīs kazkopības saimniecība "Lielgrodes" Siguldas novadā. Te saimnieko Aivars ar sievu Guntu. Kūtī mīt desmitiem kazu un vesels viens āzis. Ekskursantiem saimnieks sniedz visai atraktīvu "lekciju" par to, kā nonācis līdz "velna ģīmju" audzēšanai, kāda ir kazkopības specifika, izrāda kūti, slaukšanas māju un siera māju, kur top vairāki veidi kazas sieru. Sieru iespējams uz vietas nopirkt.
Vislielākais prieks par kazu sētas apmeklējumu parasti esot bērniem. Nav brīnums, jo lielākas un mazākas kaziņas kūtī droši nāk klāt, cenšas iedot "buču", pat iekāpt klēpī un ļaujas glaudīties. Pamanu, ka viena kaza cenšas nogaršot manus džinsus, bet vienīgais āzis tikmēr pielavījies no aizmugures un ar zobiem attaisījis manu fotoaparāta somas rāvējslēdzēju. Dabūjis savu devu uzmanības, āzis dodas tālāk un pēc mirkļa redzams sniedzot improvizētu skūpstu veselai rindai sajūsminātu apmeklētāju.
"Ja tevi nosauc par kazu - tas ir kompliments, jo kaza ir graciozs radījums," dzirdu saimnieku skaidrojam, "cita lieta, ja nosauc par aitu - tad gan ir slikti!" Saimnieks neizmirst mīļi piebilst, ka kazas ir visa viņa dzīve, turklāt arī apprecējis viņš ir kazu, jo tieši tāds ir viņa sievas horoskops. "Uz tikšanos maijā!" atvadoties visiem māj kazu sētas saimnieks.
Pašcepta maize un ķirbju kandža
"Atvērtajās dienās" noteikti ir vērts iegriezties maizes darbnīcā "Donas" Blomē - Smiltenes pusē. Te, atjaunotā lauku mājā, saimniece Ilze Briede, saukta arī par Lielmāti, pēc īstām sentēvu metodēm cep īstu rudzu maizi. Ciemiņiem tiek laipni ierādīts, kā to darīt savām rokām, un neviens neaiziet mājās bez sava kukulīša. Plašajā un omulīgajā virtuvē stāv vismaz 100 gadus veca mīklas abra. Katrs ņemam pa mīklas pikucim un veidojam savu kukulīti. Lielmāte šiverē pa virtuvi un izrīko. Ap viņu jūtama īsta saimnieces aura un viņas stāstos atliek vien atvērtu muti klausīties.
"Ilgi mācījos maizi cept, nekas nesanāca. Atradu vecu vietējo sieviņu, kas apņēmās iemācīt. Kamēr viņa sēž blakus, viss sanāk. Kā nav klāt - nekas nesanāk. Es toreiz prasu - ko tu neesi man iemācījusi?" smejoties atceras Liemāte. "Viņa man saka - nav receptes, ir pieredze!" Pieredze krājusies, un nu "Donās" cep tādu maizi, ka ij nav ko vest pārdot - visu apēd un nopērk tepat.
Kad no krāsns nāk ārā gatavie kukulīši, gaisā pilnīgi jūtams satraukums. Katrs cenšas ieraudzīt savējo un to, kas tur sanācis. Ilze pareģo, kas gaida tos, kuru kukulīši ar sānu kopā salipuši. "Lai izceptu maizi, jāzina, kas kosmosā notiek!" apgalvo Ilze, "kad jauns mēness, kad vecs, kad pilnmēness, tas viss jāņem vērā". Iepriekš piesakot, "Donās" iespējams paēst gardas pusdienas, kas gatavotas pēc kreptīgām, senām receptēm no vietējiem produktiem.
Katrs prom dodas ar paša veidoto kukulīti padusē, bet Lielmāte Ilze atvadoties skaita I.Ziedoņa rindas par maizi. No saimnieces sirsnības viesos iestājas pat tāds kā apmulsums... Fantastiska vieta un fantastiski cilvēki.
Tikmēr tie, kam pie dūšas iet kāds stiprāks dzēriens, būs gaidīti "Veselības laboratorijā" pie Cēsīm. Pēdējos gados Latvijā piedzīvots vesels mājražošanas sprādziens - īpaši mājas alkoholisko dzērienu ražotāju sektorā. Latvijā var nopirkt teju visu - no pieneņu un nātru vīna līdz ķirbju šņabim.
Tieši ķirbju kandža ir viens no jaunākajiem un interesantākajiem produktiem, kas parādījies mājražotāju piedāvājumā. Tā top "Veselības laboratorijā". "Kāpēc tieši šāds nosaukums? Tāpēc, ka ražojam dažādus stipro dzērienu uzlējumus uz mūsu pašu audzētām ogām, klāt pievienojam labu cukuru un augstvērtīgu spirtu. Rezultātā tiek iegūti dzērieni, kas ir kā "mazas aptiekas" - joprojām pilnas vitamīnu, pektīnu un citu vērtīgu vielu," skaidro ražotnes īpašnieks, kam dzērienu gatavošana ir sens hobijs.
"Mucas rumpis" savām rokām
Vesels piedzīvojums ir iespēja savām rokām izgatavot īstu mucu. Tas iespējams Vaidavas pagastā pie īsta mucu meistara Jāņa Grantiņa. "Nu liela muiža" - tā saucas vieta, kur saimnieko Jānis, top jaunais Mucu muzejs (kuram jāver durvis jaunā ēkā jau ap šī gada Jāņiem). Saimnieks ciemiņiem izrāda senus mucu darīšanas instrumentus, te ir iespēja tos izmēģināt darbībā un pašiem izgatavot savu mucu.
Kad Jānis runā, uzzinām, ka mucas tapšanā iesaistīti tādi seni darbarīki kā "fūgēvele, šmiga, slīmestsols, ķimeņgrauzis, varmāka un dibenu ēvele". Secīgi posmu pa posmam kopīgi darinām mucu, līdz ir gatavs tās rumpis, tad dodam tai piepīpēt un dedzinām tai iekšpusi. Jānis tik stāsta un rāda, klātesošie rosās, un tiešām - drīz vien muca jau ir gatava. Ikdienā vēlme izgatavot mucu jāpiesaka iepriekš, taču "Atvērtajās dienās" - te būs gaidīti visi interesenti, arī skolēnu grupas.
"" Atvērtās dienas laukos" - tā ir iespēja pavadīt pārsteidzošu nedēļas nogali ar ģimeni, draugiem vai darba kolektīvu, apbraukājot visdažādākās ražojošās saimniecības laukos, lai atklātu sev jaunus - gan interesantus, gan garšīgus lauku labumus!"- sola "Lauku Ceļotājs". Interesenti varēs cept sklandu raušus, pīt grozus, taisīt podus, uz ugunskura gatavot zupas, vizināties laivās pāri Daugavai. Projektā piedalās saimnieki, kas solījuši viesiem jau pirmās zemenes! Tāpat brīvā dabā lauku sētās notiks koncerti un īsta lustēšanās - nepalaidiet garām!
"Atvērto dienu laukos" dalībnieku programmu - skatiet šeit.
*Projektu tapis ar Eiropas Savienības fonda ELFLA atbalstu
