Vari doties pastaigā pa atjaunoto Dienvidu molu, sajūtot rudenīgo vēju un sauli, nofotografējoties ar stalto govi Matrozi un baudot Ventspils Zilā karoga pludmales skatus. Ventspils ir arī vienīgā pilsēta Latvijā, kur sastopami uz sauszemes izcelti zvejas kuģi, kurus apskatīt varēsiet, dodoties uz molu.
Jūrmalas parks priecē ar Baltijā lielāko enkuru kolekciju, kā arī ainavu un patīkamo aizvēju. Bērnus varētu uzrunāt aktivitātes Džungļu takā un Mazbānīša graciozais brauciens gar parku.
Būšnieku ezera krastā iespējams baudīt pastaigu pa jauno gājēju laipu un priecāties par ainavu uz jaunās skatu platformas. Putnu sugu daudzveidības un skaita ziņā Būšnieku ezers ir ievērojami bagātāks nekā citi ezeri ziemeļrietumu Kurzemē. Ezerā novērotas ap 34 putnu sugas, kuras ligzdošanas laikā koncentrējas Būšnieku ezera dienvidrietumu galā.
Apmeklētājiem ir arī iespēja mērot astoņus kilometrus garo velo maršrutu visapkārt ezeram – ap ezeru izbūvēts gājēju un veloceliņš, kura posmos uzstādīti informatīvi stendi par dabas liegumu un tajā sastopamo floru un faunu. Aktīvā dzīvesveida piekritējus varētu interesēt arī izveidotā Veselības taka ar 10 vingrošanas stendiem visām vecuma grupām. Plašāk par ezeru un takām lasi šeit.
Dabas liegums – Būšnieku ezera krasts – izveidots 2004. gadā, lai aizsargātu dažādus Eiropas nozīmes biotopus, un tas ir 49 hektārus plašs. Tajā pašā gadā, kad izveidots, liegums arī iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000" tīklā. Aptuveni pusi lieguma teritorijas aizņem meža zemes, bet pārējā daļa ir Būšnieku ezera krasta aizaugušās un pārpurvojušās platības
Reņķa dārzs īpašu noskaņu rada tieši rudenī, kad koku lapas krāsojas zeltainos toņos. Pastaigas laikā priecēs iespaidīga izmēra vides objekti, kas varētu patikt arī mazākajiem atpūtniekiem.
Kā īstenā zvejnieku ciematā pienākas, Piejūras Brīvdabas muzejā var iepazīt latviešu un lībiešu zvejnieku agrāko dzīvesveidu, to mājokļus un laivas.
Ventspils pilsētas apmeklējumu iespējams apvienot ar rudenīgām pastaigām kādā no Ventspils novada muižu parkiem vai iepazīstot Vasenieku purva bagātīgo ainavu.
Popes muižas parks
Popi īpaši krāšņu dara tās septiņas liepu alejas un dižkoki muižas parkā. Muižas komplekss un parks pārsteidz ar dižskabārdi, kura apkārtmērs ir gandrīz trīs metri, trīs skaistām īvēm, milzu ozolu un ēdamo kastaņu kokiem.
Zlēku muižas parks
Zlēku muižas parks ar aleju un netālo baznīcu veido mūsdienu kultūrainavas paraugu. No 1561. gada Zlēkas bija barona fon Bēra dzimtīpašums. Muižas parkā aug dažādi svešzemju koki un krūmi, kā arī izveidoti vairāki dīķi.
Vasenieku purva laipa
Lieliska vieta enerģiskai pastaigai ir Vasenieku purva laipa. Lai labāk varētu iepazīt purvu un tā iemītnieku dzīvi, Vasenieku purvā ir ierīkota purva laipa. Apmeklētāji var apskatīt gan degradēto purva daļu, ejot gar purva meliorācijas grāvi, gan salīdzināt to ar dzīvības pilno dabisko purva daļu. Maršruta garums – četri kilometri.
