Sarkandaugava ir 2.5 kilometrus garš un 25 metrus plats Daugavas attekas zars. Tās nosaukums radies no dzeltenajiem un iesārtajiem smilšu kalniem, kas reiz pacēlušies upes labajā krastā. Līdz pat 19. gadsimta vidum šī atteka ir saukta par Soda grāvi, jo viduslaikos te vesti tie, kas bija apvainoti buršanā un sadarbībā ar velnu. Ar virvi apjoztus nelaimīgos meta ūdenī un, ja viņi negrima, tika uzskatīts, ka apsūdzētā vaina - sadarbība ar velnu ir pierādīta.
Sākotnēji Sarkandaugavā bijušas muižiņas un zemnieku sētas, bet 19.gadsimtā tā kļuva par Rīgas rūpniecības šūpuli, jo tieši te koncentrējušies lielākie rūpniecības uzņēmumi, no kuriem par vecāko uzskata Rāves cukurfabriku Duntes ielā. Šajā laikā Sarkandaugavā dominēja koka apbūve, divstāvu mājiņas, kurās mitinājās strādnieki. Galvenā ielā bija Tilta iela, kurā atradās mūra nami un lielākie veikali.
Izmaiņas Sarkandaugavas vaibstos ienesa padomju laiki, kad daļa koka apbūves tika nojaukta un uzsākta daudzdzīvokļu māju celtniecība. Tā Sarkandaugavas ielā tika uzcelts piecstāvu māju puduris padomju armijas virsnieku ģimenēm, ko tautā iesauca par "oficieru mājām", bet Viestura prospektā mazdārziņu un smilšu kalnu vietā sāka slieties pirmās deviņstāvu mājas.
1865. gadā tika uzbūvēta alus darītava "Waldschloschen", tagadējais "Aldaris". Pie rūpnīcas atrodas viens no vecākajiem parkiem Rīgā - Aldara parks. Tajā apskatāmas 22, 95 metrus augstas pilsdrupas, kuras no 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem tika izmantotas kā alpīnistu mācību un sacensību vieta.
Turpat netālu skaista parka ieskauts atrodas kultūras muzejs "Dauderi". Savdabīgā, no sarkaniem ķieģeļiem celtā, tornīšiem un kolonnām rotātā ēka savulaik tika celta "Waldschloschen" alus rūpnīcas īpašniekam, bet 1937. gadā savu vasaras rezidenci te iekārtoja prezidents Kārlis Ulmanis. Pēc kara greznajā namā atradās bērnudārzs un zivju fabrikas "Kaija" sortimenta cehs.
Sarkandaugavā vērts apskatīt trīs baznīcas: Rīgas Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcu, Kristus Karaļa Romas katoļu baznīcu, kas būvēta Sarkandaugavas katoļticīgo strādnieku vajadzībām kā moderna celtne pagājušā gadsimta 30. Gados un tās pamatos iemūrēta nauda un visi pamatu likšanas dienā Rīgā iznākušo laikrakstu eksemplāri. Apskates vērta ir arī Kristus apskaidrošanas pareizticīgo baznīca, kas sākotnēji bija unikāls lūgšanu nams - tajā bija gan luterāņu, gan katoļu, gan pareizticīgo altāri. Jaunā baznīcas ēkas būvniecība tika veikta par ziedojumiem un tajā apskatāmas senas ikonas.
Sarkankalna slimnīca, ko mūsdienās pazīst ar nosaukumu Valsts traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca bijusi pirmā psihiatriskās dziedniecības iestāde Latvijā, sākumā - privāta, vēlāk tā nonāca Rīgas pilsētas īpašumā.
Aleksandra Augstumu slimnīca jeb Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs. 1710.gadā grāfs Aleksandrs Menšikovs 8 km no Rīgas lika uzbērt pauguru, kuru nosauca viņa vārdā par Aleksandra Augstumiem. Šeit, 1820.gada 10. maijā, Vidzemes Sabiedriskā aizgādības kolēģija uzsāka "Dievam tīkamu iestāžu", kuru skaitā bija arī pirmā psihiatriskā dziednīca Baltijā, celtniecību. Aleksandra Augstumu dziednīca pildīja, galvenokārt, nespējnieku patversmes funkcijas un bija stacionārs neārstējamiem garīgi slimiem cilvēkiem.
Slimnīcas teritorijā atrodas divi pieminekļi - Divi jeb Sašķeltā dvēsele - piemineklis gara slimību izkropļotajam ķermenim, kura čaulā kādreiz ir slēpies dižs gars un Hipokrāta piemineklis kā atgādinājums par ārsta atbildību sabiedrības un pacientu priekšā svarīgu lēmumu pieņemšanā, netieši atgādinot, ka padomju laikos, tieši šajā iestādē, bija iespējams safabricēt diagnozi un izolēt savādāk domājošos.
Piemineklis nacionālsociālistiskās koncentrācijas nometnes Riga - Kaiserwald ieslodzītajiem. Nometne tika izveidota 1943. gada martā starp Viestura prospektu un Tilta ielu. 1944. gadā te bija ieslodzīti gandrīz 12 tūkstoši cilvēku no dažādām Austrumeiropas valstīm.
